Cēsu lauksaimnieki produkcijas pievienotās vērtības radīšanas ceļos Itālijā

Cēsu konsultāciju birojs jau kopš šī gada pavasara veidoja programmu lauksaimnieku pieredzes braucienam Itālijā, kalnainajā Markes reģionā.  Līdz beidzot, vēlā rudenī, pasākums – saimniecību apmeklējumi, tika īstenots.  Neliels ieskats lauksaimnieku pieredzē.

Vīnkopība lauku saimniecībā Azienda Agraia degli Azzoni

Saimniecība apsaimnieko 125 ha vīnogulāju platības. Īpašumi pieder ģimenei, kas te strādā četrās paaudzēs. Šogad vīnogas sāka vākt 8. augustā, un pēdējās  pabeidza novākt  tikai 20. oktobrī. Kopumā saimniecībā ir 820 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Laukos  bez vīnogulājiem audzē  labību, galvenokārt kviešus, arī saulespuķes, garšaugus – baziliku, pētersīļus u. c.  Apmeklējām vīna ražotni. Saimniecībā nodarbināti 45 darbinieki, tieši vīna darīšanā strādā astoņi. Ik gadu saražo 1 200 000 litru vīna. Ražo sarkano Reserva vīnu, baltvīnu Ribona, arī dzirkstošos vīnus. Vīnu uzglabā  pagrabā ozolkoka mucās un notur 3-9 gadus. Realizācijai pilda pudelēs. Produkcijas noiets pamatā Itālijā, izved uz Čehiju, Vāciju, Krieviju. Montefano ir neliels ciems ar 3000 iedzīvotājiem, taču rudens gadatirgus ir ļoti populārs, plaši apmeklēts pasākums, kur vietējie ražotāji, tajā skaitā minētie vīndari, piedāvā savu produkciju. Netrūkst arī dārzeņu, kastaņu, ķirbju, dažādu mājražojumu, t. sk. mājas  pastas. Tirdziņā ļoti iecienīts ir kopīgais mielasts apmeklētājiem. Visi  bauda no vietējiem produktiem gatavotos ēdienus, arī šādi radot pievienoto vērtību  vienkāršiem lauksaimniecības produktiem.

Saimniecība Fattoria Volpini – safrāns

Neliela saimniecība, 6 ha lauksaimniecības zemes; saimnieko ģimene – māte un dēls. Audzē  nedaudz dārzeņus: artišokus, maralsaknes, garšaugus. Uzņem tūristu grupas. Bērnu piesaistei aplokos ganās kazas, zosis, vistas, pīles. Ir atsevišķa  prezentāciju telts, kur apmeklētājus iepazīstina ar safrāna ieguves un apstrādes  procesu,  dod iespēju iegādāties gatavos produktus. Safrāna zieds ir līdzīgs  mums zināmajiem zilajiem pavasara krokusiem, taču tā ziedēšana un ievākšana notiek vēlu rudenī. Ik gadu augustā iestāda safrāna sīpoliņus, oktobrī un novembrī vāc ražu – ziedus un to drīksnas, kas izkaltēti kļūst par populāro garšvielu ar krāsu – safrānu. Auga sīpoliņu ražu novāc maijā. Pēc pāris gadu augšanas no viena sīpola var iegūt 4-10 jaunus sīpolus. Volpini  saimniecībā kopumā ražai aug ap 150 000 safrāna sīpoliņu. Daudz roku darba, praktiski viss ziedu un drīksnu novākšanas process ir roku darbs. Safrānu plaši izmanto kulinārijā, konditorejā; ar to iekrāso pārtiku, piemēram, rīsus, pastu, kartupeļu biezeni, ar to aromatizē sāli, cukuru, gatavo tēju, izmanto kosmētikā krēmu, šampūnu, ziepju gatavošanā. Realizācijā safrāns nonāk pāris mēnešus pēc apstrādes. Produktu pērk restorāni, mājražotāji, privāti pircēji. Saimniecība izstrādā programmas skolēnu grupu piesaistei, piemēram, Viena diena – būt zemniekam; Meistarklase safrāna ieguvē utt.

