LAP pasākums 16 "Sadarbība"

Pasākuma mērķis ir veicināt sadarbību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecības produktu (izņemot zivsaimniecības produktus) pārstrādē, lai risinātu šo nozaru praktiskās vajadzības, dodot iespēju izveidot jaunus produktus, apzinot un izstrādājot procesus, tehnoloģijas un metodes,  ieviešot tās praksē.

Saskaņā ar pasākumā Nr. 16. – “Sadarbība” atbalsts prioritāri tiek sniegts sešās tēmās:

Papildu informāciju skatīt: Ministru kabineta noteikumi Nr. 222

Lauku attīstības programmas pasākumam Nr. 16. “Sadarbība” ir divi apakšpasākumi:

Maksimālais projekta īstenošanas termiņš ir 5 gadi no lēmuma par atbalsta piešķiršanu pieņemšanas brīža, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

16.1. Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības (turpmāk EIP) lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai

Mērķis ir vismaz nacionāli nozīmīgu, uz jaunradi vērstu projektu īstenošana lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarēs vai to sektoros, kā piemēram augkopībā, lopkopībā, atbalstot tādu projektu īstenošanu, kas paredz jaunradītus risinājumus nozarē  ar iespējami plašāku potenciālo labuma guvēju loku, lai sekmētu nozares attīstību kopumā.

Lai pretendētu uz atbalstu EIP darba grupu veidošanai un projekta īstenošanai, nepieciešams piedalīties atbalstāmo projektu atlasē, kas notiek 2 posmos:

1.posms

Projekta idejas atlase un EIP darba grupas apstiprināšana

 ATBALSTA PRETENDENTS IR: potenciālā EIP darba grupa, kas apvieno:

  • lauksaimniekus, mežsaimniekus;
  • lauksaimniecības produktu pārstrādātājus;
  • pārstāvji no lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstiskajām organizācijām vai kooperatīviem;
  • pētniekus, tai skaitā studentus;
  • konsultantus vai citus jaunradē ieinteresētus dalībniekus

 ATBALSTA SAŅEMŠANAS NOSACĪJUMI:

1.     Atbalsta pretendents veido jaunu sadarbību starp vismaz 3 dažādām personām (EIP darba grupa), no kurām vismaz viens ir lauksaimnieks vai mežsaimnieks un kuras savstarpēji nav saistītas;

2.    Iesniedz nacionāli nozīmīgu, uz jaunradi vērstu EIP projekta ideju atlases komisijā projekta idejas iesniegumu;

3.     EIP darba grupas projekta ideja ir saistīta ar lauksaimniecību, mežsaimniecību vai lauksaimniecības produktu pārstrādi.

Projekta ideju atlases pirmajā posmā potenciālā EIP darba grupa iesniedz savu projekta ideju Zemkopības ministrijas izveidotajai komisijai, kura divu mēnešu laikā pēc pieteikšanās beigu termiņa pieņem lēmumu par projekta idejas atbilstību vai noraidīšanu saskaņā ar kritērijiem. Ja nepieciešams, lēmuma pieņemšanas termiņu pagarinot, bet ne ilgāk kā uz četriem mēnešiem no projektu idejas iesniegšanas dienas Lauku atbalsta dienestā. Komisijai ir tiesības izteikt ieteikumus par EIP darba grupas sastāvu un projekta idejas uzlabošanu.

Pēc komisijas lēmuma pieņemšanas Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu iesniegšanas kārtu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gada plānošanas periodā (skatīt https://saite.lv/rJqmh).

2.posms

Projekta iesniegumu atlase

Atbalsta pretendents ir 1.posmā apstiprinātā EIP darba grupa un tā atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem:

  • ir noslēgts sadarbības līgums starp sadarbības partneriem;
  • EIP darba grupas projekts ir saistīts ar lauksaimniecību, mežsaimniecību vai lauksaimniecības produktu pārstrādi;
  • ir izstrādāts un Lauku atbalsta dienestā iesniegts projekta iesniegums;
  • ir izstrādātas iekšējās procedūras, nosakot lēmumu pieņemšanas kārtību EIP grupā, nodrošinot lēmumu pieņemšanas caurspīdību un novēršot interešu konfliktu.

Projekta iesnieguma atlasi un vērtēšanu veic Lauku atbalsta dienests.

Pēc projekta īstenošanas EIP darba grupa komisijai klātienē sniedz pārskatu par projekta īstenošanas rezultātiem, dara publiski pieejamu un pilnā apjomā publicē Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē, kā arī apraksta projekta rezultātus un izplata, izmantojot vismaz EIP tīklu, un, ja iespējams, arī citus informācijas  līdzekļus. EIP darba grupa regulāru informācijas publiskošanu var nodrošināt arī projekta īstenošanas laikā.

APMĒRS: Vienas EIP darba grupas kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 500 000 eiro.

