Slaucamo aitu audzēšana Latvijā ir neierasta prakse, un daudzi par to nav pat dzirdējuši, bet aitas tikušas slauktas jau tūkstošiem gadu senā pagātnē.
Lielākās aitas piena ražotājas pasaulē ir Ķīna un Turcija, bet Eiropā – Grieķija, Spānija un Itālija. Latvijā līdz šim zināma viena saimniecība, kurā tiek audzētas aitas piena ieguvei. Tā atrodas Bauskas novada Brunavas pagasta Lobgales muižā, kur “Ziemciešu” mājās saimnieko Iluta Straģe.
Slaukšanai var izmantot gandrīz jebkuras šķirnes aitas, bet piena daudzums dažādām šķirnēm ir krietni atšķirīgs. Piemēram, no gaļas šķirņu aitām vienā laktācijā var iegūt 45–90 kg piena; krustojuma šķirnēm135–300 kg, piena aitu šķirnēm180–500 kg piena. Vienas laktācijas ilgums piena aitu šķirnēm var sasniegt 220–240 dienas. Populārākās piena aitu šķirnes Eiropā ir Lakaunes (Lacaune) aitas, Austrumfrīzijas (East Friesian) aitas un Britu piena aitas.
Salīdzinot ar govs un kazas pienu, aitas pienam ir augstāks tauku un proteīna saturs. Aitas pienā ir arī augsts A un E vitamīnu, kalcija saturs, bet salīdzinoši zems holesterīna saturs.
Aitas pienu svaigā veidā izmanto reti, bet tas ir ideāli piemērots pārstrādei. Visbiežāk gatavo sieru (feta, rikota, brī tipa sierus), jogurtu un saldējumu. Arī no Latvijā saražotā aitu piena gatavo saldējumu, jogurtu un sieru.
Slaucamo aitu audzēšanā ir vairākas nianses, kas jāņem vērā, lai iegūtu vairāk piena. Piemēram, aitu atnešanos plāno ziemā, lai būtu garāks laktācijas periods, kas ilgtu no atnešanās līdz rudenim. Aitām piena sekrēcija samazinās, tiklīdz vasaras otrajā pusē dienas kļūst īsākas. Lai iegūtu pienu visu gadu, aitu atnešanās jāorganizē divās grupās: vienas grupas atnešanās notiek ziemā, bet otras – vasarā. Otrajai grupai var mēģināt pagarināt laktāciju ar mākslīgo apgaismojumu.
Aitas pienu var arī sasaldēt un izmantot pēc vajadzības. Aitām ieteicams regulāri nocirpt vilnu, lai būtu vieglāk uzturēt tīrus tesmeņus un iegūtu tīrāku pienu.
Jērus atšķir no mātēm 24–48 stundu laikā pēc dzimšanas. Laktācijas kulmināciju aitas sasniedz 3–4 nedēļas pēc dzemdībām. Pēc atšķiršanas jērus baro ar piena aizstājēju no barošanas automātiem. Piena aizstājēja vietā var izmantot arī govs pienu, kam pievienoti tauki. Jērus agri sāk radināt pie cietās barības – siena un graudiem, lai veicinātu gremošanas sistēmas attīstīšanos. Maziem jēriem graudus ieteicams samalt.
Aitas var slaukt divējādi – ar rokām vai slaukšanas iekārtam. Ar rokām var izslaukt nedaudz aitu. Lielāka skaita aitu slaukšanai izmanto slaukšanas zāli, kur aitas var izvietot paralēli, rindā vai karuseļtipa slaukšanas zālē. Pienu var slaukt spainī vai slaukšanas sistēmā. Tūlīt pēc izslaukšanas piens jānogādā dzesēšanas iekārtā un jāatdzesē. Ja pienu paredzēts sasaldēt, to ievieto speciālā saldēšanas iekārtā. Mājsaimniecībā izmantojamās saldētavas nespēj pietiekami ātri sasaldēt pienu. Aitas parasti slauc divas reizes dienā. Laktācijas beigu posmā, kad piena daudzums samazinājies, var pāriet uz vienreizēju slaukšanu.
Aitas, no kurām iegūst pienu, jānodrošina ar pilnvērtīgāku barību nekā citas aitas. Piena daudzums un laktācijas garums ir tieši atkarīgs no uzņemtās barības kvalitātes un daudzuma. Aitām izēdina kvalitatīvu skābbarību un graudus. Jāatceras, ka aitām vienmēr jābūt pieejai svaigam, tīram dzeramajam ūdenim neierobežotā daudzumā. Ūdens nedrīkst sasalt aukstā laikā.
EDĪTE KOKARE, LLKCJelgavas KB lopkopības speciāliste
Raksts publicēts janvāra žurnālā “Latvijas Lopkopis”
Saites
[1] https://www.laukutikls.lv/taxonomy/term/3
[2] https://www.laukutikls.lv/print/12368
[3] https://twitter.com/share