Domā zaļi, rīkojies viedi, dzīvo veselīgi

Kopš 2018. gada Siguldā atvērta jauna radošu aktivitāšu platforma “Zaļās villas kvartāls” pilsētas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā. Kvartāla nosaukums aizgūts no senākās Siguldas koka ēkas, kuru cēlusi kņazu Kropotkinu ģimene. Jau otro gadu te sadarbībā ar LLKC pasākumu “Novada Garša” aizvadīts “GreenFest”.  

Kvartāla īpašnieki ir Strapcānu ģimene – Eva un Andris. Viņi ir arī bioloģiskās saimniecības “Dievkalni” īpašnieki, ko pamazām attīsta Līgatnes pusē. Iecerot kvartāla vidi, saimnieki plānoja konceptā iekļaut inovācijas, biznesu, tehnoloģijas, zaļo domāšanu, dizainu, modi, mākslu, interešu izglītību, jaunradi, atpūtu un dzīves svinēšanu, kā arī tautas tradīcijas, Siguldas vērtību un Gaujas Nacionālā parka (GNP) godāšanu. Saimnieki atzīst, ka tomēr koncepta galējo noskaņu veidos cilvēki – nomnieki, sadarbības partneri un viesi. Šobrīd kvartālā izvietojusies savdabīga domubiedru grupa – radošie uzņēmumi: LIAA Biznesa inkubators ar darbības teritoriju 12 Pierīgas novados; ēdinātāji “Stirna&Avokado” ar dabīgām un veselīgām, līdzi ņemamām maltītēm; kafijas un  “Zero waste” veikaliņš “Neiepakots”, kas  piedāvā mājražotājiem iespēju tirgot savu produkciju neiepakotu.

Veikali un ēdinātāji jau atzīti

Veikals “Neiepakots” šobrīd pircējiem piedāvā nelielu produktu stendu, kur atrodamas dažādas preces apzinātākam patēriņam – termokrūzes, kas ražotas no pārstrādātām vienreizlietojamām kafijas krūzītēm, stikla ūdens pudeles, bambusa zobu birstes, auduma maisiņi u. c. Veikals remontē jaunās telpas un paralēli eksperimentē ar pircēju izvēli, lai aizpildītu plauktus ar pircējiem aktuālo. Patlaban veikals darbojas vienās telpās ar “Galeriju Šķīvis Kafija”, kas piedāvā vietējo mākslinieku, amatnieku un dizaineru darinājumus.

“Stirna&Avokado” ir viena no kvartāla un visas pilsētas pērlēm. Veikalā iespējams iegādāties dabīgas un veselīgas, līdzi ņemamas maltītes. Piemēram, kūkas, kuras sastāv tikai no svaigiem augļiem un riekstiem. Uzņēmuma īpašniece ir Diāna Bīlmane-Ozoliņa, kura 2014. gadā ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu uzvarēja konkursā “Māmiņa. Siguldiete. Uzņēmēja”.

Kvartāls kļuvis par sava veida atraktīvu, zaļi domājošas vides vēstniecību. Papildus ikdienā pieejamiem pakalpojumiem kvartālā notiek daudzveidīgi pasākumi: kultūras un saturīgas laika pavadīšanas po-up klubs “Kultūroga”, novada mākslinieku izstāde “Zaļš, vēl zaļāks”, “Rožu svētki” u. c. Kvartāls no 2018. gada aicina interesentus piedalīties projektā “Audz”, kura ietvaros tiek veidots kopienas dārzs pilsētvidē. Izveidotas dobes un siltumnīca, kur katrs var iestādīt augu un sekot tā augšanai, kopt, gūt ražu.

Kvartāla ieceres saskan ar LLKC radīto zīmolu  “Novada Garša” – lokālās izcelsmes ēdienu popularizēšanā, veselīgā un dabai draudzīgā saimniekošanā, reģionu kā atraktīvas vides popularizēšanā. No kvartāla pastāvēšanas pirmā gada  izveidojusies aktīva un produktīva sadarbība ar LLKC Pierīgas konsultāciju biroju. Kvartāla dalībnieki (uzņēmumi) nereti organizē kopīgus pasākumus ar “Novada Garša” dalībniekiem, iesaistās sabiedrību informējošās aktivitātēs.

Festivāls – jau otro gadu

“GreenFest” moto ir: “Domā zaļi, rīkojies viedi, dzīvo veselīgi”. Pasākums notika oktobra beigās,  un tā  galvenā ideja ir pievērst novadnieku un apkārtnes iedzīvotāju uzmanību ekoloģijas un vides tēmām. Šogad galvenais mērķis bija rosināt publisku diskusiju, lai GNP teritorijā nākotnē atļautu saimniekot tikai pēc dabai draudzīgām, bioloģiskām metodēm, kā arī veicinātu ikviena cilvēka interesi un iesaisti zaļa un ilgtspējīga dzīvesveida praktizēšanā ikdienā.

Interesantas diskusijas

Interesantas izvērtās abu dienu diskusijas. Apmeklētājiem bija iespēja klausīties un piedalīties debatēs, un izskanēja pašu sabiedrības locekļu izvirzīti jautājumi. Piemēram, diskusijā “Cilvēkam un videi draudzīga medicīna” tika pārrunāta ķīmiski izstrādāto zāļu un dabas velšu ietekme uz cilvēka organismu, aicinot būt vērīgākiem pret sava organisma signāliem un izmantot dabas resursus.