Infografika par to kā notiek EIP darba grupas izveide:

Plašāka informācija par 16.1. atbalsta pasākumu atrodama šeit: https://saite.lv/rJqmh

16.2. Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei

Mērķis ir veicināt sadarbību starp vismaz diviem sadarbības partneriem lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei.

Lai saņemtu atbalstu apakšpasākumā 16.2., nepieciešams piedalīties projekta iesniegumu atlasē, kas notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gada plānošanas periodā (skatīt https://saite.lv/rJqmh).

16.2. atbalsta pretendents var būt atbalsta pretendentu grupa, ko veido vismaz divi dažādi neatkarīgi sadarbības partneri:

  • lauksaimniecības produktu ražotājs (lauksaimnieks),
  • meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (mežsaimnieks),
  • lauksaimniecības vai meža produktu pārstrādātājs,
  • ražotāju grupa,
  • kooperatīvs,
  • lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji,
  • pētnieks.

Projekta vērtēšanā Lauku atbalsta dienests var piesaistīt attiecīgās nozares ekspertus, kuru viedoklis var tikt ņemts vērā, pieņemot lēmumu par projekta apstiprināšanu.

APMĒRS: Vienai atbalsta pretendenta grupai kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 100 000 eiro.

Informācijai!

  • Jaunrade tiek definēta kā process vai darbība, ar kuru vismaz nacionālā mērogā tiek izstrādāts jauns produkts, tehnoloģija, process vai metode un kurā tiek iesaistīts galvenokārt valsts intelektuālais potenciāls, nodrošinot nepārtrauktu mijiedarbību visa procesa laikā, un tajā iesaistot zinātni, tirgus izpēti un gatavās produkcijas ražošanu.
  • Jauns produkts ir prece, metode vai pakalpojums, kas ir pilnīgi jauns vai kam ir uzlabotas funkcionālās īpašības, vai mainīts paredzamais lietošanas veids, tai skaitā mainīti vai uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra vai lietotājam draudzīgas īpašības. Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem.
  • Sadarbība ir starp vismaz divām neatkarīgām pusēm, lai apmainītos ar zināšanām vai tehnoloģiju vai sasniegtu kopīgu mērķi, pamatojoties uz darba dalīšanu un kopīgi nosakot sadarbības projekta tvērumu, dodot ieguldījumu tā īstenošanā un dalot projekta risku un rezultātus. Par sadarbības veidiem neuzskata pētniecības pakalpojumu sniegšanu.
  • Par pētnieku uzskatāma zinātniskā institūcija, kas reģistrēta Zinātnisko institūciju reģistrā un piedalās sadarbības projekta īstenošanā.

Plašāka informācija par 16.2. atbalsta pasākumu pieejama šeit: https://saite.lv/rJqmh

Projekta 16.2 „Zaļmēslojumu maisījumu un augu lauzējveltņa izmantošana tiešās sējas risinājumiem graudaugu audzēšanā integrētajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā”, Nr.18-00-A01620-000027, īstenošanas gaita 2021.g. pavasaris.

Viens no projekta uzdevumiem, bija pārbaudīt tiešās sējas priekšrocības reālā augmaiņā, kā integrētās, tā bioloģiskās audzēšanas sistēmās. Visās četrās demonstrējumu saimniecībās ZS Ķiveļi, SIA Briči, ZS Mucenieki un ZS Jaunluntes, demonstrējumu platībās, 2021. gadā tika atbilstoši sastādītajai augmaiņai, ieplānota sarkanā āboliņa pasēja. Atbilstoši ziemas kviešu šķirnei, pēc iepirkuma tika piemeklēta atbilstošā sarkanā āboliņa šķirne ‘Raunis’. 2021.g aprīlī, tika sekmīgi veikta tā sēja. Izmantota tika mazām izsējas normām piemērotā, tiešās sējas sējmašīna Horsch Avatar 4.16. Skat. 1.att un 2 att. Atbilstoši sēklkopības tehnoloģiskajām prasībām, izsējas norma, ZS Ķiveļi un SIA Briči tika plānota 8 kg/ha. Otrās divās saimniecībās ZS Mucenieki un ZS Jaunluntes, āboliņš tika paredzēts sēt izmantošanai lopbarībai, tādēļ izsēja norma tika paredzēta lielāka 16 kg/ha. Skat. 3 att. Āboliņā sēkla tika izsēta starp ziemas kviešu rindām, kas nodrošināja, optimālu sēklas sadīgšanu pēc sējas. Tā kā izsējas termiņi bija optimāli, tad tiešās sējas sējmašīnas izmantošana deva labus rezultātus, jo ziemas kvieši atradās cerošanas stadijā.

  1. 1.     Att. Tiešās sējas sējmašīna Horsch Avatar 4.16., sarkano āboliņu starp ziemas kviešu rindām iesēj 4m platumā.
  2. 2.     Att. Tiešās sējas sējmašīna Horsch Avatar 4.16, kopskats
  3. 3.     Att. Sarkanais āboliņš ZS Mucenieki ir sadīdzis optimāli