Papeļu plantāciju un kokaugu stādījumu ierīkošanas un apsaimniekošanas metodes izstrāde zemes ilgtspējīgai apsaimniekošanai

Pieaugošo pieprasījumu pēc koksnes kā atjaunojama un dabiska izejmateriāla un nepieciešamību palielināt oglekļa piesaistes kapacitāti siltumnīcas efekta mazināšani, var risināt ne vien paaugstinot meža produktivitāti ar intensīvas apsaimniekošanas metodēm, bet arī palielinot koksnes audzēšanas apjomus nemeža platībās.

Koksnes audzēšana ārpus meža – lauksaimniecības zemēs zināmā mērā var tikt uzskatīta par alternatīvu, lai mazinātu saimniecisko spiedienu uz mežiem. Šobrīd Latvijā interese par ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanu ir pieaugusi, tomēr zemju īpašniekus ir ļoti grūti pārliecināt, ka papeļu, apšu un citu sugu ātraudzīgie kloni ir jāaudzē nevis ar tradicionālajām mežsaimniecības metodēm, bet gan jākultivē kā lauksaimniecības kultūras. Daudziem zemkopjiem nav izpratnes, ka koku audzēšana labi uzturētā lauksaimniecības zemē ir ekonomiski pievilcīga alternatīva, kas ne vien sniedz ieguldījumu Kopējās Lauksaimniecības Politikas (KLP) mērķu sasniegšanā, bet arī ļauj gūt finansiālo ieguvumu.

Latvijā ierīkotu papeļu plantāciju uzmērīšanas dati jau tagad apliecina, ka 25 m3/ha gadā 15 gadu rotācijā ir reāli sasniedzams mērķis. Turklāt citu valstu pieredze rāda, ka ar intensīviem agrotehniskajiem pasākumiem (mēslošana, rindstarpu irdināšana), produktivitāti iespējams palielināt vēl par 20 - 40%. Šāda produktivitāte vismaz divkārt pārsniedz mūsu vietējo koku sugu produktivitāti. Galvenais pielietojums papeles koksnei - tehnoloģiskā koksne plātņu ražošanai un enerģētiskā koksne.

Projekta mērķis ir izstrādāt metodi saīsinātas rotācijas papeļu stādījumu (plantāciju meži) un kokaugu stādījumu ierīkošanai neizmantotajās lauksaimniecības zemēs un lauksaimniecības platībās.

Galvenās aktivitātes - ilglaicīgo parauglaukumu ierīkošana, uzmērīšana un pārmērīšana papeļu stādījumos, kā arī augsnes paraugu ievākšana papeļu stādījumos un to fizikāli ķīmiskā testēšana, lai skaidrotu barības elementu ietekmi uz stādījumu produktivitāti. Papildus pētniecībai plānoti arī publicitātes pasākumi – demonstrējuma objekta izveide, semināri nozares profesionāļiem un meža īpašniekiem un populārzinātniskas publikācijas sagatavošana.

Sadarbības partneri:

  • Latvijas Valsts mežzinātnes institūtas "Silava"
  • SIA Myrtillus

Projekta īstenošanas periods: no 2020. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. decembrim

Projekta izmaksas:

Attiecināmās izmaksas 95950,00 EUR un Publiskais finansējums 86355,00 EUR

Informāciju sagatavoja:

Kaspars Liepiņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks