“Saliņās” tiek audzēti pat eksotiski dārzeņi

Viens no pagājušajā gadā Zemgalē reģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA “Daudziņi”, kuru Kaspars Otikovs nodibināja ar mērķi diedzēt un realizēt sēklas pārtikai.

Zemgalē pēdējos divos gados vairāk uzņēmumu ir likvidējušies kā reģistrējušies. Pēc “Lursoft” statistikas datiem, 2015. gadā reģistrējās 1000 uzņēmumu, 1207 – likvidējās. Šogad 529 – reģistrējušies, 579 – likvidējušies. Visvairāk tiek reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Dobeles, Auces un Tērvetes novados reģistrētie jaunie uzņēmumi iecerējuši nodarboties gan ar lauksaimniecību, gan nelauksaimniecību – plāno attīstīt gaļas liellopu audzēšanu, šķirnes aitu audzēšanu, paipalu olu ražošanu, dārzeņu, augļu un ogu audzēšanu, attīstīt mājražošanu, amatniecību un lauku tūrismu, sniegt pakalpojumus un nodarboties ar mazumtirdzniecību.

Biznesa plāns par sēklu diedzēšanu tika izstrādāts, Kasparam Otikovam mācoties Valsts Lauku tīkla aktivitātes “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” interaktīvajā programmā “Tu vari vairāk!”.  Kaspars 2014. gadā piedalījās konkursā “Laukiem būt!”, kur ar savu biznesa ideju “Sēklu diedzēšanas attīstība z/s “Saliņas”” Rietumu reģiona pusfinālā ieguva otro vietu kategorijā “Lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšana”. Pagājušajā gadā Kaspars vēlreiz izgāja jauniešu apmācību programmu, jo katrās mācībās varot uzzināt ko jaunu.  

Jautājot, kāpēc viņš ir izvēlējies sākt savu uzņēmējdarbību un vēl šādā sarežģītā nozarē, Kaspars atbildēja, ka grib pats pamēģināt kaut ko jaunu. Sēklas var diedzēt nepārtraukti visu gadu, arī ziemas periodā, kad uz lauka nav ko darīt. Maz uzņēmēju ar to nodarbojas, bet daudziem diedzējumi garšo.

Kaspars labprāt mācās

Ar biznesa idejas īstenošanu Kaspars pamazām virzās uz priekšu. Telpas ir, pakāpeniski tās tiek aprīkotas, formalitātes tiek kārtotas, HACCP kursi izieti. Grūtākais esot dokumentācijas sakārtošana Pārtikas un veterinārajam dienestam. Kamēr no sēklu diedzēšanas nauda vēl nenāk, šogad no vecākiem tiek nomāti 6 ha zemes, kur aug dārzeņi gan laukā, gan segtajās platībās. Bērzes pagasta “Saliņās” saimnieko pēc bioloģiskajām metodēm. Šopavasar ir iesniegti dokumenti sertifikācijas institūcijā “Vides kvalitāte”. Ziemā LLKC tālmācībā tika pabeigti kursi bioloģiskajā lauksaimniecībā. Kaspars labprāt apmeklē mācības, seminārus un piedalās pieredzes apmaiņas braucienos, arī pats gatavs dalīties pieredzē. Seminārus par dārzeņkopību ir apmeklējuši arī Kaspara mamma un brālis Jānis.

“Saliņās” vienuviet tiek audzēti daudzveidīgi un pat eksotiski dārzeņi – daudzu šķirņu tomāti, paprika, baklažāni, fizāļi – vasaras un rudens, melones, arbūzi, fenhelis, dilles, salāti, garšaugi, vīnogas, zemenes, avenes, šogad ierīkota dzērveņu dobe.

