Elektroniskā zvejas uzskaites sistēma LZIKIS – pārbaudījums zvejniekiem

Kopš gada sākuma piekrastes zvejniekiem nozvejotie lomi ir jāievada elektroniskajā zvejas žurnālā – sistēmā LZIKIS. Sistēmas darbības sākums bija grūts, un zvejniekiem bija jāapgūst daudz jaunu lietu. Esam saņēmuši vairākus jautājumus un komentārus par sistēmas darbību, tajā skaitā par to, ka ik pa laikam tā nestrādāja.

Atgādināsim, ka 2020. gada 1. jūlijā stājušies spēkā Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” un arī Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” grozījumi, kuri nosaka prasību jūras piekrastes zvejniekiem reģistrēt nozvejas datus elektroniski informācijas sistēmā “Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma” (turpmāk – LZIKIS), kā arī paredz šādas iespējas izmantošanu iekšējo ūdeņu zvejniecībā.

Biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis, kurš jau pērn gada vidū cēla trauksmi par nepieciešamību savlaicīgi zvejniekus apmācīt LZIKIS lietošanā,  saka: “Sistēmas testēšana bija jāsāk jau pērn septembrī, lai gada beigās, kad pašvaldībām jāizsniedz zvejas atļaujas, sistēma strādātu nevainojami un zvejniekiem nebūtu jāsēž krastā, gaidot, kad tiks izrakstītas atļaujas. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Mērsraga novada dome gada beigās datus vienas atļaujas izrakstīšanai sistēmā vadīja trīs stundas. Tur atļaujas varēja izsniegt laikus, jo šajā pašvaldībā piekrastē darbojas tikai divas piekrastes zvejas komercsabiedrības. Engures novadā atļauju izrakstīšana ievilkās līdz 11. februārim sistēmas nepilnību dēļ.”

Jautājumi un atbildes

Esam apkopojuši biežāk uzdotos jautājumus, kurus uzdevām  Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentam.

* Vai ir domāts par sistēmas veiktspējas uzlabošanu, lai zvejas atļaujas izrakstīšana vairs neaizņemtu ilgstošu laiku?

ZM atbilde: Zvejas atļaujas (licences) izsniegšana pašvaldības pārstāvim nevajadzētu  aizņemt vairāk par 15 minūtēm (šis process ietver sekojošu dokumentu datu ievadīšanu sistēmā: zvejas tiesību nomas līgums un tā protokols, zvejas atļauja – licence). Jānorāda, ka katra nākamā dokumenta veidošanai sistēmā izmanto jau iepriekš ievadītos datus, līdz ar to zvejas atļaujas (licences) izsniegšanai, kas ir pēdējā šī procesa darbība, sistēmā ievadāmās informācijas apjoms ir minimāls.

Zvejas atļaujas (licences) izsniegšanas process varēja aizņemt ilgāku laiku sistēmas ieviešanas sākotnējā stadijā, kad sistēmas lietotājiem vēl nebija iemaņas darbam ar sistēmu un attiecīgi datu ievadīšana prasīja lielāku laika patēriņu. Neskatoties uz ZM aicinājumiem pašvaldību pārstāvjiem un zvejniekiem piedalīties sistēmas testēšanā, video apmācībās, lietotāju rokasgrāmatu izstrādē un konsultācijās, atsaucība bija ļoti maza. Tāpēc tikai reālais darbs ar sistēmu iezīmēja tās uzlabojumu un pilnveidojumu nepieciešamību, kas arī tika paveikts 2020. gada beigās, kad pašvaldības sāka aktīvi izmantot sistēmu. 

Šobrīd, kad pašvaldības jau ir ieguvušas praktisko darba pieredzi ar sistēmu, zvejas licenču izsniegšanas procesam vajadzētu aizņemt daudz īsāku laiku, nekā tas bija sākumā.

ZM aicina sistēmas lietotājus būt atsaucīgiem un informēt par sistēmas funkcionalitāti uzlabojošiem priekšlikumiem. Priekšlikumus un ierosinājumus var iesniegt uz e-pasta adresi: lzikis@zm.gov.lv.

Vienlaikus ZM aicina pašpatēriņa zvejniekus, kuriem no 2023. gada 1. janvāra būs obligāti jāizmanto šī sistēma nozveju reģistrēšanai un kuri šobrīd neizmanto sistēmu šo darbību veikšanai, pieteikties sistēmas pieejas saņemšanai un izmēģināt sistēmas darbību testa režīmā, lai laicīgi apgūtu tās darbību.

