Jaunumi

Informatīvā izdevuma “Zivju Lapa” jūnija numurā raksturota šīssezonas  stāvvadu zveja Latvijā. Plašs stāstījums par zvejnieku un roņu līdzāspastāvēšanas risinājumu meklējumiem, strādājot pie roņu aizsardzības plāna izstrādes, kam jābūt gatavam līdz rudenim.

Šī pavasara stāvvadu zvejā, kas piekrastē tradicionāli sākas aprīlī un parasti turpinās līdz Jāņiem, labāk veicas Engures novada zvejniekiem. Vidzemes piekrastē un Kolkā maijā izdevies nozvejot tikai trešo daļu no pērnā gada reņģu zvejas apjoma.

Lai risinātu pēdējos gados aizvien saspringtāko piekrastes zvejnieku un roņu līdzāspastāvēšanas jautājumu, noslēgumam tuvojas sugas aizsardzības plāna izstrāde roņiem Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī.

Lai saņemtu atļauju roņu līķu izmantošanai, zvejniekam jāiesniedz iesniegums atļaujas saņemšanai Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Lilastē “Interreg Europe” programmas projekta “Reģionālā attīstība,  sekmējot piekrastes zvejniecības kultūras mantojuma potenciālu Eiropā/Cherish”ietvaros maijā notika sanāksme “Zvejniecības kultūras mantojums piekrastē”, ko organizēja Rīgas plānošanas reģions sadarbībā

LLKC sadarbībā ar Zemkopības ministriju organizēja divu dienu semināru ciklu “Iespējas, pieredze un izaicinājumi iekšējo ūdeņu resursu apsaimniekošanā”.

Institūta “BIOR” pētnieki sadarbībā ar LLKC turpina dažādu karpu šķirņu mazuļu audzēšanas un salīdzināšanas pētījumu.

Rīgas plānošanas reģions jūras piekrastes teritorijā izsludina fotokonkursu “Zvejnieku kopienu mantojums” (teritorijā ietilpst Engures novads, Jūrmala, Rīga, Carnikavas, Saulkrastu, Limbažu un Salacgrīvas novadi).

Salacgrīvā 25. maijā notika ceturtais Reņģēdāju festivāls, un tā šī gada tēma jeb vadmotīvs bija: Reņģēdāji – Prātvēderi. Jeb, kā saka festivāla idejas autors un īstenotājs Dzintris Kolāts: “Dažādi laiki ir gājuši pāri mūsu krasta reņģēdājiem.

Tukuma zivsaimnieki 20. maijā devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Limbažu un Salacgrīvas novadiem.

Lapas