Aktualitātes

Viena no lielākajām Latvijas lauksaimniecības nozarēm ir piena lopkopība. Slaucamo govju piena produktivitāte un mūža garums ir rādītāji, kurus lielā mērā ietekmē dažādi ārējās vides apstākļi, no kuriem būtiskas ir arī ēdināšanas metodes.

Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) kopā ar sadarbības partneriem turpina īstenot projektu “Inovatīvas labību un pākšaugu sējumu kopšanas tehnoloģijas izpēte pielietošanai nezāļu ierobežošanā bez pesticīdu lietošanas”.

Mums katram piens asociējas ar govs jeb cita dzīvnieka pienu. Vai zināji, ka pienu var iegūt arī no augiem? Sojas, mandeļu, kokosa, kvinojas, auzu, griķu, kaņepju u. c. piens nu jau kļuvis par ikdienu daudziem pasaules iedzīvotājiem.

Latvijā cūkkopībā lielākoties tiek izmantota graudaugu barība un tā receptēs sastāda 60 līdz 70% no visa barības apjoma un dažreiz pat vairāk. Taču cūku barības dārgākā sastāvdaļa ir olbaltumvielu saturoša barība.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) sadarbībā ar kooperatīviem “Kuldīgas labumi”, Durbes grauds”, “Pienupīte” un “Baltijas ogu kompānija” ir uzsākusi projekta realizāciju, kura mērķis ir izstrādāt elektronisko sistēmu kooperatīvo datu pārvaldībai, nodrošinot regulāru kooperatīvu un to biedru datu uzkrāšanu, analīzi, tādējādi veicinot uz attīstību vērstu saimniecisko lēmumu pieņemšanu un savstarpējas informācijas apmaiņas digitalizāciju.

Dzīvnieku ēdināšanāplaši tiek izmantotas dažādas barības piedevas, un arvien vairāk tiek meklētas iespējas izmantot efektīvas, nekaitīgas, dabīgas un ekoloģiskas barības piedevas, kas nodrošina veselīgas dzīvnieka spurekļa vides nosacījumus, kā arī iegūstamas vidi saudzējošā un ekonomiski izdevīgā ražošanas procesā. Viena no tādām ir Latvijas melnā kūdra – kālija humāts, kura efektivitāti slaucamo govju ēdināšanā sākuši pārbaudīt LLU pētnieki kopā ar SIA “Holman” un zemnieku saimniecību “Dukāti”.

Projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” 2019. gada augustā ierīkoti pirmie izmēģinājumi, kuros tiks izvērtēti optimālie uztvērējaugu maisījumi, to vieta augumaiņā un ietekme uz pēcaugiem.

Projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” ierīkoti demonstrējumi, kuros tiks vērtēti tiešās sējas un minimālā augsnes apstrādes tehnoloģija, salīdzinot ar tradicionālo augsnes apstrādi – aršanu (augsnes apvēršanu).

Projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” ierīkoti demonstrējumi, kuros tiks vērtēti tiešās sējas un minimālā augsnes apstrādes tehnoloģija, salīdzinot ar tradicionālo augsnes apstrādi – aršanu (augsnes apvēršanu).

Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem šobrīd aktīvi strādā pie digitālā dārza izveides, kas ir unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.

Lapas