Uzzina jaunas idejas ražas pārstrādei

Rudens raža bagātīga un vitamīniem bagāta. Īstais laiks šo velšu ievākšanai un pārstrādei. Lai iepazītos ar jaunāko tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecības produktu ražošanas procesā, LLKC Kuldīgas birojs organizēja braucienu uz Pierīgas saimniecībām. Apmeklējām trīs dažādas saimniecības. Katrai no tām savs stāsts.

Tikai divdesmit kilometrus no Rīgas, mežu ieskautā privātmāju ciematā, mūs sagaida Inga un Guntis Gobzemi un aicina uz omulīgo Mežrozīšu namiņu. Ideja par mežrozīšu pārstrādi pēc ilgām pārdomām radusies saimniecei. Darbošanos sākuši pirms sešiem gadiem. Iepriekš bijis darbs bankā, pēc tam suvenīru veikaliņš, kurā viss par un ap rozēm. Iegādājoties lauku māju, zemi vajadzēja apstrādāt. Lauku darbu pieredzes nebija, bet dzīves stils vilināja. Gribējās kaut ko netradicionālu. Rožu tēma aizveda pie mežrozītēm. Īvandes pusē tagad aug četru hektāru liels stādījums. Audzēšana nebūt nav vienkārša, kā sākumā šķitis. Par stādījumu tāpat jārūpējas. Pirmā raža gaidāma pēc vairākiem gadiem. Pirmos auglīšus iepirkuši  pēc sludinājuma. Otrā rīta secinājuši, ka pirkums ir brāķis – savvaļā vāktos auglīšos iemitinājušies balti tārpiņi. Vēlāk  izejvielu iepirkšanai atraduši bioloģisko saimniecību Lietuvā. Pirmie produkti tapa, pateicoties sadarbībai ar Biznesa inkubatoru. Lielākā problēma pārstrādē ir atbrīvošanās no matainām sēkliņām augļu iekšpusē. Pagaidām viņi nav atradušu aparātiņu, kas izņem sēklas. Roku darbam atraduši citu risinājumu. Augļi tiek sasaldēti, no sēkliņām atbrīvojas, izberžot caur sietu. Sezona sākas septembrī, nopērkot visai sezonai nepieciešamo izejvielu daudzumu, apmēram divas tonnas. Uzglabā īrētā saldētavā un pārstrādā nelielās porcijās.

Pašreiz piedāvājumā ir dažādi produkti no mežrozītēm, gan arī kombinācijās ar citiem augļiem. Produktu receptūras un tehnoloģiju izstrādē saimnieki sadarbojas ar zinātniekiem. Sadarbībā ar Daliju Segliņu, Dr. sc. ing., Dārzkopības institūta vadošo pētnieci, tika izstrādāta produktu receptūra mežrozīšu ievārījumam, sīrupam un konfektēm. Visi produkcijas veidi glīti noformēti. Ievārījumi mazās burciņas ar linu auduma cepurīti, ir izmantojami dāvanām. Viesi tiek cienāti ar karsto dzērienu, kurš sastāv no mežrozīšu sīrupa un garšvielām. Īpašs saimnieces piedāvātais gardums ir mežrozīšu zupiņa, kuru var pasniegt gan aukstu ar putukrējumu, gan karstu ar saldējumu.

Saimniekiem patīk tas, ko viņi dara, taču nedomā kļūt par lielražotājiem.

Dažas atziņas, kuras guvām tikšanas laikā:

* Sapņi virza dzīvi uz priekšu – nebaidīties sapņot.

* Nebaidīties lūgt padomu – gudri cilvēki ir atsaucīgi, labprāt dalās pieredzē.

* Meklēt iespējas tikt pie finanšu līdzekļiem, īstenojot projektus.

“SIA Mežrozītes.lv” savu produkciju tirgo “Rimi Klēts” veikalos, vairākās eko bodītēs, Rīgā, Kalnciema tirdziņā, nedēļas nogalēs dodas arī uz citiem tirdziņiem. Informācija par produkcijas veidiem atrodama www.mezrozites.lv un “Novada Garšas” katalogā.

“MārLapiņi” ir ģimenes uzņēmums, kas ražo dažādus produktus no mārrutkiem un atzīst, ka tas ir veselīgākais augs, pat spēcīgāks par ķiploku. Piedāvājumā lielākais zināmais mārrutku produktu klāsts un dažādi produkti, kuru sastāvā ir mārrutki. Tiek radīti vairāk nekā 30 dažādi produkti, kuros galvenā sastāvdaļa ir mārrutki. Gatavošanas procesā mārrutkiem pievieno tikai sāli, cukuru un ūdeni, arī dažādas piedevas. Netiek pievienots etiķis. Iecienītākie ir īstie mārrutki bez piedevām un mārrutki ar bietēm, tomātiem, ķiplokiem, dzērvenēm, avenēm, smiltsērkšķiem un citi. Viss produktu klāsts atrodams mājaslapā www.marlapini.lv.

