Zaļā nedēļa nemierīgos laikos
Šķiet, sen starptautiskā lauksaimniecības, pārtikas un dārzkopības izstāde “Grune Woche” jeb “Zaļā nedēļa” Berlīnē nebija notikusi tik nemierīgos apstākļos – tā sākās Vācijas zemnieku protestu pavadīta, tad zemniekiem pievienojās autopārvadātāji un visbeidzot arī transporta darbinieki, kas apturēja vilcienu satiksmi, traucējot cilvēku pārvietošanos, tajā skaitā – uz Berlīni. Tomēr izstādes gaitu, tajā skaitā Latvijas dalību tajā, tas īpaši neietekmēja.
Latvija – ar jūgendstila Rīgu
Latvija pastāvīgi Berlīnes Zaļajā nedēļā piedalās kopš 2004. gada, allaž vienā no 23 izstāžu hallēm ieņemot vietu līdzās Lietuvai un Igaunijai. Nu jau vairākus gadus, atzīstot Baltijas valstu piederību Eiropas ziemeļvalstu grupai, izstāžu rīkotāji Baltijas valstīm ierādījuši vietu vienā hallē ar Norvēģiju, Zviedriju, Somiju.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad Latvija pasaules pārtikas parādē startēja ar jaunu koncepciju. Ja iepriekšējos gados valsts parūpējās par izstāžu laukumu un vienotu stendu, kur vietas aiz pārdošanas letēm aizņēma pārsvarā mazo uzņēmumu, kā arī tūrisma pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, tad šogad stendā ražotāju nebija – bija viņu produkti, ko piedāvāja stenda organizētāja Agroresursu un ekonomikas institūta pieaicināti pārdošanas speciālisti.
Varētu jau teikt – kā tad tā, kā lai mazais ražotājs tiek pie klienta, ja viņa produkts stendā salikts kopā ar citiem? Kur paliek komunikācija ar klientu, mēģinot saprast, kas tam tīk, un pārliecinot viņu pirkt? Berlīnes Zaļā nedēļa pēc būtības nav izstāde, kur ražotājs meklē klientu – vairum- vai mazumpircēju. Zaļā nedēļa ir milzīgs gadatirgus, kas orientēts pamatā uz Vācijas patērētājiem, kuri šeit ierodas baudīt un pirkt. Līdz ar to jaunā Latvijas stenda organizētāju pārdošanas koncepcija ir attaisnojama. Turklāt iepriekš ne viens vien ražotājs atzinis, ka dalība Zaļajā nedēļā, kur pašiem jāsedz ceļa izdevumi un uzturēšanās, knapi atmaksājas. Tad nu, lūk, šoreiz bija iespēja uzticēt produktus AREI, cerot, ka tos visus izdosies pārdot.
Pārdošana veicās labi. Latvija bija mainījusi ne tikai pārdošanas taktiku, bet arī vizuālo tēlu – stends bija jūgendstilā ieturēts, sākot no konstrukcijām līdz pat personāla apģērbam. AREI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Asoc. Prof. Dr. oec. Inguna Gulbe, kura bija atbildīga par Latvijas stendu Berlīnē, stāsta, ka jaunā koncepcija radusies, veiksmīgi sadarbojoties ar ZM vadību. Idejas pamatā bija Zaļās nedēļas apmeklētājiem rādīt Rīgu kā Eiropas jūgendstila metropoli. Kā zināms, jūgendstila uzplaukuma laiks bija pērnā gadsimta divdesmitajos gados, kas sakrīt arī ar Zaļās nedēļas rašanās laiku Berlīnē.
Latvijas stendā apmeklētājus gaidīja ne tikai uzkodas, sākot no šprotēm ar čipsiem, kūpinātām desiņām, sukādem un konfektēm, kam klāt piedzert varēja Latvijā ražotu sidru un alu, bet arī interaktīva foto vieta jūgendstila vidē. Apmeklētājiem to visu piedāvāja atbilstoši ietērpts apkalpojošais un konsultējošais personāls, fonā skanot tam laikam atbilstošai mūzikai.
