Labā prakse

LEADER kā lauku attīstības instruments Latvijā ir pazīstams un tiek izmantots teju 20 gadus. Savukārt ES šīs pieejas aizsākumi meklējami jau kopš 1991. gada, kad LEADER tika uzsākta kā eksperimentāla iniciatīva, lai uzlabotu lauku attīstības potenciālu, piesaistot vietējās iniciatīvas un zināšanas, un izplatot šīs zināšanas citos lauku apvidos.

Pateicoties veiksmīgiem rezultātiem, sākot ar 2007. gadu, šis instruments (atpazīstams arī kā SVVA jeb sabiedrības virzīta vietējā attīstība) Latvijā tiek izmantots arī zivsaimniecībai nozīmīgu teritoriju attīstībai.

Vietējām rīcības grupām (biedrībām) ir ļoti svarīga loma kopējā lauku un arī piekrastes attīstībā vietējā (reģionālajā) līmenī.

Astoņas vietējās rīcības grupas savās teritorijās ir izsludinājušas projektu pieteikumu pieņemšanu ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam ietvaros. Patlaban aktīvi tiek organizēti semināri potenciālajiem projektu iesniedzējiem, kuros tiek skaidroti atbalsta saņemšanas nosacījumi, sniedzot padomus arī veidlapu aizpildīšanai un dokumentācijas sagatavošanai.

Kopējā lauksaimniecības politika lauku attīstībai – LEADER pieejas īstenošana

Lauku telpai ir daudzfunkcionāla nozīme. Tajā atrodas nozīmīgi dabas resursi, tā ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares darbības telpa, tai piemīt rekreācijas un tūrisma funkcija, tā ir dzīvesvieta lauku iedzīvotājiem.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir tikai viena no politikas jomām, kas skar lauku apvidus un cenšas atbalstīt to attīstību papildus kohēzijas, izglītības, sociālajai un citai politikai ES līmenī. Tomēr tieši KLP ir vistiešāk saistīta ar lauku apvidiem.

KLP galvenais mērķis joprojām saglabājas pārtikas ražošana, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un dabas resursu apsaimniekošanu, sniedzot ieguldījumu Zaļā kursa mērķu izpildē, kā arī atbalstot lauku teritoriju sociālekonomisko attīstību, uzņēmējdarbību, inovāciju izstrādi un ieviešanu, kā tas ir paredzēts apstiprinātajā Latvijas KLP stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam (KLP SP). 

Lai iepazīstinātu ar Aizkraukles rajona partnerības rīkotā konkursa LEADER projektā “Augkopības produkcijas pārstrādes izveidošana Kokneses pagasta “Lipšos” īstenoto, z/s “Lipšu dārzs” saimniece Anita Atslena rīkoja publicitātes pasākumu savā saimniecībā, kas atrodas Kokneses pagastā.

“Izglīto. Rada sajūtas. Iedvesmo” – tie ir aveņu audzēšanas saimniecības “Mūsu avenes” atslēgas vārdi. Saimniecība atrodas Jelgavas novada  Vircavas pagastā, Vircavas ciematā. Saimniecības pamatspecializācija ir vasaras un rudens aveņu audzēšana, taču papildus tam saimniecībā tiek audzētas arī krūmcidonijas, sausserži, zīdkoki, rabarberi un dažādi sezonas dārzeņi.

Apvienojoties piekrastes vietējām rīcības grupām (VRG) “Liepājas rajona partnerība” (projekta vadošais partneris), “Partnerība laukiem un jūrai”, “Jūrkante”, “Jūras zeme”, “Talsu rajona partnerība” un “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija”, ir uzsākta starpteritoriāla sadarbības projekta “ZIVJU SEZO

Eiropas Zivsaimniecības sadarbības tīkla (FARNET) sagatavotā bukletā apkopoti praktiski dažādu valstu padomi Zivsaimniecības vietējām rīcības grupām (ZVRG), projektu virzītājiem un vietējas nozīmes ieinteresētām personām par to, kā īstenot aļģu ražošanu savā teritorijā atbilstoši ES centieniem atbalstīt šo sektoru.

Uzņēmums SIA “Grow Bite” Mālpils novadā ar LEADER publiskā finansējuma atbalstu īstenojusi projektu “Bioloģiskās pārtikas ražotnes/darbnīcas un veselīga dzīvesveida centra izveide”. Uzņēmums kopš 2014.

Zemnieku saimniecības “Trubenieki” īpašnieks Jānis Volksons pirms septiņiem gadiem par savu ideju audzēt šitake sēnes ar konsultantu LLKC Jelgavas konsultāciju birojā runāja čukstus, bet tagad Jānis ar lepnumu saka, ka šī ir viena no lielākajām šitakē sēņu audzēšanas saimniecībām Baltijā.

Lapas