Aktualitātes

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) sadarbībā ar kooperatīviem “Kuldīgas labumi”, Durbes grauds”, “Pienupīte” un “Baltijas ogu kompānija” ir uzsākusi projekta realizāciju, kura mērķis ir izstrādāt elektronisko sistēmu kooperatīvo datu pārvaldībai, nodrošinot regulāru kooperatīvu un to biedru datu uzkrāšanu, analīzi, tādējādi veicinot uz attīstību vērstu saimniecisko lēmumu pieņemšanu un savstarpējas informācijas apmaiņas digitalizāciju.

Dzīvnieku ēdināšanāplaši tiek izmantotas dažādas barības piedevas, un arvien vairāk tiek meklētas iespējas izmantot efektīvas, nekaitīgas, dabīgas un ekoloģiskas barības piedevas, kas nodrošina veselīgas dzīvnieka spurekļa vides nosacījumus, kā arī iegūstamas vidi saudzējošā un ekonomiski izdevīgā ražošanas procesā. Viena no tādām ir Latvijas melnā kūdra – kālija humāts, kura efektivitāti slaucamo govju ēdināšanā sākuši pārbaudīt LLU pētnieki kopā ar SIA “Holman” un zemnieku saimniecību “Dukāti”.

Projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” 2019. gada augustā ierīkoti pirmie izmēģinājumi, kuros tiks izvērtēti optimālie uztvērējaugu maisījumi, to vieta augumaiņā un ietekme uz pēcaugiem.

Projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” ierīkoti demonstrējumi, kuros tiks vērtēti tiešās sējas un minimālā augsnes apstrādes tehnoloģija, salīdzinot ar tradicionālo augsnes apstrādi – aršanu (augsnes apvēršanu).

Projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” ierīkoti demonstrējumi, kuros tiks vērtēti tiešās sējas un minimālā augsnes apstrādes tehnoloģija, salīdzinot ar tradicionālo augsnes apstrādi – aršanu (augsnes apvēršanu).

Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem šobrīd aktīvi strādā pie digitālā dārza izveides, kas ir unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.

Bioloģiskie līdzekļi aizstāj ķīmiskos savienojumus kviešu audzēšanā. “Pašlaik pastāv dažādi viedokļi par tradicionālo ķīmisko pesticīdu ietekmi uz vidi un veselību, par pieaugošo kaitēkļu un patogēnu izturību pret izmantotajiem pesticīdiem. Tā ir īpaša problēma, kas skar kviešus,” secina Robs Edvardss no Apvienotās Karalistes Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupas “Crop Health North”.

LLU un sadarbības partneri turpina īstenot projektu “Efektīvu siltuma ieguves un apgādes risinājumu izpēte segtajās platībās”, kas paredz izstrādāt Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotu energoefektīvu tehnoloģiju ar integrētu siltuma sūkni (gaiss–ūdens) un saules enerģijas kolektoru.

Viena no projekta “Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziema kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai” nozīmīgākajām aktivitātēm ir ziemas kviešu slimību monitorings Zemgalē. Slimības tiek uzskaitītas katru nedēļu visā veģetācijas perioda garumā.

Sadarbībā ar Latvijas Augļkopju asociāciju un vairākām zemnieku saimniecībām LLU pētnieki īsteno Eiropas Inovāciju partnerības projektu “Inovatīvi, ekonomiski pamatoti risinājumi ābeļu un aveņu ražošanas efektivitātes un augļu kvalitātes paaugstināšanai”.

Lapas