Atpazīstamību panāk ar augstu darba kvalitāti

Satiekot uzņēmīgo jaunieti Kristapu Belinski, kurš vairāk nekā septiņus gadus dzīvoja un strādāja Anglijā, saruna ievirzās par to, ka, laukiem kļūstot tukšākiem, arvien vairāk nomāc jautājums, kas mūs sagaida pēc gadiem 5–10. Tad sāc domāt, – ja atgrieztos daļa jauniešu, kaut daži, tas jau būtu ļoti labi. Ne jau visiem patīk lielās pilsētās. Ārzemēs – ne tik. Vai šai lauku problēmai ir risinājums?

Kristaps jau trīs gadus sekmīgi darbojas biznesā. Viņa dibinātā komercsabiedrība “ECO Termo Mazgāšana” atpazīstama ne tikai Latgales reģionā. Tas tik īsā laikā panākts ar darba augsto kvalitāti, strādājot profesionāli un godīgi. Pats Kristaps sarunā vairākkārt uzsver, darbojamies videi un apkārtnei draudzīgi. Firma piedāvā uzkopšanas pakalpojumus metāla, stikla, plastmasas fasāžu, logu mazgāšanai ar jonizētu karsto ūdeni.

– Vairākus gadus esi bijis prom no Latvijas. Vai neuznāk doma par braukšanu uz Angliju vēlreiz?

– Jā, tur bija labi, bet nevelk atpakaļ. Zināju, ka varu nodrošināt sevi, ģimeni, tomēr līdz galam laimīgs nejutos.

– Doma par atgriešanos bija pēkšņa? Vai zināji, ko darīsi Latvijā?

– Gadu no gada domāju, vēl mazliet pastrādāšu, sakrāšu naudu, braukšu. Tad pavisam pēkšņi doma – jābrauc. Uzreiz savā busiņā, un uz Latviju. Ko darīšu atbraucis, zināju. Zemapziņā jautājums par mājām bija visu laiku. Jo, kas tad galu galā svešā zemē esam? Ne tur, ne vairs Latvijai jūties piederīgs. Sākot domāt, kas būsi 40–50 gadu vecumā, kur tava īstā vieta, jāizlemj, jārīkojas.

– Vai ideja par biznesu, kas saistīts ar uzkopšanas darbiem, bija vienīgā?

– Šī biznesa sākumam ir vēsture, pateicoties brālim. Pirms 10 gadiem gribējām ņemt kredītu. Projekts bija labs, tikai kredītu atteica. Būdami atvērti, norādījām visus kontaktus, firmas, iespējas šajā biznesā. Pēc 2–3 nedēļām atvērās firma, kur redzējām savu neīstenoto ideju, diemžēl. Šis stāsts tad arī nospēlēja galveno lomu tam, ko darīšu Latvijā. Tikai citā, labākā variantā. Ja ne pieminētais stāsts un Anglija, diez vai.

– Vai var salīdzināt Anglijas un Latvijas biznesa vidi?

– Problēmas jau ir visur, tās jārisina. Atšķirība ir dziļākā izpratnē. Sistēmā. Kad strādājām Anglijā, var teikt, biznesa vide bija sakārtota. Noslēgtie līgumi precīzi jāizpilda un jāievēro grafiks. Šobrīd savā darbā grafiku vēl nevaru sastādīt. Latvijā ir tā, strādā, centies nomaksāt nodokļus. Ir sajūta, ka visu laiku jāmaksā un jāmaksā. Sākumā pats nesapratu, kā tas var būt, kāpēc strādniekam nevar samaksāt normālu algu.

– Pastāsti par īstenoto! 

– Darbība paplašinās. Strādājam pamatā Latgales un Vidzemes reģionā. Attālākajās vietās pirmos gadus pakalpojums bija jāatsaka, nespējām fiziski veikt, lieli pārbraucieni. Šobrīd arī brālis atgriezās Latvijā, uzsāka darbību Rīgas pusē, nu varam plānot darbus kopīgi.

– Vai par saimniekošanu tēva saimniecībā arī bijusi doma?

– Doma bijusi vienmēr. Tieši šobrīd esmu sācis nopietni darboties lauksaimniecībā.  Esmu uzņēmies saistības Lauku attīstības programmas atbalsta pasākumā jaunajiem lauksaimniekiem. Zemes platības mūsu pagastā ir ierobežotas, tāpēc ļoti jāpiedomā, kādu nozari attīstīt. Iestādīts 1 ha smiltsērkšķu, platības ar katru gadu tiks palielinātas. Saimniecību ar 70 ha zemes pārņēmu no tēva. Ir lopi, sējumi lopbarībai.

– Cik stabila tev šķiet lauksamniecības nozare?

– Stabila redzējuma tomēr nav. Bieži mainās nosacījumi. Domā, dari, rezultāts reizēm izpaliek. Tomēr tas ir laika jautājums. Dzird tik vairāk to, ka ir slikti, bet patiesībā, paskatoties apkārt, kas ir slikti? Ko mēs domājam, to sakot?

– Kādu praktisku, iedvesmojošu padomu citiem jauniešiem ieteiktu?

– Vai katram uznāk apsīkuma brīži, tieši tad jāsaņemas, jārīkojas. Jāmeklē pārmaiņas. Ja strādā, tad strādā. Visa pamatā ir godīga attieksme, mērķtiecība.

– Kā domā, laukiem būt apdzīvotiem? Vai moderniem, ar plašām druvām? 

– Negribu apkārt redzēt tikai apsētus laukus. Skatos, izjauktas vecās sētas, iznīcināti ceriņi, ābeles, ķirši. Vai jēga katru puduri jaukt? Jājauc degradētās teritorijas, lūžņi. Ābeles lai zied.

Anastasija Saleniece,

Rēzeknes nodaļas lauku attīstības konsultante