Saimnieks Māris Lapiņš pastāsta par uzņēmuma izveidi un pašreizējo darbību, kā arī interesantas lietas par mārrutkiem – kā tos pārstrādā, kādus produktus ražo, un nozīmi veselībā. Viņs pastāsta arī interesantus notikumus, piemēram, lielāko mārrutku sakni izracis vairāk kā pusotra metra garu. Ražošanā izmanto tikai Latvijā audzētus mārrutkus. Pirmās saknes rakuši savvaļā, tagad iepērk trīsgadīgas saknes no audzētājiem. Saimniecība realizē bezatkritumu ražošanu, jo izmanto mārrutkus pilnībā – gan saknes, gan mizas, gan lapas. Pārstrāde ir roku darbs, kurā nodarbināta visa ģimene. Lai atvieglotu to, izmantojot LEADER projektu atbalstu, tika iegādāta jaudīga gaļas mašīna, maisītājs, kā arī ledusskapis produkcijas glabāšanai.

Lai būtu droši par izejvielu kvalitāti, mērķis ir apstādīt pusotru hektāru ar mārrutkiem.

Saimniecība uzņem ekskursantu un interesentu grupas, dalās pieredzē, lepojas ar paveikto un iedrošina mājražotājus meklēt savu nišu.

Uzņēmums produkciju realizē Rīgas veikalos, to var pasūtīt internetā.

Zemnieku saimniecība „Strēlnieki” atrodas pie pašas Jūrmalas pilsētas. Tikai neliela priežu audze to šķir no lielā autoceļa. Piestājot pie uzraksta “Ogu tirgus”, ir liels stāvlaukums, veikals un tālāk pa kalnu lejā – ogu lauki. Sētā saglabājusies sena guļbūve, kas bijusi Rīgas rātes Mednieku māja, no tās arī cēlies māju nosaukums “Strēlnieki” un seni darba rīki.

Saimniecība audzē augstkrūmu mellenes, lielogu dzērvenes, cidonijas, aronijas un smiltsērkšķus, nodarbojas ar stādu pavairošanu un konsultāciju sniegšanu potenciālajiem dzērveņu un melleņu audzētājiem.

Jāņa Bieranda zemnieku saimniecība dibināta kā tradicionāla saimniecība. Attīstoties tirgum, viņš specializējās augsnei piemērotu augu audzēšanā. 2001. gadā iestādīja pirmās lielogu dzērvenes, vēlāk arī mellenes. Tolaik bija maz zināšanu par šīm kultūrām. Kooperējoties ar citiem audzētājiem, saimnieks mācījās un praktisko pieredzi apguva ārzemēs. Klāt nākot savai pieredzei ogo audzēšanā, pārstrādē un realizācijā, tagad viņš var sniegt konsultācijas interesentiem. Ogas audzē pēc integrētās audzēšanas metodes, iespējami draudzīgāk dabai un cilvēkiem. Daļu produkcijas pārstrādā saimniecībā. Pastāvīgi nodarbināti trīs darbinieki. Darbaroku trūkums liek meklēt dažādus  inovatīvus risinājumus gan ogu novākšanā, gan pārstrādē. Ogu lasīšanā, pateicoties Rīgas tuvumam, čakli palīgi ir pašlasītāji, kuri novāc lielāko daļu melleņu ražas. Pārstrādei tiek izgatavoti un iegādāti dažādi palīglīdzekļi. Cidoniju sukāžu gatavošanā liels palīgs ir mehānisms seržu izņemšanā. Tikai ar roku darbu viena darbiniece dienā varēja apstrādāt desmit reižu mazāku cidoniju daudzumu. Otrs ir neredzēta, paškonstruēta iekārta dzērveņu miziņas pāršķelšanai.

Sulas, sīrupi, sukādes, ievārījumi un citi gardumi nopērkami vietējā veikalā vai pasūtami internetā www.strelnieki.lv

Pieredzes brauciena laikā tika gūtas vērtīgas atziņas un jaunas zināšanas dažādu inovatīvu produktu ražošanā, produkta un saimniecības prezentēšanā. Brauciena dalībnieku vidū tika dibināti savstarpēji kontakti un notika pieredzes apmaiņa. Iedvesmoja saimnieku aizrautība un lepnums par paveikto.

Saimniecību apmeklējums tika organizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”, apmeklējuma tēma “Jaunāko tehnoloģiju izmantošana lauksaimniecības produktu ražošanas procesu, tehnoloģiju pilnveidošanā un drošas pārtikas ražošanā”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Inese Blūma,
LLKC Kuldīgas birojs