<< ATGRIEZTIES UZ SĀKUMU
Iesniegtie jautājumi |
Skaidrojums |
1. Lūgums vēlreiz skaidrot zaļās joslas platumus ar Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem (LLVS) kopā. Cik m kas ir kas? |
Atbild ZM: Līdz ar to, ja saimniecība izvēlas pildīt LLVS 8 standarta prasību par 4% neražojošās aramzemes platības nodrošināšanu tieši ar laukmales vai buferjoslas izveidošanu, tad šī platība attiecas tikai un vienīgi uz LLVS 8 standarta izpildi. Šīs laukmales un buferjoslas neietver LA10.1. ietvaros izveidotās zaļās joslas. 2022-12-14 |
2. Kādi augi šeit ietilpst: zālājs – āboliņš, lucerna, lupīna, kas pie eļļas augiem - rapsis, lini, saulespuķes? 8 m plata josla gar ŪSIK (Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikators) ir jānovāc, tad var iegūt arī linu, ripšu ražu? |
Atbild ZM: 2022-12-14 Aktualizēts 11.04.2023, ZM: Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi: Komerckultūras audzēt nevar. Ražot nevar – ir jāapsaimnieko. · ierīkot zaļo joslu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 25. jūnijam, ja saistību uzņemšanās brīdī zaļā josla aramzemē vēl nav ierīkota, un ik gadu uzturēt zaļo joslu apstiprināto saistību apjomā; · apaugums laukmalē nopļaujams vai sasmalcināms ne biežāk kā vienu reizi, ja tas tiek apsaimniekots kārtējā sezonā līdz 15. septembrim; · zaļā masa buferjoslā ne biežāk kā vienu reizi nopļaujama un novācama no lauka, ja tas tiek apsaimniekots kārtējā sezonā līdz 15. septembrim. Ja zaļo masu saglabā neskartu līdz nākamās sezonas 15. martam, apaugumu nopļauj pilnā garumā līdz ar zemi un atstāj vai sasmalcina; · zaļās joslas segums ir atšķirīgs no augu seguma piegulošajā aramzemes laukā, un to var aizņemt: · sētu augu maisījums no dažādām tādu augu sugām kā stiebrzāles un nektāraugi, kā arī tādiem eļļas augiem kā kaņepes un saulespuķes; · gan dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski), kurā, sākot ar saistību ceturto gadu, nav vējauzu un rudzusmilgu, gan sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu zālaugu un lakstaugu sēklu maisījums). 2023-04-11 |
3. Zaļās joslas – kā tās būs jāzīmē kartē: vai kā līdz šim kā līnija vai kā poligons? |
Atbild ZM: |
4. Par l/s izglītību - vairākos agrovides uc. pasākumos tiks prasīta izglītība (16 st, 40 st uc.). Vai derēs līdzšinējie sertifikāti/apliecības/diplomi, vai būs jāapgūst no jauna kaut kas specifisks? Kā ar JLS izglītību? |
Atbild ZM: 2022-12-14 |
5. Ja Agrovides pasākumā “Zaļās joslas” iesēj facēliju ar āboliņu, vai varēs pieteikties uz 2.ekoshēmu |
Atbild LAD: 2022-12-14 Aktualizēts 11.04.2023, ZM: Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi: · Tauriņziežus neiekļauj maisījumos. 2023-04-11
|
6. Pasākumu “Zaļās joslas” – cik var būt maksimālais platums laukmalēm? |
Atbild ZM un LAD: 2022-12-14 |
7. Ja zaļo joslu ierīko aramzemē, 10m platu blakus ŪSIK, vai zaļo joslu var pieteikt arī kā laukmali ENP nosacījumu izpildei un tādejādi izpildītos arī LLVN (LLVS) 4 nosacījums par AAL lietošanas ierobežošanu? |
Atbild LAD: 2022-12-14 |
8. Pasākumam “Zaļās joslas”, kādi ir datumi (piem. līdz kuram jānovāc)? |
Atbild ZM: 2022-12-14 Aktualizēts 11.04.2023, ZM: Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi: Komerckultūras audzēt nevar. Ražot nevar – ir jāapsaimnieko. · ierīkot zaļo joslu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 25. jūnijam, ja saistību uzņemšanās brīdī zaļā josla aramzemē vēl nav ierīkota, un ik gadu uzturēt zaļo joslu apstiprināto saistību apjomā; · apaugums laukmalē nopļaujams vai sasmalcināms ne biežāk kā vienu reizi, ja tas tiek apsaimniekots kārtējā sezonā līdz 15. septembrim; · zaļā masa buferjoslā ne biežāk kā vienu reizi nopļaujama un novācama no lauka, ja tas tiek apsaimniekots kārtējā sezonā līdz 15. septembrim. Ja zaļo masu saglabā neskartu līdz nākamās sezonas 15. martam, apaugumu nopļauj pilnā garumā līdz ar zemi un atstāj vai sasmalcina. 2023-04-11 |
