Inovāciju projekts piekrastē turpinās – izgatavots un jūrā ievietots jaunais stāvvads

4. Jūnijs 2025.

GalerijaPrint

Pirmā piekrastes inovāciju projekta ietvaros šī gada pavasarī ir sperts nozīmīgs solis – trīs biedrības “Kuivižu zvejnieku apvienība” biedri ir pabeiguši stāvvada izgatavošanu un aprīļa sākumā ievietojuši to jūrā. Zvejas rīks izstrādāts, balstoties uz iepriekš apzinātām problēmām un zvejnieku pieredzi, ar mērķi samazināt piezveju, novērst roņu un putnu radītos bojājumus, kā arī optimizēt rīka izgatavošanas izmaksas.

Zvejas rīka izstrāde norisinājās no 2023. gada septembra līdz 2024. gada marta beigām. Pie tā intensīvi strādāja četri zvejnieki, nodrošinot visu posmu izpildi – no materiālu sagatavošanas un linuma šūšanas līdz konstrukcijas salikšanai un pārbaudēm pirms ievietošanas jūrā. Darbs tika veikts praktiski katru dienu, lai iekļautos plānotajos termiņos un nodrošinātu, ka stāvvadam var uzsākt testēšanu jau šīs sezonas sākumā. Izstrādes procesā viss noritēja salīdzinoši gludi, katram bija sava loma un visi godam darīja savu darbu. Bija pāris aizķeršanās, bet tās bija lietas, ko iepriekš nevarēja paredzēt.

Izstrādātais stāvvads paredzēts 7–8 metru dziļumam un sastāv no divām daļām – sētas un galvas, kas pēcievietošanas jūrā tiek savienotas. Sēta, kuras garums ir 300 metri, sastāv no divām daļām: pirmajā posmā (150 m) izmantots linums ar acs izmēru 24 mm, otrajā – 30 mm. Šāda pieeja ļauj samazināt linuma apjomu un tā izmaksas, vienlaikus mazinot citu zivju sugu mazuļu piezveju. Salīdzinājumam – tradicionāli šādos rīkos visā sētas garumā tiek izmantots linums ar acs izmēru 16–20 mm.

Stāvvada galvas konstrukcija ir īpaši pielāgota jauniem izaicinājumiem. No spārniem izņemti rombveida līkumi, kas līdz šim tika uzskatīti par vajadzīgu sastāvdaļu. Turklāt kaste – vieta, kur zivis uzglabājas, ir aprīkota ar unikālu 13 x 33 metru polietilēna linuma pārklājumu ar 30 mm acs izmēru. Šis peldošais, vieglais un ūdeni neuzsūcošais pārklājs kalpo kā aizsargsiets, kas novērš roņu iekļūšanu rīka iekšpusē un aizsargā arī no putnu radītiem bojājumiem.

Lai izvērtētu jauninājumu efektivitāti, netālu no jaunā stāvvada jūrā ir izvietots arī vecā tipa rīks. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja salīdzināt nozvejas apjomu, piezveju un citu zivju sugu proporcijas, kā arī bojājumu apmēru. Testēšana tiek veikta kopā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”, kas veiks jaunā zvejas rīka testēšanas rezultātu apkopošanu un analīzi. Tomēr pašlaik aktīva zveja vēl nav uzsākta šajā zvejas rīkā – vēso laikapstākļu dēļ reņģes atrodas seklākās ūdens zonās, tuvāk krastam, un šī stāvvada darbības efektivitāti vēl nav iespējams pilnvērtīgi novērtēt.

Projekta īstenotāji uzsver, ka testēšana turpināsies līdz pat sezonas beigām, un tikai pēc datu apkopošanas sadarbībā ar zinātniekiem būs iespējams spriest par rīka efektivitāti un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Vienlaikus jau tagad redzams, ka praktiska zvejnieku līdzdalība inovāciju projektos ir ne tikai iespējama, bet arī nepieciešama – pieredze, novērojumi un prasmes ļauj radīt risinājumus, kas balstīti reālajās vajadzībās.

Projekts tiek īstenots ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu pasākuma “Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādē” ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Kuivižu zvejnieku apvienība” sadarbībā ar SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) pasākuma “Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādē un zināšanu pārnese akvakultūrā” ietvaros.

Praktiski zvejas rīka izstrādē un testēšanā ir iesaistīti trīs biedrības biedri: SIA “Šoneris”, SIA “Baņķis” un SIA “Aļģes-1”.