Alus darītava un augļu dārzi Azienda Agraria Laureti Domenico 

Saimnieks sagaida un  pats iepazīstina ar darbību ražotnē un dārzā. Alus darīšanā process risinās no graudu audzēšanas līdz gatavam alum. Iesalu no pašu miežiem gatavo graudu audzētāju kooperatīvs, kur arī piedalās Laureti saimniecība. Pie alus darītavas ierīkots neliels restorāniņš, kas strādā visu tūrisma sezonu, veicinot  saražotās produkcijas noietu. Augļu dārzs  aizņem 20 ha (ķirši, aprikozes, persiki, plūmes), tas izvietots kalna nogāzēs. Augļu koki ražo no maija līdz oktobrim. Dārzs tiek laistīts ar pilienveida laistīšanas sistēmu. Ķiršu stādījumi pārklāti ar tīklu – pret krusu, putniem, jo pārdošanai vajadzīgas kvalitatīvas ogas. Augļu koku rindstarpas tiek pļautas ik pēc 40 dienām. Zarus griež mehāniski, rindstarpās pārvietojas ar tehniku. Vietām rindstarpās audzē lucernu augsnes bagātināšanai. Daļu ražas vāc pašlasītāji un daļu augļu atdod  lielveikaliem. Cena pašlasītājiem ķiršos 6-10 EUR/kg.  Sadarbība ar tirgotājiem ilgst jau 30 gadu. No jauna izveidots stādījums lazdu riekstu ieguvei, šogad iegūta pirmā raža. Strādā integrēti. Stādījumos dārzā  pa laikam mitinās zaķi, fazāni, mežacūkas, tikai tur aizliegts medīt, jo tiek bojātas laistīšanas iekārtas.

Lauku dzīve ar ciemiņiem – Oasi delle Oche

Saimnieks pēc profesijas ir inženieris, arī strādājis par skolotāju. Svarīgs ir ilgtspējīgs saimniekošanas modelis, apvienojot augkopību un lopkopību, atzīmē saimnieks. Nelielās platībās audzē dārzeņus (ķiplokus, tomātus, baklažānus, kāpostus, fenheli), augļu kokus – granātābolus, plūmes, arī olīvkokus. Akvaponikā audzē salātus, tas ir, salāti tiek iestādīti putupolistirola kastītēs, tās peld virs ūdens seklā baseinā, tādējādi ietaupot ūdeni sausajā gadalaikā. Saimniecībā ir  nedaudz liellopu, truši. Mājputni – zosis, pīles, vistas – ganās jauno olīvkoku dārzā, nakšņo angāros. Olīvas rudenī novāc, iegūst eļļu. Savs restorāniņš, savs produktu veikaliņš. Saimniecībā palīdz māte, sieva, ir sezonas strādnieki olīvu dārzā. Saimnieks viens no pirmajiem reģionā savā saimniecībā ierīkojis saules paneļus pilnvērtīgai enerģijas nodrošināšanai eļļas spiestuvē un citai saimnieciskai darbībai. Bieži uzņem tūristus, skolēnu grupas, iepazīstina ar lauksaimniecību. Bērnu priekam saimniecībā ir ēzelīši, poniji. Saimnieki aizvien izdomā jaunas atrakcijas viesu apmeklējumiem. Apmeklētāji bieži pavada saimniecībā visu dienu un labprāt iegādājas piedāvāto  lauku produkciju.

Daudzveidīgas olīvas – I tre Filari, Contrada Bagnolo, Recanati

Saimniecībā aug 7000 olīvu koki  28 ha zemes, ir arī 10 ha vīna dārzu. Zemi iegādājušies pirms 20 gadiem, tolaik 1 ha zemes maksājis 25 000 EUR. Saimnieko ģimene, audzē dažādas olīvu šķirnes, katrai šķirnei ir atšķirīga nogatavošanās, atšķiras eļļas garša. Olīvas zied maijā, oktobrī, novembrī notiek ražas novākšana, eļļas ieguve. Olīvu un vīnogu lauki atrodas kalnu nogāzēs, tie  netiek laistīti, tuvumā nav upes. No koka iegūst 20- 40 kg olīvu, eļļas iznākums mēdz būt ap 10% no ogu sākotnējā svara. 1 litrs auksti spiestas olīveļļas maksā, sākot no 15 EUR. Kopumā piedāvājumā ir  8 dažādu olīvu šķirņu eļļa, arī  eļļu šķirņu maisījums.