9. Atbalsta maksājums par zaļajām joslām – var veidot zaļo joslu 4 m starp bioloģisko un konvencionālo aramzemes lauku: |
Atbild ZM: 2022-12-14 Aktualizēts 11.04.2023, ZM: Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi: b) laukmale ir ierīkota gar aramzemes lauka malu, kas robežojas ar tādu objektu, kas nav aramzeme (piemēram ceļu, grāvi, mežu), vai starp bioloģisko un konvencionālo lauku, ja starp tiem robeža ir identificējama dabā. 2023-04-11 |
10. Ja plānoju izveidot 4m platu joslu gar lauku, vai šī joslas platība skaitīsies kopā ar lauka platību, kā tas bija šajā plānošanas periodā, kad laukmala tika iekļauta lauka platībā. Vai arī man jau iepriekš piesakoties ir jāatrēķina plānotas joslas platība no lauka? |
Atbild ZM: 2022-12-17 |
11. Uzņemoties 5 gadu saistības par konkrētu metru/platības zaļo joslu izveidi, šajā periodā būs iespējams mainīt laukus, kuriem izveidotas zaļās joslas? |
Atbild ZM: 2023-01-02 |
12. Vai ir platības ierobežojumi (greisti) zaļajām joslām ko saimniecība izveido Agrovidē LA 10.1. Zaļās joslas? |
Atbild ZM: |
13.Jautājums par LNVS8+ 8 metru buferjoslu. |
Atbild ZM: Piemēram: Pēcāk, kad skaidri redzama ierīkotā 10m buferjosla, tad to var apsaimniekot vienlaicīgi un ar vienādiem paņēmieniem. Par visu to platību, kas iekļauta buferjoslās (gan LLVS, gan LA10.1.) –pienākas ISIP maksājums. 2023-01-23 |
14. Jautājums par zaļajām joslām. 1) Vai zaļo joslu (starp konvenciālo un bioloģisko) 4m platumā var veidot arī laukos ar 720 kodu? Vai pareizi saprotu, tad joslā ir jābūt citam kultūras kodam? 2) Vai zaļājā joslā iegūto zaļmasu var izmantos siena/ skābsiena ieguvē, vai obligāti ir jāsmalcina? 3) Piemēram ir lauks ar 141 kultūras kodu (Auzas ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju), ap kuru ir izveidota zaļā joslā ar sēto zālāju. Nākamajā gadā laukā atstāj zalāju un ir 720 kods, vai šajā situācijā "saglabājas" zaļā josla? Vai arī šī josla jāpārsēj, piemēram, ar āboliņu tīrsējā? |
Atbild ZM: 1) Jā, aramzemē, kas ir 720, var veidot joslu, ievērojot, lai tā ir atšķirīga “satura” (cits kultūraugs). 2) Laukmales nav obligāti jāsmalcina. Tas var noganīt vai arī nopļaut un nopļauto novākt no lauka. Svarīgi, lai apsaimniekojot laukmali, tajā nav nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. 3) Svarīgi kā jūs deklarēsiet nākamajā gadā pamatlaukam kultūraugu kodu (bija 141, būs: 760 vai 723, vai cits? Kāpēc domājiet, ka jādeklarē 720?) Tā kā zaļajai joslai kodu nedeklarē, tad tiek vērtēts faktiskais “saturs” dabā. Tur var atrasties nosacīti pēc fakta 720 kods, ja tāds bija arī gadā kad pamatlaukam deklarējāt 141 kodu. 2023-01-23
Aktualizēts 11.04.2023, ZM: 2) Laukmales 2023. gadā noganīt nevar. Šobrīd notiek skaņošanas process ar Eiropas komisiju, lai no 2024. gada iekļautu prasību par atļauju ekstensīvai Zaļo joslu noganīšanai. 2023-04-11 |
15. Vai Mazo l/s shēmas dalībniekiem arī ir jāpiedalās kādā no Ekoshēmām, vai var saņemt tikai 500 euro gadā? Līdz šim nekur citur nevarēju startēt, jo bija pārāk mazas viena auga platības (piem.kartupeļi 0,12ha starp ilggadīgiem zālājiem), dažādi dārzeņi (ieskaitot siltumnīcas)kopā ar nenozīmīgu lopbarības zālāju platību= 0,35ha, tādas tās arī paliks turpmāk. |
Atbild ZM: 2023-01-26 |
16. Vai varēs ierīkot 4m laukmali gar novadgrāvjiem un vai zāli varēs smalcināt? Vai ierīkojot laukmali to varēs apstrādāt ar diskveida ecēšām, lai uzturētu to kārtībā? |
