Piekrastes zivis ved pie zvejniekiem

Vai zināt, kādas zivis zvejo Latvijas piekrastē? Kas un kur tās zvejo, kur un kā iegādāties? Kā pagatavot? Uz šiem jautājumiem atbildes var atrast tīmekļa vietnē www.piekrasteszivis.lv, kas tapusi Zemkopības ministrijas atbalstītās “Piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas” ietvaros.

Programma, ko īsteno Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Tirgus veicināšanas daļa sadarbībā ar biedrību “Mazjūras zvejnieki”, tapusi jau pērn. Tajā apzināta situācija piekrastes zvejniecībā un sniegti priekšlikumi nozares popularizēšanai. Šogad uzsākta programmas pasākumu īstenošana, un starp tiem ir tīmekļa vietne www.piekrasteszivis.lv. Tajā pieejama karte, kurā atzīmētas atpūtas vietas piekrastē, vietas, kur zvejo aktīvie piekrastes zvejnieki, pie kuriem, iepriekš sazinoties, var iegādāties svaigas zivis, zivju tirdzniecības vietas, restorāni un brīvi pieejamie auto stāvlaukumi. Informācija laika gaitā tiks papildināta ar jauniem objektiem. Atsevišķas sadaļas sniedz informāciju par galvenajām zivju sugām, ko zvejo piekrastē, kā arī receptes to sagatavošanai.

Biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis: “Uzsākot dalību šajā projektā, ko īsteno AREI, mēs nebijām apzinājušies, ka vidusmēra Latvijas iedzīvotājs nezina, kādas zivju sugas mīt mūsu piekrastē, kas un kā tās ķer. Lielai daļai cilvēku šķiet, ka zvejnieki zvejo uz lieliem kuģiem un lomos pamatā ir skumbrijas un siļķes. Ar jaunās tīmekļa vietnes un citu mārketinga plāna pasākumu palīdzību šos mītus iespējams kliedēt. Mēs – piekrastes zvejnieki – zvejojam ar mazām atvērtām zvejas laivām, kad laikapstākļi to ļauj. Tādēļ ne vienmēr zivis pie zvejniekiem ir iegādājamas – jūra nav lielveikals, kur tās var aiziet un paņemt. Tomēr tad, kad mums ir labi lomi, esam priecīgi cilvēkiem piedāvāt zivtiņas un pastāstīt, kā tās gatavot un ēst.”

Mērķtiecīgi ilgtermiņā īstenojot mārketinga programmas pasākumus, ir iespējams veidot ne tikai labāku izpratni par vietējām zivju sugām, bet arī par zvejniekiem. Viņi ir dažādi – ir, kam patīk tikai zvejot, un zivju pārdošanu labāk uztic profesionāļiem, ir, kas ne tikai zvejo, bet arī kūpina un labprāt savā sētā uzņem tūristus, piedāvājot arī izbraucienus līdzi zvejā. Piekrastes zivju interneta katalogā ir atrodami zvejnieki, kuri ir gatavi piedāvāt svaigas un arī apstrādātas zivis, kā arī citus pakalpojumus ceļotājiem. Interesentiem gan jārēķinās, ja zvejnieks atrodas zvejā jūrā, viņš ar pirmo zvanu var nebūt pieejams.

Mārketinga programmas ietvaros šogad notikuši un arī nākotnē plānoti pasākumi, kuros zvejnieki un pavāri iepazīstinās ar vietējām zivīm. Tā augusta beigās Bērzciemā notika Rīgas līča bušu meistarklase, ietverot gan zvejnieku sagaidīšanu krastā, zivju tarošanu jeb izņemšanu no tīkla. Turpat zivtiņas tika ceptas un piedāvātas pasākuma apmeklētājiem. Otrs iepazīstināšanas pasākums ar zivīm notika novembra otrajā pusē Āgenskalna tirgus virtuvē. Tajā šefpavārs Kaspars Jansons iepazīstināja ar vimbām – šīs zivis mēdz būt rudens lomos. Vimbas, lai arī ļoti gardas, bet ir slavenas ar lielo asaku skaitu, kas attur no to izmantošanas uzturā. Šefpavārs demonstrēja, kā zivs izmantojama tā, lai asakas neradītu nepatikšanas un netraucētu to ēšanai. Meistarklases apmeklētāji tika cienāti ar kūpinātu vimbu zupu, vimbas tartaru un vimbas salātiem.

Būtiski ir Latvijas iedzīvotājiem sniegt informāciju, kad kādas zivis tiek ķertas. Šobrīd, tuvojoties gada beigām, sākas salaku sezona. Lai arī zivs izskatās pēc reņģes, tā pārstāv lašveidīgo kārtu un ir ļoti garda. Svaiga smaržo pēc gurķiem. Salaku zvejai martā noslēdzoties, piekrastē tiek ķerti taimiņi, parādās reņģes, vimbas. Vēlāk pavasarī sākas lucīšu zveja, tie visgardākie ir maijā, jūnijā un jūlijā. Augustā jau gana trekna pēc pavasara nārsta kļuvusi bute, kam ir liels cienītāju skaits arī makšķernieku vidū.

Un kur tad siļķe un skumbrija? Tās zvejo ar lieliem kuģiem pamatā Atlantijas okeānā, no Latvijas tirgū nonāk ar vairumtirdzniecības bāzu starpniecību. Jā, arī šīs zivis ir gardas un tie, kuri piekrastē nodarbojas ar zivju apstrādi un tirdzniecību, saka – tās glābj, kad pašu zvejnieki lieguma laiku dēļ pavasarī un rudenī nedrīkst doties jūrā vai to liedz laikapstākļi. Bet tās nav vietējās zivis un ar nacionālā mantojuma – piekrastes zvejniecības saglabāšanu tām nav sakara.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja