Notika starptautiska konference par lauku attīstību Latvijā un Eiropā

PielikumiPrint

Rīgā, Islande Hotel telpās 2. jūnijā risinājās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotā starptautiskā konference Lauku attīstības pasākumu efektivitāte, kas tika sarīkota ar Valsts Lauku tīkla (VLT) atbalstu, atzīmējot lauku konsultāciju centra pastāvēšanas divdesmito gadskārtu.

Konferencē piedalījās vairāk nekā 90 dalībnieki no Latvijas un ārzemēm – Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Beļģijas, Šveices, Zviedrijas.

Konferences laikā tika iztirzātas trīs galvenās tēmas: Priekšnosacījumi veiksmīgai komunikācijai un sadarbībai laukos, Lauku attīstības pasākumu vērtēšanas pieredze un metodoloģija un Lauku attīstības konsultantu nacionālās un starptautiskās sadarbības aspekti. Par katru no tām notika arī diskusijas.

Nozīmīgs ir fakts, ka pirmo reizi šādā pasākumā piedalījās viesi no Krievijas, tā veicinot Eiropas Savienības (ES) lauku tīklu informācijas apmaiņu ar institūcijām, kuras Krievijas Federācijā nodarbojas ar lauku attīstības jautājumiem. Turklāt Krievijas pārstāvji ierosināja plašu turpmākās sadarbības programmu, kas varētu būt abpusēji interesenta, ņemot vērā šīs valsts daudzveidīgo lauksaimniecisko darbību reģionos un Baltijas valstu pašreizējo aktīvo rīcību, kas sakņojas Eiropas Savienības valstu apgūtajā pieredzē.

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, runājot par Eiropas lauku attīstību šodien un nākotnē sacīja: – Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika laika gaitā kļuvusi par nozīmīgu politiku, kas patērē 40% no ES budžeta. Lauku attīstība ir šīs politikas sastāvdaļa kopš 2000. gada. Latvijai 2007.–2013. gadā ir pieejams miljards eiro lauku attīstībai. Šai naudai jākalpo, piemēram, videi draudzīgas lauksaimniecības un jauno zemnieku atbalstam, lauku infrastruktūras uzlabošanai. Cik tālredzīga būs Lauku attīstības programma, kas ir plānošanas pamatdokuments, – tik prasmīgi būs izlietota saņemtā nauda, tiks sakopti būs mūsu lauki. ES Kopējās lauksaimniecības politikas pārskata veidošana ir piemērots brīdis izvērtēt, kā ES līdzekļi ieguldīti līdz šim, un izraudzīties attīstības ceļu, lai pēc desmit gadiem Latvijas lauki plauktu un zeltu.

 

Latvijas Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Aivara Lapiņa uzruna piesaistīja ar sekojošiem secinājumiem: - Latvijas lauku attīstībā ir nepieciešams izmantot tos resursus, kas ir Zemkopības un citu ministriju rīcībā, turpinot sarunas ar sabiedrību par to, kādai jābūt mūsu lauku nākotnei. Bet finansiālās iespējas ir ierobežotas, savukārt diskusija par šo jautājumu ir bezgalīga. Skaidrs ir arī tas, ka Latvijā vienmēr pastāvēs lauki, un lauksaimniecībai jānodrošina ilgtermiņa nākotne. Tāpēc ļoti nozīmīgi ir tādi pasākumi, kā šī konference, kur cilvēkus, kuriem interesē mūsu lauku attīstība, var pulcēt kopā. Taču lielos lēmumus pieņems citi – politiķi, valdība, bet pašu lauksaimniecībā iesaistīto cilvēku diskusijai jābūt tai, kas šos lēmumus sagatavo.

Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Roberts Ķīlis atzina, ka ir pieņemti dažādi dokumenti, bet nav vienotas izpratnes par to, kas notiks Latvijas laukos pēc 10, 15 vai 20 gadiem. Taču lauksaimniecības attīstības stratēģija mūsu valsts pastāvēšanā ir viena no trim svarīgākajām kopā ar demogrāfisko un ekonomisko stratēģiju. Viņš informēja, ka Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iesniegta speciālistu grupas vēstule, kurā pausts lūgums veikt nopietnus lauku stratēģijas plānošanas pasākumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāre, kādreizējā LLKC direktore Laimdota Straujuma runāja par nepieciešamību panākt mijiedarbību starp laukiem un pilsētām visā Latvijas teritorijā, jo tas ir priekšnosacījums lauku ilgtspējīgai attīstībai. Turklāt tādā gadījumā ieguvēji būs ne tikai lauki, bet arī pilsētas. Šis process ļautu pakāpeniski nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus visiem cilvēkiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Laimdota Straujuma informēja, ka Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šobrīd organizē politiskās uzraudzības padomi, kuras sastāvs varētu tikt apstiprināts 7. jūlijā un kura izstrādātu nacionālās attīstības, tajā skaitā lauksaimniecības un lauku attīstības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem, kas būtu saskaņots ar ES programmām. Jau tagad šādas programmas veido arī pašvaldības, un kā vienas no labākajām tika minētas Ogres un Jelgavas novadu publiskotās. Tas ir svarīgs darbs, jo tieši cilvēki katrā konkrētā reģionā vislabāk zina, kas teritorijas attīstībai ir nepieciešams.

Marks Redmens, kurš strādā Eiropas Lauku attīstības tīkla birojā Briselē, runāja par pieredzi, kāda uzkrāta nacionālo lauku tīklu vērtēšanā un pašnovērtējuma noteikšanā. „Tīklošanas” programma, kas paredz lauksaimnieku apmācību un informācijas apmaiņu vienmērīgi visā valstu teritorijā, veidojot birojus, ir jauna – tā ES sākta tikai 2005. gadā. Tāpēc ļoti svarīgi šīs aktivitātes pareizi izvērtēt, lai izdarītu secinājumus turpmākajam darbam, – kas bijis labs un noderīgs, un kas šajā darbā jāuzlabo. Es 27 dalībvalstīs izveidots 31 lauku tīkls. Kopā no ES budžeta to uzturēšanai un programmām atvēlēti 483 miljoni eiro gadā, kas ir 0,3% no kopējā ES finansējuma reģionālajai attīstībai. Tāpēc ir svarīgi, lai šie tīkli sniegtu to informāciju, kas nepieciešama nodokļu maksātājiem, šajā gadījumā lauku teritoriju iedzīvotājiem. Taču šobrīd vienotu kritēriju lauku tīkla darba novērtējumam nav. Viena no pirmajām šādus striktus kritērijus izveidojusi Skotija, apzinoties, ka lauku tīkls ir jauns, bet nozīmīgs rīks lauku attīstībā.

Igaunijas Lauku tīkla vecākā speciāliste Reve Lambura stāstīja, ka lauku tīkla pasākumi Igaunijā tiek vērtēti trīs posmos – pirmstermiņa, vidustermiņa un pēctermiņa posmā, un katru gadu līdz 30. jūnijam tīkla birojiem jāiesniedz atskaite par paveikto. Valsts iepirkuma procedūras gaitā par darbu vērtētāju izraudzīta starptautiski atzīta auditorfirma. Bet labas prakses popularizēšana notiek, regulāri sadarbojoties ar masu medijiem un translējot speciāli veidotas videofilmas Igaunijas televīzijā.

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas speciāliste Elita Benga prezentēja apjomīgu statistiku par pašreizējiem pētījumiem, vērtējot lauku attīstības iespējas. Diemžēl kopējā statistika ir visai bēdīga – lauki noveco, ES finansējums lielākoties tiek izmantots atsevišķu lielāko nozaru (piena lopkopība, graudu audzēšana) veicināšanai, turklāt puse no publiskā finansējuma tiek lielajām saimniecībām, kuras ir tikai 3% no kopējā skaita. Tikai 12% no finansējuma tiek izlietots jaunu uzņēmumu radīšanai un attīstībai. Šī situācija ir jāmaina. Visvairāk naudas nepieciešams ceļu būvei, lai, saprotot, ka lauki ir laba vide dzīvei, cilvēki varētu to pārvērst arī par labu vidi darbam. Taču informācija, kā piesaistīt finansējumu, radīt jaunas darba vietas, rūpēties par infrastruktūru, nenonāk līdz visiem cilvēkiem laukos, tāpēc Valsts Lauku tīklam ir plašs darba lauks, arī – lai palielinātu savu atpazīstamību sabiedrībā.

