Piekrastes zvejniecība

Šī gada otrajā ceturksnī galvenie liegumi ir sekojoši:

Apaļais jūrasgrundulis ir nemainīga aktualitāte pēdējos gados Baltijas jūras piekrastē. Sākumā zvejnieki to uzskatīja par problēmu un apdraudējumu tradicionālajām piekrastes zivju sugām. Bet nu jau pēdējos gados tā ir papildu zvejas iespēja atsevišķos piekrastes rajonos.

Rudenī nobriedušie laši un taimiņi ieceļo Latvijas upēs uz nārstu, pavasarī izšķiļas kāpuri, kas vēlāk kļūst par mazuļiem un pēc gada vai diviem sasniedz smolta stadiju, migrē uz jūru, barojas, aug un atkal atgriežas dzimtajā upē nārstot.

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes “Nozaru organizāciju kapacitātes celšanas pasākumi” ietvaros biedrība „Latvijas Zvejnieku federācija” izstrādājusi ziņojumu, kurš ietver aprakstu par biedrību un tās darbību, organizācijas mērķiem un uzdevumiem, informāciju par biedriem, pārskat

Carnikavā 18. septembrī notika Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Siguldas nodaļas izglītojošais seminārs par Rīgas jūras līča piekrastē izmantojamo zvejas rīku un roņu līdzāspastāvēšanu.

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasību izpildi, Zemkopības ministrija ir precizējusi Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumus Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”.

Lapas