Aktualitātes

Pēdējos gados Latvijā pieaug interese par ķiploku komerciālu ražošanu un to audzēšanas tehnoloģijām. Diemžēl aizvadīto piecu gadu vidējā raža 3,1 t/ha bija ievērojami – 3 līdz 8 reizes – zemāka par to, kādu iegūst lielākās ķiploku ražotājvalstis, piemēram, Ķīna, Ēģipte, Spānija u. c.

Lai piena lopkopības nozare progresīvi attīstītos un būtu ekonomiski efektīva, liela uzmanība jāpievērš tieši ģenētiski augstvērtīgo, veselīgo, ilgmūžigo un produktīvo dzīvnieku pavairošanai. Konvencionālā ganāmpulka atražošanas procesā pēcnācēju skaits ir viens teļš,  uzsākoties laktācijai.

Ikviens, kurš nepaguva tiešsaistē noskatīties konferenci “Kaņepes sēklai – audzēšana, pārstrāde un pielietojums”, kas notika 5. februārī, to var izdarīt ierakstā, kas pieejams šeit.

Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Field and Forest” pētnieki izstrādā jaunas metodes žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanai Latvijas klimata apstākļos. Savukārt uzņēmums SIA “Bargi” šos augus izmantos jaunu tējas maisījumu izstrādei.

Latvijai raksturīgās ogas – zemenes un avenes – sezonas laikā ir iecienījuši daudzi patērētāji. Ogām ir ne tikai patīkama garša, bet tās satur daudz vērtīgu uzturvielu un bioloģiski aktīvu savienojumu, tostarp vitamīnus un antioksidantus.

Kopš 2013. gada EIP-AGRI ir veicinājusi interaktīvas inovācijas, lai padarītu ES lauksaimniecību un mežsaimniecību ilgtspējīgāku, produktīvāku un piemērotāku nākotnei. Šī publikācija parāda, kā EIP-AGRI tīkls ir kļuvis par plaukstošu tīklu, kāds tas ir šodien.

Lai izvērtētu vidi saudzējošas lauksaimniecības prakses, 2019. gada nogalē tika izveidota jauna Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupa, kas kopā īsteno vērienīgu projektu “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai”.

2020. gadā sagatavots informatīvs materiāls  par Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektiem angļu valodā.
 

Valsts Lauku tīkla Sekretariāts, kurš pilda Eiropas Inovāciju partnerības tīkla kontaktpunkta funkcijas Latvijā, ir sagatavojis digitālu katalogu par Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektiem.

LLU zinātnieki kopā ar kolēģiem no Latvijas Universitātes un vienu no veiksmīgākajiem un lielākajiem tomātu ražotājiem segtajās platībās SIA “Rītausma” tikko noslēguši darbu pētījumā un  izstrādājuši tehnoloģijas, kā samazināt siltumnīcas gāzu emisiju segtajās platībās, izmantojot gaiss–gaiss tipa siltumsūkni.

Lapas