* Nebija iespējas piereģistrēties sistēmā, atsevišķiem komersantiem pēc reģistrēšanās pat divas nedēļas netika atsūtīts lietotājvārds un parole, lai varētu sākt darbu. Cik ilgu laiku aizņem lietotāja reģistrācija sistēmā? Kur vērsties, ja reģistrācija kavējas?

ZM atbilde:  Lietotāja pieeja parasti tiek piešķirta darba dienas laikā. Sistēmas administrators katru dienu pārbauda LZIKIS e-pasta adresi. Varētu  būt gadījumi, kad sistēmas paziņojums tiek pamanīts nedaudz vēlāk, taču, pēc ZM rīcībā esošās  informācijas, nav bijis tik ilgs laiks (divas nedēļas), kā norāda zvejnieki, kad nebūtu  saņemts sistēmas lietotāja lietotājvārds un parole.

Ja nepieciešams steidzami iegūt lietotāja tiesības, var zvanīt arī tieši LZIKIS administratoram – tālruņa numurs: 67027038.

* Problēmas ar kuģu jeb zvejas laivu datu ievadīšanu. Ievadot zvejas laivas numurus, sistēma uzrāda numuram neatbilstošu kuģa (laivas) nosaukumu.

ZM atbilde: Sākotnējās problēmas ar laivu datu ievadi ir novērstas. Šeit jāpiebilst, ka šī problēma tika konstatēta tikai tad, kad pašvaldības sāka aktīvi strādāt ar zvejas atļauju (licenču) izsniegšanu, testēšanas procesā šāda problēma netika identificēta. Laivas zvejas žurnālā ielasās automātiski no zvejas atļaujas (licences) datiem.

* Daudziem zvejniekiem sistēmas apgūšana ir ļoti apgrūtinoša. Daudzi neizmanto datorus, līdz ar to piereģistrēšanās ir iespējama tikai ar konsultanta atbalstu. Tāpat daudzi izmanto tā sauktos podziņtelefonus. Pārsvarā tiek izmantots viedtālrunis, kam LZIKIS elektroniskā sistēma nav pietiekami labi piemērota. Nepieciešama aplikācijas izstrāde, kas ir piemērota viedtālruņiem. Vai ir plānots izstrādāt aplikāciju?

ZM atbilde: Jā, 2021. gada laikā ir plānots izstrādāt mobilo aplikāciju.

* Vai ir plānots patstāvīgs konsultatīvais atbalsts? Vai ir konsultatīvais tālrunis, kāds ir tā darba laiks?

ZM atbilde: LZIKIS administratora tālruņa numurs ir 67027038, tāpat arī strādā atbalsta e-pasta adrese lzikis@zm.gov.lv.

Pašvaldības un zvejniekus regulāri konsultē arī ZM Zivsaimniecības departamenta pārstāvji – Olga Adamenko un Artis Āboltiņš, kā arī Valsts vides dienesta pārstāvji.

Atgādinam, ja ārpus darba laika ir novērojamas sistēmas problēmas, tad nozvejas dati tiek aizpildīti papīra formātā un ievadīti LZIKIS sistēmā pēc problēmu novēršanas.

Autoru komentārs: Kopš gada sākuma LZIKIS lietošanā konsultē arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības projektu vadītāji, kopskaitā trīs – Vidzemes piekrastē Jānis Kravalis (27763321), Kurzemē no Papes līdz Kolkai atklātās jūras piekrastē Aleksejs Kačanovs (27843096) un Edijs Zanders (27080400), kurš strādā ar zvejniekiem no Kolkas līdz Jūrmalai.

* No 2023. gada  LZIKIS sistēmā nozveja būs jāsāk ievadīt arī pašpatēriņa zvejniekiem. Līdz tam laikam būtu nepieciešams izvērtēt, vai tiešām visiem tā būtu lietojama obligāti. Ir skaidrs, ka tie gados vecie zvejnieki, kuri 100 metru tīkla limitam piesakās tikai tādēļ, lai zvejotu, jo “jūra ir asinīs”, nespēs pielāgoties. Būtu tikai loģiski pārskatīt MK noteikumu normas, definējot to pašpatēriņa zvejnieku grupu, kam turpināt ļaut atskaites iesniegt papīra formā. Vai kas tāds varētu būt iespējams?