Novākšanā piedalās regulārie sezonas strādnieki, iebraucēji no Albānijas, Tunisijas, Marokas. Vākšana  notiek  ar elektriskā zaru kratītāja palīdzību, noklājot tīklu zem koka. Saimniecībā apmeklētājiem tiek rīkotas produktu degustācijas, veicinot interesi par produkcijas iegādi. Uz vietas ir ierīkots savs neliels veikaliņš. Saimniecība iekļāvusies Agrotūrisma apmeklējamo  saimniecību apvienībā.

Zaļie salāti visu gadu – Azienda Agricola Ambruosi & Viscardi

Apmeklējam dārzeņkopības uzņēmumu, kas specializējies dažādu salātu audzēšanā, notiek ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana audzēšanas procesā. Uzņēmums dažādos reģionos kopumā apstrādā ap 800 ha zemes, audzējot dažādus dārzeņus, salātus (endīvijas, cirgoriņsalātus, rukolas, biešu lapas u. c.). Sākotnēji salātus sēj kasetēs siltumnīcās. Sēšana notiek laika posmā no janvāra līdz oktobrim, tad izstāda saimniecības laukos dažādos reģionos un novāc dažādos laikos visu gadu. Laukus reģionos stādīšanai izvēlas atkarībā no gadalaika un klimatiskajiem  apstākļiem. Ar savu produkciju nodrošina 50% no valsts iedzīvotāju vajadzības pēc zaļajiem dārzeņiem. Uzņēmumā strādā 330 darbinieku. Ik dienas 25 kravas refrižeratori izvadā svaigo produkciju bāzēm, veikaliem.

Praktiski darbība laukos un pārstrādes cehos notiek visu gadu. Saimniecībā neaudzē burkānus, tomātus. Šos un citus dārzeņus salātu maisījumu veidošanai iepērk no citām saimniecībām. Vairākus lauka salātus nogriež divas reizes mehanizēti, daļu  maigo lapu salātu novāc ar rokām. Strādā ar integrētās audzēšanas metodēm, lieto jaunākās tehnoloģijas. Regulāri veic augsnes analīzes, nodrošinot optimālus augu barošanas apstākļus; regulāri  ierobežo kaitēkļus un slimības.

Ģimene ar  pievienoto vērtību – Fattoria La Marchigiana

Daudznozaru ģimenes saimniecība, kura strādā, ievērojot vidi saudzējošas saimniekošanas metodes, atvērta apmeklētājiem.  Ģimene šo vietu iegādājusies pirms 8 gadiem, iepriekš ēkās atradies atkarīgo jauniešu rehabilitācijas centrs. Teritorija bijusi aizaugusi un pamesta. Kopā dzīves vietā apvienojušās 5 radnieciskas ģimenes. Saimniecība ir pieejama tūristiem visu sezonu. Pavisam apsaimnieko 20 ha zemes. Plašos aplokos ganās vietējās šķirnes liellopi, zirgi, kazas, aitas, truši,  mājputni. Zosis, vistas, tītari, pērļu vistas, paipalas, gaļas baloži,  pīles mitinās augļu dārzā starp ķiršiem, plūmēm, ābelēm. Liellopi ir senas vietējās šķirnes, to gaļai raksturīgs marmorējums. Saimniecībā audzē dzīvnieku barību, nedaudz graudus, pupas, lucernu. Saražotos lauksaimniecības produktus izmanto viesu cienāšanai, produkciju nopērk apmeklētāji. Uz vietas cep paši savu maizi. Kā izaicinājumu saimnieki piemin vilku uzbrukumus mājlopiem, apkārtējos kalnos mīt daudz savvaļas dzīvnieku. Ģimenes locekļu vidū ir dalīti darbi, koordinācija, lai sekmīgi risinātos apmeklētāju uzņemšana un saimniecības produkcijas realizācija ar pievienoto vērtību. Taču lielākā pievienotā vērtība viesiem šajā sētā ir saimnieku pāri plūstoša sirsnība un atvērtība saviem apmeklētājiem.

Miežu iesals – Co.Birra.Agricola

Miežu audzētāju un alus darītāju kooperatīvs apvieno 30 reģiona lauksaimniekus. No viņu audzētajiem graudiem ražo alus ieraugu. Iepazīstam ražošanas projekta vēsturi, tehnisko procesu, iekārtas, arī  kooperatīva izmantotās tehnoloģijas. Kooperatīvā apstrādā arī dalībnieku audzētos zirņus, turku zirņus, kviešus, kukurūzas graudus. Novērojam produktu pirmapstrādes, pārstrādes procesu. Iepriekšējā gadā saražots ap 200 tonnu iesala. Miežu grūbas, iesals, kviešu milti pastai  ir vietējo  iecienīti produkti.

Kooperatīvs Tenuta Montebello, Girolomoni

Agrotūrisms kā biznesa modelis ar pievienoto vērtību reģionā aizsākās 1980. gados. Bioloģiskās lauksaimniecības aizsācējs   kopš 1971. gada bija Džiro Džirolomoni. 1380. gadā celtā pamestā klostera sienās Džiro ar domubiedriem atjaunoja ēku, izveidoja mītni savai ģimenei un tūristiem, iekārtoja lauksaimniecības muzeju. Džirolomoni bija harismātiska persona, iedvesmojot apkārtējos jaunām idejām  un darbiem. Viņš kļuva par ciema vecāko, vienoja, izglītoja vietējo kopienu. 1998. gadā sāka izdot žurnālu bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kas joprojām turpina iznākt. Tika nodibināts lauksaimnieku kooperatīvu kviešu audzētājiem. Izveidota lauku saimniecība, sākta viesu izmitināšana un ēdināšana. Tiekoties ar Markes  bioreģiona (Consorzio Marche Biologiche) pārstāvjiem, iepazinām pieredzi bioreģiona veidošanā. Džirolomoni sociālais veidojums darbojas kā kompleksa ekosistēma, iekļaujot savu kooperatīvu, sadarbību ar citiem kooperatīviem, produkcijas ražošanu, tirdzniecības kanālu izveidi, konsultāciju sniegšanu, bioreģiona paplašināšanos. Kooperatīvā apvienotas 270 saimniecības. Audzē kviešus, saulespuķes, lopbarības kultūras u. c. Kooperatīva biedriem speciālisti palīdz pieteikties ES atbalstam, notiek tehnikas iznomāšana, tiek strādāts  pie ekonomiskās pārvaldības sistēmas izveides saimniecībās.

Bioreģions un kooperatīvs ir cieši saistītas struktūras. Šobrīd bioreģiona vadītājs ir Džiro Džirolomoni jaunākais dēls. Bioreģiona padomē darbojas reģiona aktīvie lauksaimnieki. Šajā  teritorijā 28% saimniecību strādā bioloģiski. Vīna nozarē bioloģiski strādā 47% saimniecību, graudkopībā – 25% saimniecību. To lielums ir no 5 ha līdz 4000 ha. Aizvien pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits.

Bioloģiskais ražotājs – Girolomoni  

Bioloģiskā graudkopība Markes reģionā ir viena no pamatnozarēm. Cieto kviešu un citu graudaugu audzēšanas un apstrādes process makaronu (pastas) ražošanai ir izveidota kompleksa ražotne vairākās ēkās kooperatīva teritorijā. Pastas ražotnes, graudu tīrīšanas un uzglabāšanas vietās apmeklējumā iepazinām ražošanas procesu, produktu marķēšanas līnijas, realizācijas ceļus. Pasta tiek gatavota ar automatizētām iekārtām; tās žāvēšana ilgst 7 stundas un derīguma termiņš ir 3 gadi. Pilna cikla ražošana dod iespēju produkciju realizēt par labāku cenu. Graudu dzirnavas sezonā strādā 7/24, pastas ražotne 4 dienas nedēļā. Divreiz gadā ražotnē ir pāris nedēļu pārtraukums: divas nedēļas ap 15. augustu un divas nedēļas ap Ziemassvētkiem daudz tiek darīts, lai audzēšanā atjaunotu senās kviešu un citu graudaugu šķirnes, kas raksturīgas bioloģiskajai saimniekošanai.

Meža un lauka trifeles – Acqualagna tartufi

Trifeļu vākšanas, pārstrādes un izplatīšanas uzņēmumi koncentrējušies šajā pilsētiņā. Trifeļu “mednieki” savvaļā – kalnu mežos pārsvarā ievāc melnās, brūnās trifeles. Kvalitatīvākas, retākas, ar izteiktu aromātu ir t. s. baltās trifeles.  Kalnu pakājēs saimnieki iekārtojuši ozolu un vietējo lazdu stādījumus kultivētu trifeļu audzēšanai. Visas ievāktās trifeles tiek realizētas gala patērētājiem (restorāniem) vai arī, lielāko tiesu, pārstrādātas dažādos produktos – trifeļu pulveris, pasta ar trifeļu garšu, mīkstie trifeļu smēriņi, sieri utt. Trifeļu kafejnīcas- tirgotavas aktīvi piesaista tūristu grupas no visas pasaules.

