Sapnis pāraug par ģimenes biznesu

GalerijaPrint

SIA “Stādi un Ziedi 1” Talsu novada Valdemārpils stādu audzētavā darbi rit pilnā sparā. Ir sācies skaistais puķu laiks!

Saimniecība savu darbu sāka 2010. gadā kā hobiju ar apmēram 2000   atraitnītēm. Tad jau pamazām tika iesēts vairāk, kā arī uzsākts audzēt puķuzirņus grieztiem ziediem un citas vasaras puķes. Tas sākumā bijis ekstrēms pasākums sākumā – 100 m2 siltumnīcas kurināšana notika ar parastu Jotul krāsniņu. Naktī no dzīvokļa ik pa divām stundām tika braukts kurināt. Tie bijuši aptuveni 1,5 km. It kā nav liels attālums, taču naktī, kad ir jāpieceļas, tas  šķitis tāls! Andris saka: “Visu ko var, ja tas ir sākuma process. Tajā laikā arī tāds īsts atbalsts nebija puķkopības nozarei. Kā otrs segments saimniecībā ir gladiolas un tulpes. Gladiolas tiek audzētas 0,2 ha apmērā. Šogad nāca klāt tulpes, kas ir pavisam cits pasākums. To audzēšana prasa lielu precizitāti, bet tajā pašā laikā var ļoti labi prognozēt ražu. Tāpat arī gladiolām, tie kas stāda mājās dārzā – zied ātrāk nekā mums. Te  sanāk augusta otrā puse un septembris. Atšķirība ir tajā, ka mēs paši gladiolu sīpolus nepaturam. Katru gadu pērkam pilnīgi jaunus, Holandē apstrādātus, līdz ar to var pilnībā kontrolēt dienu skaitu no iestādīšanas brīža līdz realizācijai ( 75–110 dienas atkarībā no šķirnēm). Ja tulpēm regulē realizācija uz 8. martu, tad gladiolām tas notiek pēc diviem datumiem – vietējie kapusvētki un 1. septembris. Uz šīm dienām mēs koncentrējamies, jo tad pieprasījums ir vislielākais.”


Vizītkarte

SIA “Stādi un Ziedi 1”
Faktiskā adrese: Ganību iela 5, Valdemārpils.
Saimnieki: Andris un Kristīne Dzeņi.
Vasaras puķes, dārzeņu stādi.
1340 m2 siltumnīcu platība (1000 m2 apkurināmas, 240 m2 pavasarī viena kārta plēve, 100 m2 nojume).


 Pieredzi gūst darot!

Pēc profesijas neviens ģimenē nav diplomēts dārznieks vai agronoms, tādēļ visu pieredzi gūst uz pašu ādas, kas nereti maksā naudu, taču  Andra izpratnē tieši šīs kļūdas, kuras pats esi pieļāvis, otrreiz vairs neatkārtosi! “Gadīties jau var, bet mazāk! Šobrīd informāciju par audzēšanu var iegūt pietiekami daudz, bet, jāsaka godīgi, ka dārzkopības nozarē sevišķi nedalās ar knifiņiem. Jāmeklē atbalsts pie pazīstamiem cilvēkiem.“  Interesanti bijis ar puķuzirņu audzēšanu pirmajā gadā. Andris bija lasījis, ka vajag dot daudz slāpekļa un puķuzirņi patiesi izauga skaisti – lieli, zili, zaļi, melni. Bija tikai viena problēma – ziedu nebija. Tajā momentā saimnieks saprata, ka jāsāk bremzēt un kaut kas jāpamaina.

Sākumā arī gladiolas raka ārā, mēģināja pārziemināt. Pēc pirmā gada  saprata, ka tas nav to vērts. Tad, skatoties video youtube.com Andris redzējis, kā tas notiek Holandē. Gladiola tiek izrauta ar visu sīpolu jau laukā ārā. Tur ir tāda milzīga tehnika, ar zāģi, kur tiek apzāģēta. Saimniecībā to dara, kad nones no lauka malā, nogriež sīpolus nost un izmet. Tad uzglabā telpā dzesētā veidā. Sākumā tādas telpas nav bijis, bet tā noteikti ir nepieciešamība grieztajiem ziediem.

Katru gadu nāk jauna pieredze. Katrs gads nav kā medus maize. Andris stāsta: “Kad bija karstais laiks, mēs varbūt novācām vienu piekto daļu, jo gladiolas vienkārši uz lauka bija īsas, ātri plauka. Mēs centāmies, centāmies bet tad vienā dienā pieņēmām lēmumu – lai zied. Kad nāca tuvāk zināmie datumi, ņēmām to, kas labs. Protams, tas ir sāpīgs pasākums, bet tur neko nevar darīt. Tieši tāpat, kad uznāk milzīgais karstums, ir jābūt gatavam, ka kaut kas siltumnīcās sadegs. Pirms pāris gadiem maijā, jūnijā siltumnīcā bija atstātas transporta kasetes no plastmasas, kuras sakusa. Tad var iedomāties, kāds tur ir karstums, kas augam ir jāiztur. Ir automātiskā vēdināšana, bet tajos karstajos brīžos siltumnīcas tiek turētas vaļā dienu un nakti, taču tik un tā  dienā grādi reizēm ir iespaidīgi.“