Ēriks Valdmeijers, kurš vienlaikus pārstāv vairākas Šveices lauksaimnieku organizācijas, stāstīja par lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas attīstību un Eiropas konsultāciju dienestu sadarbību. Tā kā viņš Latviju apmeklējis jau 1993. gadā un regulāri seko notiekošajam mūsu valstī, viņš sacīja, ka mūsu LLKC un VLT paveiktais ir vērtējams kā labs veiksmes stāsts uz visa Eiropas fona. Tāpat kā Šveicē pie mums izveidots savs cilvēku un biroju tīkls, tiek nodrošināts sistemātisks konsultatīvais darbs. Darbojas ne tikai tiešo kontaktu komunikācija, bet informācija regulāri pieejama interneta mājas lapās. Taču gan te, gan citās valstīs jāturpina pilnveidot darba metodes, vispirms definējot kritērijus, pēc kuriem tās vērtēt. Lai visās valstīs process notiktu adekvāti, būtu nepieciešams atsevišķs ES finansējums vienotas vērtēšanas sistēmas izstrādei, lai rastos kopsaucējs starp viena zemnieka veiksmes stāstu jebkurā valstī un visas sabiedrības interesēm.

Krievijas Lauksaimniecības informācijas un konsultāciju dienesta vadītājs no Jaroslavļas apgabala Aleksejs Oloncevs stāstīja par savā valstī notiekošo lauksaimnieku konsultāciju jomā. Lai gan Krievija nav ES dalībvalsts, arī tur laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam radīta lauku tīklam atbilstoša sistēma ar birojiem, transporta bāzi, laboratorijām. Reģioni, kuri sākuši veidot šo konsultāciju tīkla sistēmu, ir ļoti apmierināti un arvien pastiprina šo centru darbību. Aleksejs Oloncevs atzina, ka lieliska iespēja bijusi mācīties no Latvijas, pirms vairākiem gadiem noslēdzot sadarbības līgumu ar LLKC.

Sindre Langāss no Zviedrijas Zemnieku federācijas kā vienu no projektiem, kur veiksmīgi redzama lauksaimnieku organizāciju un konsultantu sadarbība, nosauca Baltic Deal projektu. Tas rūpējas par piesārņojuma samazināšanu Baltijas jūrā. Projekta ietvaros izveidots trasta fonds, kas finansē dažādus pētījumus un programmas, kurās par ļoti svarīgu atzīts tieši lauksaimniecības sektors.

Konferences noslēgumā LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis pateicās lektoriem par saturīgajām prezentācijām, klausītājiem – par ieinteresēto līdzdalību un iesaistīšanos diskusijās. Viņš uzsvēra: – Mēs salīdzinoši īsā laikā pārrunājām daudzas ļoti būtiskas lietas. Galvenais to, kur sabiedrības vērtību skalā atrodas lauki, un tā ir nozīmīga pozīcija. Taču svarīgi ne tikai skaisti parunāt, bet – lai vārdiem sekotu arī rīcība. Tas ir viens no Valsts Lauku tīkla un LLKC galvenajiem uzdevumiem – parādīt labās lietas un palīdzēt noskaidrot, ko vēlas sabiedrība. Citādi nekas nevērsīsies uz labu. Lēmējiem jābūt mums pašiem – cilvēkiem, kuriem interesē lauku attīstība un iespēja nodrošināt ikvienam pilnvērtīgu dzīvi laukos. 

Plašāka informācija: http://www.laukutikls.lv/conference2011

Sakarā ar LLKC 20 gadu jubileju Latvijas Zemkopības ministrija par ieguldījumu lauksaimniecības nozares attīstībā piešķīrusi atzinības rakstus vairākiem LLKC darbiniekiem visā Latvijā, bet LLKC valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Cimermanim piešķirts ZM augstākais apbalvojums – medaļa Par centību.

 

Sagatavoja LLKC vecākā komunikāciju speciāliste Dace Millere

Pievienot komentāru