Aitu siers ar stāstu un lielisku garšu – Az.Agricola Ca'Rosino dei F.lli Soru

Slaucamo aitu fermā  uzturas 1800 Sicīlijas šķirnes aitas. Strādā paplašinātā ģimene (vecāki un bērnu ģimenes, māsīcas, brālēni) un 3 darbinieki. Saimniecība pastāv vairāk nekā 30 gadu. Jaunākie ģimenes locekļi dalās ar stāstu, kā viņu priekštecis kājām ar 200 aitu ganāmpulku no Sicīlijas salas ieradās Itālijā, Markes kalnainajā apvidū. Aitas uzturas ganībās sausajās sezonās nepārtraukti, lietus periodā – ziemā – kūtī. Slauc ar karuseļa tipa iekārtām – vasarā 2 reizes dienā, rudens periodā 1 reizi. No aitas izslauc vidēji 2 litrus, rudenī 0,7 l piena. Parasti aita atnes 1-2 jērus. Aitas ciet stāv 2 mēnešus, pēc atnešanās jērus zīda 2 mēnešus, tad jērus atšķir, aitiņas paliek atražošanai, auniņi aiziet realizācijai gaļai. Ganāmpulku nepārtraukti  uzrauga 30 suņi. Savvaļas dzīvnieku uzbrukumi ganāmpulkam notiek salīdzinoši bieži. Ganu suņi ir vērtīgi palīgi, tie dzīvo kopā ar aitām. Aitas cērp reizi gadā, praktiski vilnu neizmanto, reizēm atdod uzpircējiem. Visu izslaukto pienu pārstrādā uz vietas saimniecībā. Piena cehā ražo ap 10 dažādu sieru – gan svaigos, gan nogatavina dažādus periodus. Pirms pārstrādes daļu piena pasterizē, daļu pārstrādā kā svaigpienu. Ar piena sūkalām gatavo Rikota tipa sieru. Siera gatavošanas process prasa plašas zināšanas un meistarību. Ģimene uzsver, ka jaunā paaudze  prasmes ir ieguvusi ģimenē, nenoliedzami tas ir talants plus meistarība, kas vienāds ar izcilām prasmēm. Siers ir tiešām ļoti kvalitatīvs. Ik dienu divas automašīnas gatavo produkciju piegādā patērētājiem – restorāniem, veikaliem Markes reģionā.

Atziņas pēc pieredzes apmaiņas ceļa:

* Itāļu saimniecības pievienoto vērtību rada, veidojot pilna cikla produktu apriti, realizējot pārstrādātus produktus, bieži vietējiem gala patērētājiem.

* Ģimenē ir spēks un atbalsts, nelielās platībās optimāli saimniekojot. Jaunieši pārņem vecāku iesākto saimniekošanu, eksperimentē, rada jaunas idejas un pievienoto vērtību  tradicionālajiem produktiem.

* Itāļu lauksaimniekiem bieži ir līdzīgi izaicinājumi kā mūsu lauksaimniekiem, piemēram, bioloģiskajā lauksaimniecībā –

konkurence ar citu valstu bioloģiskajiem ražotājiem, vairāk produkcijas, zemākas cenas.

* Ražošanas efektivitāte ir pārdomājama – sadrumstalotas saimniecības, mazajām trūkst līdzekļu ieguldījumiem, kavējas attīstība.

* Zemnieki noveco, grūtības strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām; jauno saimnieku piesaiste ne vienmēr izdodas.

* Klimata izmaiņas pēdējos 5 gados jūtami ietekmē ražas rezultātu, tās nav prognozējamas (sausums, pārlieks mitrums, krusa). Tādejādi ir sarežģīta ražošana, ieguldījumu plānošana.

* Visi satiktie saimnieki savu darbu saimniecībās darīja no sirds un ar prieku, darba rezultāts ir ne tikai ekonomiska vērtība, tas ir sociāls ieguvums vietējai  kopienai un gandarījums darītājam.

Dace Kalniņa,

LLKC  Cēsu konsultāciju birojs