Zvejas iespējas 2023 – mazāk brētliņu, vairāk reņģu atklātā jūrā

Līdz oktobra vidum ES dalībvalstīm jāpanāk vienošanās par nākamā gada zivju nozvejas kvotām Baltijas jūrā. Jau augustā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar  priekšlikumiem, kas citstarp paredz būtiski samazināt brētliņu nozveju, kas ietekmētu arī Latvijas zvejnieku un zivapstrādes uzņēmumu darbu.

EK ierosina palielināt nozveju Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģēm un jūras zeltplekstēm, bet laša zveju un rietumu un austrumu krājuma mencas piezveju, kā arī rietumu krājuma reņģes piezveju saglabāt pašreizējā līmenī. Pārējo četru priekšlikumā aptverto zivju zvejas iespējas EK rosina samazināt, lai uzlabotu šo krājumu ilgtspēju un tiem dotu iespēju atjaunoties.

EK ierosinātā kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir balstīta uz zinātnisko ieteikumu, ko sniegusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES), un ir saskaņā ar Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plānu, kuru 2016. gadā pieņēma Eiropas Parlaments un Padome.

Menca. Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu EK ierosina saglabāt līdzšinējo KPN (tikai piezveja) un visus papildu pasākumus, kas paredzēti 2022. gada zvejas iespēju regulā. Neraugoties uz pasākumiem, kas veikti kopš 2019. gada, kad zinātnieki pirmo reizi pauda satraukumu par krājuma ļoti slikto stāvokli, situācija joprojām nav uzlabojusies. Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājuma stāvoklis diemžēl  pasliktinājies, un tās biomasa 2021. gadā nokritās līdz vēsturiski zemam līmenim. Tāpēc attiecībā uz šā krājuma mencu EK saglabā piesardzību un ierosina saglabāt līdzšinējo KPN un visus papildu pasākumus, kas paredzēti 2022. gada zvejas iespēju regulā. EK piedāvā noteikt kopējo kvotu Austrumbaltijas mencu piezvejai 595 tonnas, no tām Latvijai – 51; bet Rietumbaltijas mencai – 489 t, Latvijai – 18.

Reņģe. Lai arī reņģu krājumi Baltijas jūras rietumdaļā un Botnijas līcī novērtēti kā zemi, Latvijas zvejniekiem svarīgajā jūras centrālajā daļā krājumu stāvoklis uzlabojies, un EK ierosinājusi nozvejas palielinājumu par 13,8%. Tas gan ir mazāk, nekā ieteikusi ICES. Kas attiecas uz reņģi Rīgas līcī, Komisija ierosina KPN saskaņā ar ICES ieteikumu samazināt par 4,3%. ES kopējā kvota Baltijas jūras atklātajā daļā reņģei tiek piedāvāta 61 051 t, Latvijai – 1693, bet reņģei Rīgas līcī – 45 643 t, Latvijai – 24 565.

Brētliņa. Tās nozvejai ICES iesaka samazinājumu par 16%, pamatojums – brētliņa ir mencas barības suga, tāpēc tā būtu vajadzīga mencas atjaunošanai, kas nav labā stāvoklī. EK šoreiz piedāvā samazināt brētliņu nozveju vēl vairāk – par 20%. Šāds priekšlikums nav pieņemams Latvijas zvejniekiem, tādēļ sarunās mūsu valsts pārstāvji iestāsies par samazinājumu ne vairāk kā par 16%. EK ierosina noteikt kopējo brētliņu nozveju 201 554 t, Latvijai – 27 884.

Lasis. Lai sasniegtu ilgtspējas mērķi, ICES pagājušajā gadā ieteica lašu zveju Baltijas jūras galvenajā baseinā slēgt, jo upes lašu populācijas dažviet, tajā skaitā Latvijā, neesot labā stāvoklī. Lašu zveja vasarā pieļaujama tikai Botnijas līča un Olandes jūras piekrastes ūdeņos. ICES ieteikums šogad nav mainījies, tāpēc EK ierosina saglabāt līdzšinējo KPN. EK priekšlikums ir noteikt kopējo laša nozvejas kvotu 63 811 gab., Latvijai – 8411 gab. Lašus drīkstētu paturēt piekrastes zvejā, kā arī pašpatēriņa zvejā – 1 gabalu ar nogrieztu taukspuru.  

Komisijas priekšlikumu izskatīs Padome, un to plānots pieņemt ministru sanāksmē 17.–18. oktobrī.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja

Pievienot komentāru