Iepazīstina ar apaļā jūrasgrunduļa un zušu izplatības aktualitātēm un projektu iespējām

Iepazīstina ar apaļā jūrasgrunduļa un zušu izplatības aktualitātēm un projektu iespējām

LLKC Liepājas nodaļa un biedrība “Liepājas rajona partnerība” zvejniekus un ar zivsaimniecību saistītus cilvēkus maija vidū aicināja uz tikšanos, kuras ietvaros tika pievērsta uzmanība diviem galvenajiem  jautājumiem – apaļā jūrasgrunduļa un zušu izplatībai, kā arī projektu iespējām zivsaimniecības jomā.

Apaļā jūrasgrunduļa izplatība un daudzums palielinās

Ivars Putnis, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Jūras nodaļas vadītājs atzīst, ka ir vairākas teorijas par to, kādā veidā apaļais jūrasgrundulis ir nonācis arī līdz Latvijai, bet ticamākā un reālākā ir – ar kuģu balasta ūdeņiem.

Jūrasgrundulis pirmo reizi Baltijas jūrā parādījās 1990. gadā un Latvijas piekrastē 2004. gadā, un, pēc Ivara atziņas, iespējams, ka arī agrāk, tikai zvejnieki šādai zivij īpaši nepievērsa uzmanību. Latvijas piekrastes rūpnieciskajā nozvejā tas pirmo reizi parādās 2006. gadā. Šobrīd tā tiek atzīta par vienu no galvenajām svešzemju sugām Baltijas jūrā. To apliecina arī tas, ka 2017. gadā pēc piekrastes zivju nozvejas apjomiem tā bija otrajā vietā pēc reņģes.

Apaļā jūrasgrunduļa vispārīgais raksturojums: tā garums var sasniegt līdz 24 cm un masa pārsniegt 230 gramus, Latvijas piekrastē sastopami līdz pat 7 gadu veci īpatņi, tolerance un spēja piemēroties plaša diapazona vides apstākļiem, neizvēlība pārtikas ziņā, agresīva uzvedība, atkārtots nārsts (aprīlī – septembrī), nārsts notiek 0,2 līdz 1,5 metru dziļumā, nārsta ligzdu sargāšana un liels izdzīvojošo jauno īpatņu skaits, tēviņi ir lielāki un aug ātrāk, ziemā ir novērojama migrācija dziļumā.

Pēc veiktajiem pētījumiem Jūrmalciemā ir novērots, ka apaļā jūrasgrunduļa izplatībai ir saistība ar ziemeļu ēdamgliemeņu izplatību piekrastē, augsta zivju koncentrācija ir novērojama 10-15 metru dziļumā  ar akmeņainu un jauktu grunti. Apaļā jūrasgrunduļa barības patēriņš var pārsniegt ēdamgliemeņu produkciju, un tāpēc tas var ietekmēt gan ūdens kvalitāti, jo gliemenes filtrē un attīra jūras ūdeni, gan arī citu sugu iespējas atrast nepieciešamo barību.

Runājot par apaļā jūrasgrunduļa ietekmi, Ivars uzsver gan negatīvos, gan arī pozitīvos aspektus. Palielinoties šis sugas biomasai, rodas aizvien sīvāka konkurence ar vietējo zivju sugām, kas uzturas piekrastē (pleksti, lucīti un akmeņpleksti), veicinot izmaiņas šo sugu barošanas paradumos. Tai pašā laikā pētījumi norāda, ka apaļie jūrasgrunduļi ir labs un viegli sasniedzams barības objekts plēsīgo zivju sugām (mencām, akmeņplekstēm, asariem un zandartiem), kā arī nevar izslēgt zvejniekiem tik svarīgo tirgus potenciālu, pateicoties Latvijas zvejnieku atrastajām realizācijas iespējām.