Piesaistīti projektu līdzekļi attīstībai

Saimnieki Andris un Kristīne Dzeņi saimniecības attīstībai  piesaistījuši dažādu projektu finanšu līdzekļus. Īstenojot ES līdzfinansētu projektu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam apakšpasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, tika uzbūvēta pirmā siltumnīca. Tas bija sākuma moments, kad saimnieki sāka domāt par kaut ko lielāku. Paralēli pavērās iespēja puķes realizēt Rīgā, lielveikalā. Tālāk tika realizēts  pasākums “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”, kur vēl tika uzbūvēta viena siltumnīca. Lai nezaudētu attīstības un izaugsmes potenciālu, visu laiku tiek īstenotas dažādas optimizācijas un modernizācijas idejas. Šobrīd ir apstiprināts jau nākamais projekts, kur tiks būvēta vēl viena siltumnīca un iegādāti saules paneļi, frēze un podojamā mašīna. Saules paneļi tiks uzstādīti uz zemes un spēs nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģiju, kas tiek patērēta sezonā laistīšanas sistēmai, ventilēšanai.

Andris dalās: “Ja skatāmies lielos vilcienos, tad naudu mēs šobrīd neredzam, jo nemitīgi tiek ieguldīts.” Andrim nav pieņemams, ja apkārt runā, ka, ja viena vai divu gadu laikā nevar uztaisīt lielu biznesu, tad nav vērts sākt. Viņš skatās ilgtermiņā, normālā formā šādu biznesu veido līdz kādiem 10 gadiem un tad var sākt redzēt darba augļus. Attīstībai ir nepieciešama milzīga nauda.

Modernizācijas efektivitāte

Modernizācija palielina efektivitāti saimniecībā. Podojamā mašīna palielinās tempu, kurā izstādīt, un tajā pašā laikā vairāk varēs sekot līdzi augšanas un galotņošanas procesam. Nekas nav dārgāks par cilvēka darba stundām. Andris saka: “Tas ir aspekts, ko neviens cits nestādās priekšā, cik ilgs laiks tiek pavadīts nevis iestādot, bet tieši piepildot  podiņu. Provizoriski skatoties uz vienu siltumnīcu, kur kopā ir aptuveni 20 000 podiņu, tas ar rokām arī šobrīd tiek piepildīts. Tāpat, iekārtojām  uzpludināmos galdus. Sākumā viss auga uz zemes, ja jāsalīdzina – tā ir diena pret nakti. Paceļot metru no zemes temperatūra ir krietni augstāka nekā zemes līmeni, kas īpaši svarīgi februārī un martā, kad ārā valda sals un siltumnīcā nepieciešams nodrošināt optimālu temperatūru augiem. Plus vēl tas, ka augus nelej no augšas, bet tie uzsūc mitrumu no apakšas, augs netiek bojāts, zieds tiek saglabāts.”

Šogad cilvēki nekādi nevarēja sagaidīt to brīdi, kad varēs uzsākt stādīšanas darbus. Grūti pieņemt, ka citreiz cilvēki ir ļoti spītīgi, lai gan Andris atzīst, ka arī pats tāds ir, taču reizēm mēdz arī ieklausīties. Pagājušogad rūgtā pieredze bija, ka cilvēki brauca trīs reiz pēc tomātu stādiem, jo tie vienkārši nosala. Tas pats ir arī ar vasaras puķēm. Pat, ja šķiet, ka siltumnīcā jau ir silts, jāņem vērā stādaudzētāju ieteikums nogaidīt.

Pelargoniju laiks

Jūnijā siltumnīcās aug dažādas vasaras puķes. Saimniecība piedāvā sastādīt uz vietas  puķes kastēs. Kristīne vienmēr aizsūta klientam bildes, kā izskatās, lai nav milzīgs pārsteigums. Andris stāsta: “Bija viens brīdis, kad uz pelargoniju skatījās kā uz kaut ko šausmīgi vecu un nepopulāru, tad tagad jāsaka, laiki ir mainījušies, mana sirds arī pieder Calliopes sērijai, kam ir milzīgi ziedi un tā ir pusnokarena. Vēl modes lieta ir stāvā  pelargonija, kas aug garumā ap metru. Tas, ko vajadzētu pateikt saimniecībām, kas pārdod puķes, ka viņas var pārziemināt, tikai tas ir darbs. Jo pirmajā gadā neizaug tik augstas.”

Mēs katrs ejam cauri savam stāstam, sapņojam lielākas un mazākas lietas. Interesanti bija uzklausīt Dzeņu ģimenes stāstu, kur sākuma sapnis un vaļasprieks ir īstenojies un  pāraudzis par ģimenes biznesu. Dzeņu ģimenei priekšā vēl  daudz sapņu, ko īstenot. Lai izdodas!

Katrīna Kļimovska,
LLKC Talsu biroja konsultante

Foto: Guntis Namriks

Foto galerija: 

Pievienot komentāru