Labi jūtas arī eksotiski augi

Siltumnīcā aug lufa – ēdamā “švamme”. Lufa ir universāla liāna, kas pieder pie ķirbju dzimtas, tādēļ audzēšana ir līdzīga kā ķirbjiem, kabačiem un gurķiem. Pilnas gatavības stadijā augs paliek sauss un šķiedrains. Vēl tiek audzēts kivano, kas izskatās kā dzeltens adatains ezis ar gaiši zaļu ēdamo daļu un sēklām kā gurķim. Momordikas izmantojamā daļa ir sēklas. Kad oranžais auglis ir gatavs, tas plīst, un parādās sarkanās sēklas. Ir vēl peļu arbūzi jeb melotrijas, kurus marinē veselus, langinārija, kuru var lietot uzturā pa daļām — katru dienu nogriezt tik, cik nepieciešams. Viena siltumnīca šogad atvēlēta citronu, mandarīnu un vīģes koku audzēšanai. Šajā saimniecībā izdevās nogaršot arī zelta jāņogas. Melones un arbūzi aug gan siltumnīcā, gan uz lauka. Šogad arbūzi gan nav tik labi padevušies kā citus gadus. 

Interese par dārzkopību – pārmantota

Kaspars ir beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultāti, profesionālo bakalaura programmu “Iestāžu un uzņēmumu ārējie sakari”. Bet no kurienes interese par dārzeņiem un eksotiskiem augiem? Kaspars saka, ka laikam jau no mammas. Kaspara mamma Iveta Otikova pēc izglītības ir bioloģe, strādā Mežinieku skolā par skolotāju. Pēc darba skolā viņai patīk darboties siltumnīcās, kā arī izaudzēt kādus mazpazīstamus augus un jaunas šķirnes. Otikovu ģimene apsaimnieko ap 60 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes – audzē dārzeņus un graudus. Savulaik saimniecība tika iegūta mantojumā no vecākiem. Kasparam ir trīs brāļi un viena māsa. Lielākie palīgi ir brālis Jānis un mazais brālis Nikodens. Jānis saimniecībā ir galvenais biškopis – rūpējas par 15 bišu saimēm.

Uzņemtas pirmās tūrisma grupas

Pagājušajā gadā saimniecībā ir uzņemtas pirmās tūristu grupas. Šogad arī interesenti braucot, – nedēļā viena, divas grupas no Dobeles, Rīgas, Rendas un citām vietām. Gida lomu uzņemas mamma, jo viņa labāk zinot visas šķirnes un augu nosaukumus. Kaspars uzskata, ka tūrisms dārzeņu saimniecībai arī ir ienesīgs rūpals. Maz jāiegulda, ir ātra atdeve, nav produkcija jāvadā. Apmeklētāji samaksā par saimniecības apskati, degustāciju un vēl iegādājas produkciju.   

Saimniecībā izaudzēto Kaspars realizē Kauguru un Tukuma tirgū, nedaudz Jelgavā “Pārtikas amatnieku sētā”. Ražas laikā uz tirgu brauc katru dienu. Visvairāk pērkot kartupeļus un tomātus. Jūrmalā labi pērk ogas, kāds restorāns no Jomas ielas izpērkot visus tomātus. Savukārt Tukumā ogas nepērk. Svarīgi ir atrast labu tirgu un vietu – īsto vietu. Jaunie uzņēmēji lai necer pirmajā gadā uz lielu peļņu. Pirmajā gadā jāsaprot, ko pirks – jāpēta pieprasījums.

Turpinās sadarbība ar LLKC

Jautāju Kasparam, ko viņš ieteiktu citiem jauniešiem, – sākt vai nesākt kaut ko savu?  Kaspars atbildēja: ”Ja ir daudz brīva laika, liekas naudas un pacietība, tad var sākt.”

Kaspars pateicas radiniecei Lailas tantei par ieteikumu apmeklēt LLKC Jelgavas nodaļas rīkotās mācības jauniešiem „Tu vari vairāk!”. Kasparam sadarbība ar LLKC turpinās. Viņš ir Dobeles konsultāciju biroja grāmatvedības klients, kā arī ir programmas „Lauku teritoriju ekonomiskās aktivitātes veicināšana” dalībnieks.

Kaspars atzīst, ka viņam laukos patīk un arī tas, ko viņš šeit dara – patīk. Arvien atrodas jaunas dārzeņu šķirnes, ko izmēģināt, jauni izaicinājumi, ko paveikt.

 Raimonda Ribikauska, LLKC Dobeles nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Raimonda Ribikauska