“Starpkaru periodā Latvijas lauksaimniecība ar bekona un sviesta eksportu bija Latvijas tautsaimniecības pērle. Un arī šodien ir tāpat. Latvijas nozīmīgākā eksporta nozare ir lauksaimniecība un pārtikas nozare. Latvijas pērles. Ar galvenajai izstādes apmeklētāju publikai – vāciešiem – tik zināmo jūgendstilu, centīsimies iepazīstināt arī ar Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju pērlēm. Ar Latviju kā mūsdienīgu drošas, kvalitatīvas un garšīgas pārtikas ražotājvalsti,” par stendu saka Inguna Gulbe. Pateicību par veiksmīgu idejas izpildi un tikšanu galā ar dažādām nebūšanām, tajā skaitā problēmām, ko ceļā uz izstādi radīja zemnieku un transporta darbinieku streiki, I. Gulbe izsaka uzņēmumam “Eventmore”. Tā darbinieki cieši sadarbojās ar Rīgas Jūgendstila muzeju, aizņemoties arī vienu otru eksemplāru no tā, ar ko greznot stendu, tajā skaitā sarunu telpu, kurā noritēja Latvijas delegācijas politiskās tikšanās ar citu valstu pārstāvjiem.
Vieta politiskajām sarunām
Zaļā nedēļa ir ne tikai gadatirgus. Šis ir pasākums, kas tiek izmantots politiskām tikšanās reizēm, jo te ik gadu ierodas apmēram 70 valstu ministri un viņu delegācijas. Zaļās nedēļas laikā notiek arī Globālais lauksaimniecības forums ar vairāk nekā 2000 dalībniekiem no visas pasaules. Šī gada tēma bija pārtikas piegādes ķēžu drošība un cīņa pret badu pasaulē. Arī Latvijas delegācijai, ko vadīja zemkopības ministrs Armands Krauze, bija vairākas tikšanās, tostarp ar Ukrainas Lauksaimniecības politikas un pārtikas ministru Mikolu Soļski. Ar viņu tika pārrunātas iespējas jaunu tranzīta ceļu veidošanai uz Latvijas ostām Ukrainas lauksaimniecības preču tālākam eksportam uz trešajām valstīm. Savukārt ar Uzbekistānas lauksaimniecības ministru pārrunātas iespējas paplašināt Latvijas eksportu uz šo valsti. Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis skaidro, ka jau pērn ar Uzbekistānu panākta vienošanās par četru Latvijas uzņēmumu iekļaušanu eksportētāju sarakstā, tomēr no šīs valsts ierēdņiem pagaidām darbības, lai 3 piena pārstrādes un viens gaļas pārstrādes uzņēmums varētu sākt reālu eksportu, nav notikušas. Ministru tikšanās bija būtiska, lai atgādinātu par darāmo.
Tomēr pats karstākais jautājums, kas caurvija Zaļās nedēļas politisko platformu, bija lauksaimnieku protesti. Tie bija jaušami arī izstādes laikā – atklāšanas dienā, 19. janvārī, ap izstāžu centru riņķoja traktoru kolonnas, atgādinot par Vācijas politiķu neatrisināto jautājumu par dīzeļdegvielas akcīzes nodokli. Lauksaimnieki uzstāj, ka politiķu plāni atcelt nodokļa atlaides ir jāaizmirst, savukārt politiķi cenšas piedāvāt dažādus veidus, kā nodokļa ataides pakāpeniski tomēr mazināt.
Akcīzes nodokļa atlaides dīzeļdegvielai arī bija galvenais jautājums, par ko izstādes atklāšanas preses konferencē runāja Vācijas Zemnieku apvienības priekšsēdētājs Joahims Rukvīds. Zemnieku protesti notiek jau kopš decembra, tajos apvienojot vairāk nekā 30 tūkstošus dalībnieku un 10 tūkstošus tehnikas vienību.
“Šis nav jautājums tikai par nodokļiem, šis ir jautājums par Vācijas zemnieku konkurētspējas vājināšanu. Katrs viens eiro, ko valdība grib papildu paņemt no zemniekiem, ir tieši katru vienu eiro par daudz. Mēs no savām prasībām neatkāpsimies,” saka J. Rukvīds. Viņš norāda, ka Vācijas zemnieki konkurē kopējā ES tirgū, un jau šobrīd tie zaudē konkurences cīņā ar, piemēram, Spānijas zemniekiem, kuri dārzeņus un augļus piedāvā par zemākām cenām. Uz Francijas žurnālista repliku, vai vācieši ar tik akurātiem protestiem cer nonākt pie sev vēlamā rezultāta, vai tomēr nevajadzētu asākas protesta formas, J. Rukvīds atbild: “Paliksim pie mierīgām protesta formām, nekārtību nebūs”.
Mierīgie un akurāti organizētie zemnieku protesti, kur netiek apdraudēta nedz sabiedrības manta, nedz drošība, ir pamats, kādēļ viņus atbalsta apmēram 80% sabiedrības. Kā saka J. Rukvīds, pozitīva attieksme pret zemniekiem ir ne tikai policistiem un mediķiem, kas pavada un uzrauga demonstrācijas, bet arī mazo veikaliņu un degvielas staciju darbiniekiem, kur protesta dalībniekiem pat piedāvā bezmaksas ēdienu un ūdeni. Tas iedrošina turpināt protestus ne tikai zemniekiem, bet sākt to darīt arī citu nozaru pārstāvjiem, piemēram, pārvadātājiem, kuriem tiek celta maksa par vinjetēm.
Uz jautājumu, vai Vācijas zemniekus uztrauc tikai akcīzes nodokļa atlaižu atcelšana vai pārējais, tajā skaitā ar Zaļo kursu saistītās izmaiņas viņus apmierina, J. Rukvīds strikti atbild – nē, neapmierina, bet, kamēr nav tikts galā ar akcīzes nodokļa jautājumu, pie pārējiem jautājumiem nav jēgas ķerties. Viņš atgādina, ka Vācijas zemnieki ļoti daudz investē zaļajās tehnoloģijās, tomēr ES Kopējai lauksaimniecības politikai ir vajadzīgas reformas – pērn gada beigās Vācijas zemnieku apvienība iesniegusi apjomīgu priekšlikumu paketi nepieciešamajām izmaiņām.
Izstādē – tradicionālais un zaļais
Tie, kuri Berlīnes Zaļo nedēļu apmeklē regulāri, būs pamanījuši, ka tā kļūst nedaudz mazāka, dārzkopības un zaļo ideju nesēju sadaļai gadu no gada paplašinoties. Zaļā dzīvesveida padomi visplašāk pārstāvēti dažādu valsts un ES institūciju stendos. Piemēram, Eiropas Komisijas stendā plaši izvietota interaktīva informācija par KLP, veselīgas pārtikas izvēli un pārtikas atkritumu mazināšanu, arī par progresīvās lauksaimniecības tehnoloģijām un citām Zaļā kursa lietām. Berlīnes pavalsts pārstāvēta ne tikai ar pārtikas ražotājiem, bet arī dārzkopības sadaļu, prezentējot Berlīni kā dārzu pilsētu.
Tomēr publikas lielākā daļa, īsi papriecājoties par mākslīgi izveidotajiem dārziem un aši ielūkojietas institūciju stendos, steidz baudīt ēdienu. Un te gadu no gada bez izmaiņām – visciešāk nākas saspiesties Vācijas pavalstu hallēs, kur puto alus, smaržo pēc desiņām un iegādājami mazo zemnieku ražotie gardumi. Plaši apmeklēti arī pārējo valstu stendi, baudot, piemēram, Latvijas piedāvātos čipsus ar šprotēm, piedzerot sidru, garšojot Norvēģijas lasi un garneles, Itālijas un Šveices sierus, Ungārijas speķi un vēl tūkstošiem piedāvājumu.
Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru