Lauku politika

ES lauku politikā plāno evolūciju 

Eiropas Komisijas vīzija nākotnes Kopējai lauksaimniecības politikai: vienkāršāka, elastīgāka, taisnīgāka. Latvijas uzdevums – panākt vienlīdzīgus platībmaksājumus.

“Eiropas Komisija ES Kopējai lauksaimniecības politikai ir radījusi gudru, progresīvu un sarežģītu vīziju,” tā EK publiskoto komunikācijas dokumentu Zemkopības ministrijas un Valsts Lauku tīkla decembrī rīkotajā konferencē  “Lauksaimniecības politika pēc 2020” vērtē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš norāda, ka lauku attīstībā EK paredz turpināt iesākto, bet tiešo maksājumu izlīdzināšanas jautājumā Latvija gan gaida ambiciozākus planus un drosmīgāku rīcību. Tātad – Latvijai tuvākajā pusgadā, kad tiks radīti jau konkrēti likumdošanas priekšlikumi jaunajai lauku politikai, un skaidrākas kļūs Eiropas kopējā budžeta aprises, būs daudz darba, lai argumentēti pierādītu, ka tiešo maksājumu izlīdzināšana starp dalībvalstīm jāveic nekavējoties. Tas ir, – sākot no 2021. gada.

Ko tad īsumā paredz EK vīzija par nākotnes lauku politiku?

Eksperti dokumentu vērtē kā labu, bet ļoti vispārīgu, kas arī ir loģiski, jo vīzijas mērķis ir tikai norādīt virzienus un prioritātes uz kā pamata būvēt konkrētus lēmumus. Eiropas Komisijas pārstāve Kristīne Bori konferencē norādīja, ka nākotnes KLP iztiks bez revolucionāriem lēmumiem. Tiks turpināts atbalsts lauku modernizācijai un lauku attīstībai, vienlaikus dodot dalībvalstīm lielākas tiesības lemt par atbalstu dažādiem pasākumiem. Tātad – KLP vīzijas stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās varētu izvēlēties, kā un kur ieguldīt savu KLP finansējumu nolūkā sasniegt kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus.

Saglabājot pašreizējo divu pīlāru struktūru, tiks noteiktas sīki izklāstītas darbības, lai sasniegtu šos mērķus, par ko panākta vienošanās ES līmenī. Katra ES valsts pēc tam izstrādās savu stratēģisko plānu, norādot, kā tā plāno sasniegt mērķus, un šo plānu apstiprinās Komisija. Tātad – EK piedāvās plašu atbalsta pasākumu “ēdienkarti”, no kuras dalībvalstīm jāizvēlas piemērotākie un vajadzīgākie. Lielāka uzmanība nekā līdz šim tiks pievērsta sasniegtā rezultāta uzraudzībai un tam, lai finansējums tiktu vērsts uz konkrētiem rezultātiem.

EK sola turpināt tiešo maksājumu sistēmu, piebilstot gan, ka šobrīd nav zināms iznākums debatēm par ES finanšu nākotni, tādēļ nevar izklāstīt nākamās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikuma saturu. EK amatpersonas nesola, ka maksājumi starp dalībvalstīm tiks izlīdzināti jau 2021. gadā, sola viena, ka “pēc 10 gadiem stabiņi kļūs izlīdzinātāki” (ir runa par stabiņiem, kas redzami grafikos, kur ataino maksājumu līmeni visās ES dalībvalstīs).

Tāpat EK uzsver, ka klimata pārmaiņas un dabas resursu ierobežotība turpinās ietekmēt lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, tādēļ  vides un klimata jomā būtu jāizvirza augstāki mērķi.

EK priekšlikumi īsumā ir šādi:

  • veicināt moderno tehnoloģiju izmantošanu, lai atbalstītu lauksaimniekus konkrētā vietā un lai nodrošinātu lielāku tirgus pārredzamību un noteiktību;
  • pievērst lielāku uzmanību jauniešu mudināšanai nodarboties ar lauksaimniecību; tas būtu jākoordinē dalībvalstu pilnvaru ietvaros, šajā nolūkā izmantojot, piemēram, zemes nodokļus, teritoriālo plānošanu un prasmju pilnveidošanu;
  • piepildīt iedzīvotāju gaidas ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas, tostarp veselības, uztura, pārtikas neizšķērdēšanas un dzīvnieku labturības ziņā;
  • tiekties nodrošināt, lai rīcībpolitikas būtu savstarpēji saskanīgas atbilstīgi kopējai dimensijai, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecību, migrāciju un ilgtspējīgu attīstību;
  • izveidot ES līmeņa platformu riska pārvaldības jautājumos nolūkā skaidrot, kā vislabāk palīdzēt lauksaimniekiem pārvarēt klimata pārmaiņu izraisītos nenoteiktības apstākļus, tirgus nestabilitāti un citus riskus.

Attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus Komisijas paziņojumā izklāstīto mērķu īstenošanai Komisija iesniegs līdz 2018. gada vasarai, proti, pēc priekšlikuma par daudzgadu finanšu shēmu.

Konferencē Eiropas lauksaimnieku organizāciju COPA-COGECA viedokli par EK piedāvājumu KLP pēc 2020. gada prezentēja biedrības Zemnieku saeima un COPA-COGECA pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre, uzsverot, ka Eiropas lauksaimnieki pastāv uz to, ka jāturpina gan tiešo maksājumu sistēma, gan atbalsts investīcijām.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns konferencē izklāstīja Latvijas pozīciju tiešo maksājumu jomā. Latvija vēlas panākt vienlīdzīgus tiešmaksājumus jau no 2021. gada, kā arī saglabāt ar ražošanu saistītos maksājumus, tajā skaitā cūkkopībai, kam šobrīd ražošanas atbalsta nav.

ZM Lauku attīstības departamenta direktore Liene Jansone skaidroja Latvijas pozīciju lauku attīstības virzienos. Latvija vēlas, lai investīcijām un lauku attīstībai finansējums tiktu saglabāts vismaz 2007.–2013. g. līmenī, un tas būtu balstīts uz  taisnīgiem un caurspīdīgiem nosacījumiem.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis konferencē izklāstīja Valsts Lauku tīkla ietvaros rīkotās Latvijas lauksaimnieku aptaujas rezultātus par KLP pēc 2020. gada. Kopumā Latvijas lauksaimnieki uzskta, ka KLP ir jānodrošina lauksaimniekiem ienākumu stabilitāte, jāveicina konkurētspēja un teritoriju vienmērīga attīstība.

Savukārt Agroresursu un ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāja Elita Benga konferencē vērtēja līdz šim Lauku attīstības programmas sasniegto.

Detalizētāka informācija par konferencē runāto – prezentācijās pielikumā.

Iveta Tomsone,

LLKC Apgāda vadītāja