Lai sekmīgi īstenotu projekta RETROUT aktivitātes, Jūrkalnes pagastā notika Latvijas partneru tikšanās, piedaloties Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietniekam Mārim Dadzim, Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājam Guntaram Reķim, pašvaldības Attīstības nodaļas projektu vadītājai Evitai Roģei, Kasparam Abersonam no BIOR, Kurzemes Plānošanas reģiona projektu vadītājam Edvīnam Driginam, kā arī Rīvas upei pieguļošās zemes īpašnieka pārstāvim, būvniecības speciālistam un citām iesaistītajām pusēm.
Ventspils novada pašvaldība ir viena no 14 projekta “Baltijas jūras reģions kā makšķerēšanas tūrisma galamērķis un tā attīstība, veicināšana un ilgtspējīga pārvaldība” jeb RETROUT (Nr. R065) partneriem. No Latvijas projektā vēl piedalās Kurzemes Plānošanas reģions un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR”. Ventspils novada pašvaldība projektā īstenos demonstrāciju projektu Jūrkalnes pagasta Rīvas upē, kur tiks veidots zivju ceļš, lai nodrošinātu zivju migrāciju pār bijušās papes rūpnīcas vajadzībām izbūvēto dambi.
Partneri diskutēja par projektā veicamajām aktivitātēm un riskiem to īstenošanā. Sarunas gaitā tika panākta vienošanās ar zemju īpašnieku par apbūves tiesībām, kā arī tika apspriesti jaunbūvējamā zivju ceļa tehniskie risinājumi. BIOR pārstāvis uzsvēra, ka būtiski ir radīt tādu zivju ceļu, kas būtu piemērots pēc iespējas vairāk zivju sugām, jo Rīvas upē nārsto ne tikai laši un taimiņi, bet arī tāda zivju suga kā nēģi, kas ir ļoti būtisks ienākumu avots vietējiem zvejniekiem. Gan zemes īpašnieku, gan arī pašvaldības pārstāvji norāda, ka svarīgi ir saglabāt esošo ainavu pie Rīvas upes tilta un bijušās papes rūpnīcas dambja, jo šī vieta jau izsenis ir bijusi viens no apmeklētākajiem tūrisma un apskates objektiem.
Tikšanās noslēdzās, pusēm vienojoties par tālāko rīcību. Pēc zemes nomas līguma noslēgšanas, iesaistoties pašvaldībai, BIOR, Kurzemes plānošanas reģiona un būvniecības speciālistiem, tiks izstrādāta tehniskā specifikācija zivju ceļa būvprojekta izstrādei, lai pēc iespējas ātrāk tiktu rasti nepieciešamie risinājumi, un 2019. gadā paveiktu reālos būvniecības darbus.
Līdzīgus demonstrācijas projektus plānots īstenot arī Lietuvā un Igaunijā. Projekta noslēgumā labās prakses paraugi tiks apkopoti un, sadarbībā ar zinātniskās pētniecības institūcijām un izglītības iestādēm, tiks izdotas rekomendācijas upju restaurācijas darbiem un vides risinājumiem.