Zivs realizācijas apjomus uzskatāmi parāda rūpnieciskās nozvejas dinamika – no 6,3 kg (2006. gadā) līdz 808,5 t (2017. gadā). Straujš nozvejas apjoma pieaugums ir novērojams tieši pēdējos 5 gados, piemēram, 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, nozvejas apjoms ir pieaudzis par 300,4 tonnām jeb 59%. 2017. gadā vairāk nekā 70% no apaļā jūrasgrunduļa nozvejas tika nozvejoti Liepājas pilsētas, Nīcas un Rucavas novados. Zvejai ir sezonāls raksturs – lielākā daļa zivs tiek nozvejota aprīlī, maijā un jūnijā ar pasīvajiem zvejas rīkiem (stāvvadi, murdi, tīkli). Pavasarī specializētā zvejā tiek nozvejoti vairāk nekā 95% no apaļā jūrasgrunduļa kopējās nozvejas, kas ir skaidrojams ar šīs sugas paaugstinātu aktivitāti pavasarī un vasaras sākumā. Pēc zinātnieku atzinuma, esošais apaļā jūrasgrunduļa biomasas apjoms vēl nav sasniedzis kritisko robežu. un tas nozīmē, ka arī turpmāk nozvejas apjomi vēl palielināsies.

Lai apaļā jūrasgrunduļa zveja būtu efektīvāka, tiek piemēroti specializētie tīkli (30-35 mm) un murdi ar noteiktiem parametriem (sēta līdz 150 m, sētas un konstrukcijas acs izmērs 24-36 mm).

Zvejas ierobežojums no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam attiecas uz apaļo jūrasgrunduļu specializēto murdu un tīklu lietošanu. Pēc būtības tie ir papildu zvejas rīki, lai veicinātu apaļā jūrasgrunduļa zveju norādītajā periodā. Ivars vērš uzmanību uz to, ka, izmantojot citus likumā noteiktos zvejas rīkus, apaļā jūrasgrunduļa zveja ir iespējama visu gadu.

Šobrīd kopējais apaļo jūrasgrunduļu murdu skaits ir 77 un, ievērojot piesardzības pieeju un esošo nozveju sadalījumu, tas ir sadalīts starp 11 reģioniem.

Ja skatās uz turpmāko situācijas attīstību, tad ir jāņem vērā, ka joprojām ir daudz nezināmā, turpinās pieaugt apaļā jūrasgrunduļa ietekme uz piekrastes sugām, tiek ieviesti jauni zvejas rīki un tiek domāts par to pilnveidošanu, pieaug apaļā jūrasgrunduļa izplatības areāls un turpina palielināties to daudzums. Būtiskas izmaiņas ir paredzamas situācijā, ja apaļais jūrasgrundulis izēdīs ziemeļu ēdamgliemeni, kas šobrīd tam ir labākais barības objekts. Ivars, neizslēdz iespēju, ka tas, pamatojoties uz daudzpusīgiem ēšanas ieradumiem, varētu arī pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, bet noteikti ir jāpienāk brīdim, kad tā kopējais skaits nostabilizējās.

Pamatojoties uz esošo situāciju, tikšanās reizē spraigu diskusiju izraisīja jautājums par iespēju atļaut specializēto apaļā jūrasgrunduļa zvejniecību arī rudenī. Ivars uzsver, ka, lai šāds lēmums tiku pieņemts, būtu nepieciešams saglabāt piesardzības principu un sākotnēji veikt izpēti par iespējamās zvejas ietekmi uz citām zivju sugām rudens periodā un to iespējamo piezveju. Balstoties uz zvejnieku izrādīto interesi, šis jautājums šobrīd tiek skatīts arī “BIOR”.

Stikla zušu zveja Baltijas jūras piekrastē ilgstoši ir zema

Raksturojot aktuālo situāciju saistībā ar stikla zušu izplatību Baltijas jūras piekrastē, Māris Plikšs, “BIOR” Jūras nodaļas vadošais pētnieks uzsver to, ka jau ilgstoši šo zivju krājumi ir zemi, un to ietekmē gan zveja, gan antropogēnie faktori (HES, piesārņojums). Ir novērojama arī situācija, ka aizvien mazāks stikla zušu atgriežas Eiropas ūdeņos.

Lai atjaunotu populāciju, pēdējos gados ir ielaisti gandrīz 4 miljoni stikla zušu dabiskajās ūdenstilpnēs saldūdeņos. 2018. gada maijā stikla zuši izlaisti 6 ezeros (Liepājas, Puzes, Durbes, Vilgāles, Lielajā Nabās un Mazajā Nabas ezerā) un 12 upēs. 2019. gadā tiek plānots stikla zušus izlaists Pierīgas reģionā.

Latvijas zušu nozveja piekrastē 2017. gadā bija 85 kg, ezeros 403 kg un zušu audzēšanas ezeros 8049 kg. 2017. gada decembrī Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministriju padomē kopā ar 2018. gada nozvejas kvotu regulu tika pieņemta “Zušu deklarācija”, kas ietver apņemšanos rīkoties, lai nodrošinātu zušu krājumu stāvokļa uzlabošanos, tai skaitā ierobežot zvejas aktivitātes.

Viens no nosacījumiem ir katrai dalībvalstij savos jūras ūdeņos piecu mēnešu periodā no septembra līdz janvārim noteikt trīs mēnešu zušu zvejas liegumu, t. i., visi nejauši noķertie zuši lieguma periodā (Latvijā no septembra līdz novembrim) ir atlaižami dzīvi atpakaļ jūrā.

Projektu iespējas zivsaimniecības attīstībai

Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai (ZRP) atbalsta pasākumu 2014-2020 ietvaros zivsaimniecībā ir pieejams atbalsts zvejniecības, akvakultūras un pārstrādes jomā. Noteiktas prioritātes, kurās tiek sludināti projektu konkursi, ir:

• veicināt videi ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību un akvakultūru;
• kopējās zivsaimniecības politikas īstenošana;
• veicināt tirdzniecību un apstrādi;
• palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju, kuras ietvaros tiek īstenotas sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas.

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai finansējums ir pieejams visā Latvijas piekrastē, arī Liepājas pusē, kur stratēģiju ir izstrādājusi un ievieš biedrība “Liepājas rajona partnerība”. Stratēģijas ietvaros ir iespējams saņemt atbalstu zivsaimniecības nozares attīstībai un uzņēmējdarbības dažādošanai piekrastē, vides resursu un zvejas vai kultūras mantojuma saglabāšanai.

Biedrības pārstāvji Inita Ate un Santa Brāle informēja, ka Liepājas pusē kopumā bijušas izsludinātas 4 projektu konkursu kārtas, un to ietvaros apstiprināti:

• 19 uzņēmējdarbības projekti saistība ar jaunu produktu ražošanas uzsākšanu, jaunu realizācijas tirgu apgūšanu, noliktavu izveidošanu, specializētā transporta iegādi, jaunu pakalpojumu ieviešanu un darbības dažādošanu, tūrisma un aktīvās atpūtas piedāvājuma attīstību, saules enerģijas izmantošanu un citām jomām;
• 17 sabiedriskā labuma projekti saistībā ar pludmales un infrastruktūras labiekārtošanu, zvejniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un citās jomās.

Finansējums vēl būs pieejams, un tāpēc arī tiks sludinātas jaunas projektu konkursu kārtas, kurās noteikti tiek aicināti piedalīties uzņēmēji savu ideju un projektu attīstībai.

Aktuālo informāciju par iespējām piesaistīt finansējumu ir pieejama Lauku atbalsta dienesta un noteiktās vietējās rīcības grupas interneta vietnē.

Izglītojošais seminārs notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes „Informatīvu un izglītojošu semināru organizēšana” ietvaros ar LR Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.

Aleksejs Kačanovs,

LLKC Liepājas biroja vadītājs, uzņēmējdarbības konsultants

Foto: Inita Ate