Kārķu skolēni brauc lūkoties, kā strādā kaimiņu uzņēmēji

Skaistā, saulainā novembra dienā Kārķu pamatskolas vecāko klašu skolēni devās lauku dzīves izzināšanas braucienā uz Naukšēnu novadu. Pasākums kopumā  izvērtās kā atzinības un apbrīnas izteikšana kaimiņu novada ļaudīm.

Skolēni apmeklēja SIA “Wega”, kur piedāvā izgatavot mēbeles pēc individuāla pasūtījuma. Uzņēmumā ražo veikalu, kafejnīcu un bāru stendus, kas tiek eksportēti uz Eiropu. Uzņēmuma īpašnieks ir jauns cilvēks, naukšēnietis  Gatis Vēveris, kurš ir beidzis Rīgas amatniecības vidusskolu un atgriezies, lai savu uzņēmumu attīstītu dzimtajā vietā. Skolēni iepazina uzņēmumu, kurš modernizācijai ir izmantojis ES atbalstu un kura saražotā produkcija lielākoties tiek eksportēta. Tas lika jauniešiem domāt par to, cik svarīgi ir apgūt svešvalodas. Tā kā uzņēmuma galvenais sadarbības partneris ir Vācijā. Lai tur strādātu, svarīgi apgūt vācu valodu,  jo uzņēmuma darbinieki paši dodas arī mēbeles uzstādīt.

Praktiski visā Naukšēnu teritorijā darbojas SIA “Naukšēni”, kas ir daudznozaru uzņēmums. Šoreiz iepazināmies ar graudkopību un dažādajiem kultūraugiem, kurus audzē saimniecībā. Kārķu skolēnus laipni uzņēma un ar nozari iepazīstināja agronome Mudīte Smilga, kurai savukārt dzimtais ir Kārķu pagasts. Agronome bija sagatavojusi bērniem arī mazu viktorīnu. Grūtāk skolēniem gāja ar kviešu, miežu un rudzu atpazīšanu, bet visvieglāk viņi atpazina auzas. Un tad apskatījām kultūras, kuras neaudzē visi – pelēkie zirņi, linsēklas, rapsis, ķimenes. Saimniecībā ir arī papildnozares. No rapša, linsēklām un ķimeņu sēklām tiek spiesta eļļa. Auksti spiesta rapša eļļa ir par pamatu daudzajām aromatizētajām eļļām (ar kanēli, dillēm, citronu, ķiploku, baziliku, sinepēm, ķimenēm), kuras ražo Naukšēnos. No pašu audzētajiem rudziem tiek ražoti trīs veidu iesali maizes ceptuvēm visā Latvijā, arī šo procesu redzēja skolēni. Varbūt daudzi nezina, bet Valmieras minerālūdens arī tiek fasēts SIA “Naukšēni”, turpat top arī dažādi kvasa un limonādes veidi. Lai varētu novērtēt šeit saražotos produktus, mums  ir noorganizēta arī degustācija.

Naukšēnu novadā ietilpst arī Ķoņu pagasts, un mēs dodamies uz Ķoņu dzirnavām, kur iepazīstamies ar dzirnavu darbu, jo šajās dzirnavās ne tikai joprojām maļ miltus, gatavo grūbas un putraimus, bet arī pārstrādā vilnu dzijā un citos izstrādājumos (segas, spilveni, dekori). Kad esam iepazinušies ar ražošanu un tūrismu šajā saimniecībā, mūs gaida saimnieču sarūpētā kafijas pauze. Aprunājušies ar saimnieci Mirdzu Čākuri par viņas idejām ziemsvētku pasākumiem, sakām paldies par laipno uzņemšanu.

Dodamies uz  Igaunijas pierobežu, kur Rūjienas metālmākslinieks Andris Dukurs ir izveidojis piemiņas zīmi “Baltijas ceļam”, tur tad arī visi kopā nofotografējāmies par piemiņu no brauciena.

 Vēl apmeklējam uzņēmumu Naukšēnos, kas liek mums mazliet samulst, jo tā ir izvadīšanas pakalpojumu firma “Skaistas atvadas”, bet viss redzētais mūs uzrunā un ieinteresē. Nav jau tā, ka tas ir uzņēmums, kurš sniedz tikai apbedīšanas pakalpojumu. Uzņēmums vairāk nekā 30 birojiem Latvijā un Igaunijā piegādā dažādus zārkus. Skatāmies, kā no baļķa līdz pat datorfrēzei, kura griež ornamentus zārku vākos, visi darbi tiek darīti vienā uzņēmumā. Uzzinām, ka šeit netiks atteikts izgatavot arī skaistu mājas norādi vai medaļas pasākumiem. Tad redzam vēl vienu interesantu procesu – zārku tapsēšana, kuru veikli veic divas darbinieces, sakot, ka pieredze jau ir tik liela, ka sarežģīta dizaina tapsējumu darba dienas laikā var izveidot pat pieciem zārkiem.

 Brauciens notika  pasākuma “Uzņēmējdarbības laukos popularizēšana vispārizglītojošajās skolās” ietvaros.

 Valda Empele,

Valkas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante