Jānis Ulmis nodod savu fitobiznesu paša izraudzītiem pēctečiem

Limbažnieka Jāņa Ulmja veselības augu kolekcija, lekcijas, zaļie kokteiļi, bet īpaši – viņa gatavotie fitopulveri – ir pazīstami Latvijas malu malās.

Pirms padsmit gadiem par Jāņa nodarbi un netradicionālo biznesu rakstīja teju vai katrs Latvijas žurnāls. Ap vasaras Saulgriežiem, kad sarunas temats par Latvijas dabā esošajiem augiem kļūst īpaši aktuāls, žurnālisti no dažādiem medijiem gandrīz kā spietoja ap Jāni. Gadu gaitā pie viņa, individuālā komersanta–mājražotāja, Limbažu pagasta Lādes Avotiņos iegriezās ne mazums tūristu grupu. Cilvēkiem arvien ir liela interese par alternatīvo lauksaimniecību un netradicionālo tautas medicīnu, turklāt daudzi no interesentiem kļuvuši par pastāvīgajiem klientiem, kuri savas veselības uzturēšanai regulāri pasūta un atbilstoši kaitei iegādājas dažādo augu maisījumu pulverus. Pieprasījums pēc tiem arvien ir lielāks, nekā spēja visiem pasūtījumu nodrošināt.

Atklāj brīvdabas ekspozīciju Lādes ezera krastā

Zīmīgi, ka savu komercdarbību limbažnieks uztaustīja sliktās veselības dēļ. Kā vēsturnieks un Limbažu muzeja direktors viņš savulaik pētniecībai izvēlējās tēmu “Fitoterapija: vēsture un mūsdienu pieredze”. Par augiem muzejā tapa vairākas izstādes. Pavadot daudzas stundas ar dažādiem izziņas avotiem, atklājās jauna, suģestējoša pasaule. Īpaši pārsteigts viņš jūtas, kad, sekojot iegūtajai informācijai, tiešām izveseļojas. Pirmie panākumi vedināja pašmācības studijās doties arvien dziļāk un dziļāk, līdz mājražošanu vairs nevarēja apvienot ar darbu muzejā, un viņš no tā aizgāja.

Nesen J. Ulmis pārsteidza savus uzticamos fanus. Daudzi saņēma ielūgumus uz jauna veselības augu dārza atvēršanu, kas tagad iekārtots citviet – Lādezera ciematā, gleznainā vietā, Lādes ezera krastā. Apskates laikā  plašākai publikai kļuva zināms, ka mājražotājs savu brīvdabas kolekciju reizē ar pieredzi un ļoti nopietnām zināšanām par augu īpašībām un to izmantošanu nodod Vidausku ģimenei un viņu palīgiem. Uz izbrīnā un steigā izteiktiem jautājumiem, J. Ulmis atbildēja ar smaidu: “Viss ir ietilpināms vienā vārdā – pēctecība. Maniem diviem dēliem diemžēl interesē tikai bleķi. Ar tādu darbu saistītā nekārtība mājas pagalmā mani uztrauc, jo tūrisma uzņēmumam tā nepiedienas, bet patiesais iemesls ir tas, ka beidzot gribu atpūsties. Jau vismaz trīs gadus vēlējos savu nodarbošanos beigt, bet nedrīkstēju pievilt klientus, nebija, kam visu atstāt. Tagad tādus cilvēkus esmu atradis. Jau gadu viņus apmācu ļoti stingrā uzraudzībā. Viss strauji virzās uz to, lai viņi patstāvīgi varētu sākt fitoproduktu mājražošanu. Esmu patiesi laimīgs, ka tā notiek!”