Festivālā līdzdarbojās sabiedrībā populāri ļaudis: Aldis Kalniņš,  zinātnes centra “Zili brīnumi” līdzīpašnieks ar šovu bērniem,  māksliniece Šeila, pārstāvot svaigēdāju projektu “Audz”, Anna Rozīte, Kristīne Garklāva, Valters Zirdziņš, Oskars Peipiņš, pašvaldību pārstāvji – Uģis Mitrēvics (Siguldas novada dome), Jānis Rozenbergs (Cēsu novada dome) un daudzi citi.

Diskusijā “Kāds ir bio mazdārziņš” dalībnieki vienojās par tiešām bioloģiska/dabiska mazdārziņa kritēriju: atbilstošā vidē, augsnē izveidots, sezonālu dārzeņu/augu šķirnēm aizpildīts, ievērojot augu seku un regulāru apūdeņošanu.  

Diskusijā “Mēs un mūsu atkritumi” eksperti – “Zero waste” kustības praktizētāja Baiba Petrenko, uzņēmuma “Apply”  pārstāvis Vismands Menjoks, vides aktīvists Edmunds Cepurītis un Agate Albekeite no “Friday for Future” – akcentēja atkritumu separēšanas nepieciešamību un aicināja sabiedrību pievienoties viedai atkritumu apsaimniekošanai katram savā vidē.

Viena no aktīvākajām bija diskusija “Kāds ir vērtīgs un veselīgs ēdiens” ar ekspertiem: bloga “The thriving vegan” autori Laini Rūdolfu,  dinamiskās kulinārijas meistaru Reini Grantu, pārtikas tehnoloģi Dzintru Koktu, uztura speciālisti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Olgu Ļubovu, “Valtera restorāna” saimnieku Valteru Zirdziņu.

Katrs cilvēks ir individuāls un vienota veselīgas ēdienreizes recepte ir katram, tomēr pastāv kopsakarības. Šķiedrvielas – pupas, zirņi, lēcas – ir pat nozīmīgāka vajadzība par dārzeņiem. Tika izteikts aicinājums katram izveidot “našķu” trauku, tajā liekot vārītas pupas, un ikdienā cepumu vietā mutē likt lokāli audzēto, vārīto pupu. Aktīva izvērtās saruna par vietējo produktu nozīmi. Paaudze, kura jau no bērnības ir ēdienreizēs izmantojusi vietējā piena, gaļas, augu valsts produktus, arī turpmāk dzīves ceļā tika aicināta izmantot tos. Organisma dabiskā vide ir agrīnā vecumā  uzņemtie produkti. Tikai to lietošana var ļaut organismam turpināt dabiskus procesus. Uzturā lietojot Spānijā, ķimizētos apstākļos audzētus tomātus, banānus, godži ogas, mūsu organisms pat īsti nav spējīgs uzņemt šo produktu uzturvielas, jo neatpazīst tās. Ne mazāk nozīmīga ir sezonālu produktu lietošana. Tomāti jāēd vasarā/rudenī, ziemā lietojam lokālo produktu konservējumus. Produkts, kas ceļo 500 km līdz patērētāja galdam, audzis un ražots citā klimatiskajā zonā, nepildīs dabiskās rekreācijas uzdevumu organismā. Tika aizskarta tēma par bērnu uzturu, kur klausītāji taujāja pēc padoma, kā bērna ēdienkartē iekļaut dārzeņus. Speciālisti  ierosināja iesaistīt bērnus ēdienu gatavošanā. Mājās gatavots ēdiens satur mazāk ķīmisko piedevu, bērna līdzdalība procesā ir savdabīgs izglītošanās process un iespēja izzināt pašam savas ēdienkartes veidošanu. Bērniem aktuāls ir saprotams ēdiens. Kartupelis, gaļa, oga u. c.  Noslēgumā  diskusijas ekspertu aicinājums – iepazīties ar produkta saturu etiķetē pirms tā iegādes.

Provokatīva bija festivāla noslēguma diskusija “Bio GNP 2027!?” , kurā GNP teritorijas pašvaldību vadītāji, lauku uzņēmēji, vides eksperti sprieda par iespējām iezīmēt GNP teritoriju tikai bioloģiskas saimniekošanas metodēm, kā arī meklēt finansiālas iespējas sabiedrības izglītošanai par videi draudzīgi iegūta produkta vērtību. Gatavojoties diskusijai, tapis apkopojums un karte ar GNP  teritorijā esošajām bioloģiskajām, videi draudzīgām saimniecībām. Kopā 67 saimniecības – piena, gaļas, dārzeņu, graudu ražotāji.

Vietējo ražotāju tirgus

Paralēli diskusijām noritēja lokālo audzētāju un ražotāju tirgus, kurā 17 dalībnieki piedāvāja savus produktus. Līdzīgi “Novada Garšas” idejai par vietēju produktu “ar odziņu” dalībnieki piedāvāja atraktīvi un īpaši gatavotos produktus – gaļu, maizi, augļu un dārzeņu sukādes/našķus, medu, svaigus dārzeņus, īpaši gatavotus sēklu un dārzeņu cepumus, dārzeņu un augu valsts tējas, pulverus, sulas, sīrupus, ievārījumus.

Kristīne Ragaine-Volnianko,

Pierīgas biroja vadītāja

Foto: No Zaļās villas arhīva