ZM atbilde: Digitalizācija kopumā būtiski stiprina zvejas kontroles efektivitāti atbilstoši ES Kopējās Zivsaimniecības politikai un samazina administratīvo slogu gan pašvaldībām, gan arī zvejniekiem, kā arī uzlabo informācijas pieejamību zivju resursu pārvaldīšanas funkciju nodrošināšanai. Operatīvi tiek nodrošināta aktuālas informācijas pieejamība zivju resursu pārvaldības un politikas veidošanas funkciju nodrošināšanai. 2020. gada 7. aprīlī tika pieņemti grozījumi MK 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”, kuri nosaka obligātu prasību pašpatēriņa zvejniekiem ar 2023. gada 1. janvāri elektroniski reģistrēt nozvejas datus. Šo noteikumu grozījumu procesā ZM ievēroja visas prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē, t. sk. noteikumu projekts tika ievietots ZM un Valsts kancelejas tīmekļvietnē, sabiedrība tika aicināta līdzdarboties Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekta izstrādē pēc to ievietošanas tīmekļvietnēs www.zm.gov.lv un www.mk.gov.lv. Par MK noteikumu projektu sabiedrības viedoklis netika saņemts. Vienlaikus ZM uzskata, ka noteikumu grozījumos ir paredzēts pietiekami ilgs laiks, lai pašpatēriņa zvejnieki varētu sagatavoties prasību ieviešanai.

Papildus var atzīmēt, ka normatīvie akti neparedz zvejnieku šķirošanu pēc kādām pazīmēm, lai uz tiem attiektos vai neattiektos kādas zvejas regulējuma normas. Tas pat varētu tikt uzskatīts par diskriminējošu attiecībā pret konkrētu iedzīvotāju vecuma grupu. Vai tad būtu lietojama kāda vecuma robežšķirtne, kad cilvēks būtu iekļaujams kategorijā, kas vairs nespēj darboties ar elektroniskām ierīcēm. Par kādu vecumu tādā gadījumā būtu runa. Tad, iespējams, būtu izskatāms arī jautājums, vai noteiktā vecumā zvejnieks vēl drīkstētu nodarboties ar zveju un viens pats iet jūrā. Šobrīd zvejniecības likumdošana nenosaka nekādus ierobežojumus nodarboties ar zveju jebkura vecuma zvejniekam (ne komerczvejā, ne pašpatēriņa zvejā), ja vien tiek pildītas attiecīgās zvejas regulējuma prasības. Tas arī šķiet pareizi, jo citādi būtu diskriminējoša attieksme pret aktīviem jebkura vecuma cilvēkiem. Jautājumā minētajiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai nodrošinātu viņu zvejas aktivitātes un normatīvos aktos paredzēto prasību izpildi, noteikti varētu asistēt ģimenes locekļi, varbūt zvejnieku nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, lauku konsultanti u. c. Nešķiet, ka šādu zvejnieku skaits piekrastē varētu būt pārmērīgi liels. Drīzāk būtu runa par zvejnieku pielāgošanās ātrumu jauno prasību nodrošināšanai. 

* Vai un kā zvejnieki var iesniegt ierosinājumus sistēmas darbības uzlabošanai?

ZM atbilde: Sistēmas lietotāji (gan zvejnieki, gan arī pašvaldības) ierosinājumus sistēmas darbības uzlabošanai var sniegt LZIKIS administratoram, nosūtot tos uz e-pasta adresi: lzikis@zm.gov.lv; tālruņa numurs 67027038.

* Kādi vēl darbi plānoti LZIKIS sistēmas uzlabošanā un pilnveidošanā?

ZM atbilde: Saistībā ar zvejas atļauju (licenču) izsniegšanas funkciju nodošanu pašvaldībām un zvejnieku nozvejas reģistrēšanu sistēmā ir plānots izstrādāt mobilo aplikāciju, paredzēt zvejnieku ikmēneša un gada nozvejas apkopojošu atskaišu ieviešanu sistēmā un veikt citus sistēmas pilnveidojumus, kuri uzlabos sistēmas funkcionalitāti un padarīs sistēmu draudzīgāku lietotājiem. Sistēma regulāri tiek pilnveidota arī atbilstoši jaunajām Eiropas Savienības un/vai trešo valstu, kuru ūdeņos zvejo Latvijas kuģi, prasībām, piemēram, datu  apmaiņas standarti, ar zvejas produktu partiju izsekojamību saistītie papildinājumi u. c. Tāpat būs nepieciešami sistēmas papildinājumi, lai to saskaņotu ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma paredzēto jauno pašvaldību teritoriālo dalījumu.

Sagatavoja:
Kristaps Gramanis,
Zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta projektu vadītājs

Edijs Zanders,
LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītājs,
LLKC zivsaimniecības konsultants