Interese, spēks, atbildība un aizrautība

Medicīnas māsa Sandra Vidauska, tāpat  kā viņas draudzenes Aija Vilčinska un Ildze Magone, jau ilgus gadus ir J. Ulmja klientes un veiksmīgi lieto viņa veselības augu pulverus. Reiz Jānis paaicināja klientes uz talku savā dārzā. Strādāja arī abi Sandras dēli Artis un Valters. Kad namatēvs vadījis kārtējo ekskursantu grupu, viņš viesiem norādījis uz brāļiem un noteicis, ka viņi būs nākamie ekspozīcijas saimnieki. Talcinieki to vispirms uztvēruši kā joku, bet Jānis bija saskatījis potenciālu: Sandras medicīniskā izglītība un atbildības sajūta, jauniešu fiziskais spēks un aizrautība. Dzirkstelīte ilgāku laiku gruzdējusi ģimenes prātos, līdz uzšvirkstējusi liesmiņa. Artis saņēmies un braucis pie Jāņa uz nopietnu sarunu. Tagad skaidrs, ka viņš būs jaundibināmā uzņēmuma seja. Lai gan puisim ir  darbs Rīgā, viņš izšķīrās pieņemt J. Ulmja piedāvājumu. Par dažādām biznesa iespējām Artis jau kādu laiku bija lauzījis galvu, bet it kā pa jokam izteiktais priekšlikums iekrita rokās un radīja apvērsumu gan pašam, gan viņa jaunākajam brālim Valteram un mammai Sandrai. Lādezera centrā atrodas ģimenes dzimtas īpašums. Vispirms viņš sevi pārbaudījis fiziskajā darbā – zemes rakšanā, dobju ierīkošanā, ravēšanā. Iedzīvojies tulznās, bet pie melnā darba pacietība nav izsīkusi, drīzāk otrādi. Tad sākuši prātot, kā iekārtoties, un mammas draudzene Aija brīvdabas ekspozīcijas izvietošanai piedāvājusi savu pļaviņu  ezera krastā.  Pērnvasar to aparuši, iestrādājuši kūtsmēslus, bet rudenī vairāk nekā 300 nosaukumu augu no Avotiņiem pārveduši un pārstādījuši Lādezerā. Artis tagad visu brīvo laiku velta dārzam un pārstrādes nodrošināšanai. Top kalte, viņš sapratis, ka pie brīvdabas ekspozīcijas  pagaidām jāuzstāda vismaz telts, kur tūristiem, potenciālajiem klientiem, satikties ar dārza saimniekiem. Vienlaikus gādā arī par uzņēmuma juridiskajiem jautājumiem un briedina nākotnes idejas. Palīdz ģimene, radi un draugi.

Sandrai patīk strādāt ar augiem, tāpēc ierīkojusi un eksperimentē ar savu permakultūras dārzu, kur audzēšanai izmanto salmus.  Aijai uzticēts aprūpēt augus jaunajā dārzā un viņa to dara ar lielu patiku, jo senāk pati apguvusi dziedniecību. “Svarīgākais ir tas, ka Jānis mums nodod unikālas zināšanas un ilgos gados apgūto pieredzi. Ar apbrīnu un cieņu arvien vērtējam viņa uzņēmību un izvēli. No sirds priecājos, ka tieši mēs baudām viņa uzticību,” spriež Aija. Zināms, ka biznesa precībās uz Lādes Avotiņiem braukušas vairākas interesentes. Redzot, ka darbs patiesībā ir sviedriem klāts, fiziski smags, arī vienmuļš un netīrs, visas tomēr notinušās. Kāds par varītēm gribējis visu ražotni pārvest uz Portugāli. Par laimi, nav izdevies.

Nepieciešami stipri nervi un zaļie īkšķi

Pret saviem mācekļiem J. Ulmis ir ļoti prasīgs un nereti brīnās par Arta stiprajiem nerviem skrupulozo piekasīšanos izturēt. Pagaidām viņiem nav savas laboratorijas, tāpēc visi smalkie darbi vēl notiek Lādē pie Jāņa. Turp aizved drogas, pats mājražotājs tās izkaltē, pēc tam Valters katru sastāvdaļu trīs  reizes sasmalcina, līdz notiek augu dozēšana un fasēšana. Jānis uzsver – pulveri top, izmantojot aktīvo vielu daudzveidību, lai organismā ik dienu nonāktu ieteiktās 59 minerālvielas, vairāk nekā 16 vitamīnu, 12 galvenās aminoskābes un 3 galvenās taukskābes. Mūsdienās ar pārtiku to vairs neizdodas uzņemt, bet fitopulveri apgādā ar galveno, kas cilvēkam vajadzīgs. No augu daudzveidības organisms pats izvēlas, ko sev paņemt.

Līdz šim viņš uzstājis, ka viss jādara kopā un katram jaunās komandas dalībniekam jāuzņemas tā atbildība, kādu vienmēr izjutis pats. “Kopš fitoaugu pulveri nonākuši tirgū, esmu saņēmis neskaitāmus “paldies”, bet nevienu kritisku atsauksmi. Pagaidām viņiem daudz palīdzu, bet domāju, ka būs labi,” viņš saka ar cerīgu noskaņu.  

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Limbažu biroja vadītājs Aigars Legzdiņš atceras, ka pirms vairākiem gadiem J. Ulmis veiksmīģi startēja LEADER konkursā un ieguva līdzekļus biznesa paplašināšanai. Viņš spriež, ka ārstniecības augu audzētāju Latvijas laukos ir salīdzinoši daudz, taču nav gadījies dzirdēt, ka vēl kāds gatavotu fitopulverus. Būtu žēl, ja fundamentālais darbs aprautos. “No pieredzes zinu, ka dažkārt lauksaimnieku ģimenēs grūti vienoties par pēctecību, izceļas pat strīdi, bet Jānis uzticas svešiem cilvēkiem. Jūtu, viņš visu ir izvērtējis un rīkojas godprātīgi,” vērtē A. Legzdiņš.

Vidausku ģimenē un visā Lādezera dārza grupā jau nolemts, ka investīcijas lekciju zāles tapšanai centīsies piesaistīt no ES struktūrfondiem. Tiklīdz rudenī izsludinās pieteikšanos LEADER konkursam, Artis tajā piedalīsies. Viņam arī radusies jauna iecere par dīgstu pulveriem, tikai ļoti uzmanīgi jāizvēlas godīgi ražotāji, kuri dīgstus pārstrādei piegādās.

Veselības augi pirmajā vasarā pēc pārceļošanas zaļo, zied un priecē gan jaunos saimniekus, gan apmeklētājus. Pie katras grupas ir norādes ar nosaukumu un cipari, kurām no 25 veselības programmām (vai kaitēm) tie izmantojami. Dārzkopei Aijai šķiet, ka Dieviņš no augšas līdzējis visam tik skaisti augt.  Sausajā laikā dārzs laistīts vien dažas reizes. Jānis gan spriež, ka ar augiem visu var sarunāt un, ja palūdz, pat kalme  labi  ieaugusies dobē. Kopskats ir fantastisks. Lādes ezers un netālā avotu birzīte, kur urgās iztek pavisam vēss, tīrs, slāpes remdējošs  ūdens, piešķir īpašu valdzinājumu. Skaistāku vietu relaksācijai būtu grūti atrast, tomēr pašam idejas tēvam, dzirdot tādas atsauksmes, iebildums. Viņš  norāda, ka izaudzētais ir derīguma, bet ne skaistuma dārzs.

Daļa kultivētās teritorijas aizaudzēta ar nezālēm, jo dziedniecībā noder arī tās, tomēr visi apmeklētāji allaž tiek brīdināti neko neplūkt un neēst. “Dažkārt robeža starp veselīgo un indīgo ir ļoti trausla. To nedrīkst pārkāpt,” brīdina saimnieki. Daudz augu pārstrādei vēl tiek vākti ekspedīcijās pie ezeriem, pļavās u. c.  Komersants neslēpj, ka tāda nodarbe ļauj ne vien izdzīvot, bet arī uzkrāt. Ja labi ieskatās, var manīt, ka pašam un pārējiem darboņiem īkšķi iekrāsojušies zaļi. Visticamāk, tie viņus vieno.

Gunita Ozoliņa

Foto: Jautrīte Legzdiņa