ES lauksaimniecības finansējums, kas paredzēts rīcībai klimata jomā, nav palīdzējis samazināt lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, secināts Eiropas Revīzijas palātas (ERP) īpašajā ziņojumā.
Lai gan vairāk nekā ceturtā daļa no visiem 2014.–2020. gada ES lauksaimniecības izdevumiem (vairāk nekā 100 miljardi eiro) bija paredzēti klimata pārmaiņām, kopš 2010. gada lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav samazinājušās. Revīzijas palāta norāda, ka tas ir tāpēc, ka lielākajai daļai Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalstīto pasākumu ir zems klimata pārmaiņu mazināšanas potenciāls un KLP nestimulē efektīvas klimatam labvēlīgas prakses izmantošanu.
Revidenti pārbaudīja, vai 2014.–2020. gada KLP atbalstīja klimata pārmaiņu mazināšanas praksi, kuras izmantošanas gaitā ir iespējams samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no trim galvenajiem avotiem: lauksaimniecības dzīvniekiem, ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem un kūtsmēsliem, kā arī no zemes izmantošanas (aramzeme un zālāji). Viņi analizēja, vai salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu Kopējā lauksaimniecības politika 2014.–2020. gada periodā labāk stimulēja efektīvas klimata pārmaiņu mazināšanas prakses ieviešanu.
Lauksaimniecības dzīvnieku radītās emisijas veido aptuveni pusi no lauksaimniecības emisijām; kopš 2010. gada tās nav mazinājušās. Šīs emisijas ir tieši saistītas ar ganāmpulka lielumu, un liellopi rada divas trešdaļas no tām. Ar lauksaimniecības dzīvniekiem saistāmo emisiju īpatsvars palielinās vēl vairāk, ja ņem vērā dzīvnieku barības ražošanas (tostarp importa) emisijas. Tomēr KLP necenšas ierobežot lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, kā arī nestimulē to samazināšanu. KLP tirgus pasākumi ietver dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa veicināšanu, un tas kopš 2014. gada nav samazinājies. Tas palīdz uzturēt siltumnīcefekta gāzu emisijas, nevis tās samazināt.
No 2010. līdz 2018. gadam pieauga ķīmisko mēslošanas līdzekļu un kūtsmēslu radītās emisijas, kas ir gandrīz trešā daļa lauksaimniecības emisiju. KLP ir atbalstījusi praksi, kas var samazināt mēslošanas līdzekļu izmantošanu, piemēram, bioloģisko lauksaimniecību un pākšaugu audzēšanu. Tomēr revidenti uzskata, ka šādai praksei ir neskaidra ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tā vietā maz finansējuma saņēma acīmredzami efektīvākas prakses, piemēram, precīzās lauksaimniecības metodes, kas mēslošanas līdzekļu lietošanu salāgo ar kultūraugu vajadzībām.
KLP atbalsta klimatam nelabvēlīgu praksi, piemēram, maksājot lauksaimniekiem, kuri apstrādā nosusinātus kūdrājus, kas aizņem mazāk nekā 2% no ES lauksaimniecības zemes, bet rada 20% no ES lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Lauku attīstības fondus varēja izmantot šo kūdrāju atjaunošanai, taču tas tika darīts reti. KLP atbalsts tādiem oglekļa sekvestrēšanas pasākumiem kā apmežošana, agromežsaimniecība un aramzemes pārvēršana zālājos salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu nav palielinājies. ES tiesību akti lauksaimniecības radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām pašlaik nepiemēro principu “piesārņotājs maksā”.
Visbeidzot, revidenti atzīmē, ka savstarpējās atbilstības noteikumi un lauku attīstības pasākumi, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir mainījušies maz, lai gan ir pieaudzis ES klimata mērķu vērienīgums. Lai gan bija paredzēts, ka zaļināšanas shēma uzlabos KLP sniegumu videi, tā nestimulēja lauksaimniekus īstenot efektīvus klimatam labvēlīgus pasākumus, un tās ietekme uz klimatu ir bijusi vien niecīga.
Pēc AG-Press materiāliem sagatavoja,
Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru