Bioekonomika

LLKC Saldus konsultāciju birojs 20. septembrī rīkoja informatīvo semināru “Ilgtspējīga saimniekošana – permakultūra”. Lektors bija  Māris Narvils, LLKC vecākais speciālists dārzkopībā.

Alsungā, šķiet, teju katrs otrais kaut ko cep vai kā citādi gatavo. Sklandrauši, dažādu veidu maizes kukulīši un citādi gardumi ik dienu top alsundznieku virtuvēs. Izvēlējušies aktīvu dzīvesveidu, vairāki darbojas arī Alsungas viedā ciema iniciatīvas grupā, kura lietainā septembra dienā devās Jelgavas virzienā, lai iepazītu inovatīvu pieeju dažādu produktu gatavošanā, apstrādē un iepakošanā.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte kopā ar partneriem (SIA ”Dimdiņi Agro”, SIA “Dimdiņi”, SIA “Margret”, SIA “Cosmetic Lab”, SIA “Kinetics Nail Systems”, SIA “Maiznīca Flora”) ir uzsākusi projekta “Rūpnieciskais pētījums – bioloģisko un konvencionālo kāpostu ražošana un pārstrāde, izpētot un izstrādājot inovatīvas bezatlikuma tehnoloģijas skābētu kāpostu sulas pulvera (dehidrāta) iegūšanai un pielietošanai jaunu produktu radīšanā ar augstu pievienoto vērtību pārtikas, kosmētikas un farmācijas (uztura bagātinātāji) jomās” īstenošanu.

LLKC Kuldīgas konsultāciju birojs sadarbībā ar Alsungas novada domi 21. augustā Alsungā organizēja izglītojošu semināru “Bioekonomika: jaunas iespējas lauku saimniecību attīstībā”.

Pārtika, apģērbs vai jebkādas citas patēriņa preces, piemēram, virtuvei vai garāžai, – daudzi ikdienas izstrādājumi ir izgatavoti no atjaunojamām izejvielām. Tādējādi bioekonomika ir ienākusi  mūsu katra dzīvē, lai gan parasti mēs to neapzināmies.

Bioekonomikas iedvesmas stāsti ir pierādījums nozaru robežu saplūšanai. Tādējādi resurss, ko tradicionāli izmanto pārtikas pārstrādē, var tikt izmantots arī jebkurā citā tautsaimniecības nozarē, tāpat kā ikviens lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības saražotais bioresurss.

Piesaistot vietējos investorus SIA “Agrolats group” un kredītu līdzekļus, 2011. gadā SIA “Venta FM” uzbūvēja zivju pārstrādes rūpnīcu Alsungā, kas šodien ir lielākā un modernākā zivju miltu un zivju eļļas ražotne Baltijas jūras austrumu krastā.

Bioekonomikas iedvesmas stāsti ir pierādījums nozaru robežu saplūšanai. Tādējādi resurss, ko tradicionāli izmanto pārtikas pārstrādē, var tikt izmantots arī jebkurā citā tautsaimniecības nozarē, tāpat kā ikviens lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības saražotais bioresurss.

Somijas jaunuzņēmums, izmantojot finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), veicis jaunu uzņēmējdarbības iespēju izpēti inovatīva materiāla – biokompozīta – jomā. To sākot ražot, SIA “Aqvacomp” reģionā radīja 20 jaunas darbavietas un ievērojamās investīcijas uzņēmumam pavēra iespējas iekļūt jaunos tirgos.

Uzņēmums “VERTRSS UP” ražo novatoriskus būvmateriālus no kaņepēm. To produktiem var būt dažāds pielietojums. Kaņepes var izmantot tekstilizstrādājumos, kosmētikā un pārtikas ražošanā. Kaņepju stublāja kodols ir spēcīgākā un izturīgākā šķiedras daļa. To var izmantot, lai ražotu alergēnus nesaturošu betonu ar optimālu siltuma izolāciju un dabisku pelējuma pretestību.

Jēdziens bioekonomika vai bio bāzēta ekonomika tiek lietots salīdzinoši plaši, tomēr tikai aptuveni trešdaļā stratēģisko dokumentu bioekonomikai ir formulēta definīcija. Ir valstis, kur ar bioekonomiku tiek saprastas biotehnoloģijas veselības sektorā (piemēram, ASV, Indijā).

Subscribe to RSS - Bioekonomika