Atbild ZM: Tieši tas pats ir arī ar laukmalēm, kuru gadījumā ir citu divu krāsu līniju objekti, kurus novelkot gar aramzemes laukiem, kas nav pie ūdensobjektiem, sistēma sapratīs, ka tās ir laukmales. Līdz ar to, Jums ir jāņem vērā, ka nav paredzēts gar ūdens objektiem ierīkot 4m platas laukmales, bet gan 8m platas buferjoslas, kurās sezonas laikā apaugums, tostarp zāle, ir jānopļauj un jānoved no lauka, vai arī jāatstāj līdz nākamajam gada nākamās sezonas 1. aprīlim, tad apaugumu nopļauj pilnā garumā līdz ar zemi un atstāj vai sasmalcina. Ierīkojot laukmales, tām šobrīd ir paredzēts, nav koku un krūmu atvašu (dzinumu), kas vecākas par vienu gadu, un neveidojas kūla. Apaugumu laukmalē nopļauj vai sasmalcina ne biežāk kā vienu reizi, ja tas tiek apsaimniekots kārtējā sezonā līdz 15. septembrim. 2023-03-12
Aktualizēts 11.04.2023, ZM: 4m laukmali gar novadgrāvjiem var ierīkot tajos gadījumos, ja novadgrāvis nav iekļauts ŪSIK. LAD EPS kartē ir redzams ar tumši zilo krāsu – “ir ŪSIK”, gaiši zils vai bez iekrāsojuma – “nav ŪSIK”. 2023-04-11 |
17. Ja ierīkošu zaļās joslas teritorijā, kas definēta kā pārējā Latvijas teritorija, tad, ja ĪJT būs ierīkots tik daudz zaļo joslu un primāri buferjoslu, ka visa nauda tiks apgūta, tad reāli es labu gribēdams ierīkojot šīs joslas nekādu atbalstu šajā agrovidē nesaņemšu, jo atbalstu piešķir prioritāri, bet pārējā LV teritorija ir noteikta kā pēdējā sarakstā? Vai arī visai pieteiktajai platībai izdalīs atbalstu? |
Atbild ZM: Šobrīd nav iespējams prognozēt vai tiks izskatīta iespēja veikt finansējuma pārdali iztrūkstošajā apmērā, lai uzņemtu visas potenciālās saistības. 2023-03-12 |
18. Ierīkošu zaļo joslu 4 m platumā, kas atšķirsies apkārt aramzemē sētam zālājam ar citu zālaugu maisījumu. Vai to varēs pļaut reizē ar aramzemē sēto zālāju un vākt sienu tās pašas 3 reizes veģetācijas periodā? Vai arī varu ierīkot šādu zaļo joslu, bet tik intensīvi to appļaut nedrīkstēs? Kā saprast atļauju ekstensīvi noganīt, varētu lūdzu definēt precīzāk? |
Atbild ZM: Uz šo brīdi atbilde ir šāda (neizslēdzot, ka tā uz atbalsta iesniegšanas brīdi var būt jau neaktuāla): 1) Jā, šādu stiebrzāļu u.c. augu maisījumu laukmalē varēsiet ierīkot. 2) Nē, tikai vienu reizi. Vides organizācijas ir iesniegušas savu redzējumu kā būtu jāapsaimnieko šādas zaļās joslas, lai tās maksimāli sniegtu ieguldījumu bioloģiskajā daudzveidībā un atbilstu vienai no būtiskajām prasībām par neražošanu tajās, kāds ir to galvenais mērķis. Līdz ar to šobrīd ir paredzēts, ka zaļo joslu nopļauj ne biežāk kā vienu reizi sezonā. 3) Pļaušana tikai vienu reizi sezonā. 4) Šobrīd informācija par noganīšanu projektā ir svītrota līdz tiks veikti atbilstoši grozījumu KLP SP. Pēc atbilstošo grozījumu spēkā stāšanās tiks precizētas atbilstošas normas arī atbalsta saņemšanas nosacījumos. Ja velkam paralēles ar citu no agrovides maksājumiem, proti, LA10.5. Zālāju biotopu apsaimniekošana, kur norādīts, ka ekstensīva noganīšana ir tad, ja atbalsta saņēmējs ganīšanai izmanto zālēdājus dzīvniekus un nodrošina optimālu ganīšanas režīmu, dzīvnieku blīvumam nepārsniedzot 0,9 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru vidēji ganību sezonā. Laukmales jēga ir to ierīkot aramzemē, lai novērstu erozijas procesus (ar saknēm), aizturētu pamatlaukā lietoto augu aizsardzības līdzekļu izkliedi (ar pēc iespējas augstāku augu daļu virs zemes), kā arī lai veidotu dzīvotnes savvaļas apputeksnētājiem un citiem kukaiņiem vai dzīvniekiem, tostarp putniem. Uzsveram, ka joslu apsaimniekošana nav ražošana. Līdz ar to, šajās joslās pašlaik: a) var sēt atļautos nekomerciālo kultūraugu maisījumus; b) platības apsaimniekošana nav ražošana t.i. nezāļu vai apauguma novākšana, lai neizplatās sārņaugi vai invazīvās sugas, nav kūla, platība neaizaug ar kokaugiem un saglabājas lauksaimniecības zeme. 2023-03-12
Aktualizēts 11.04.2023, ZM: 4) Laukmales 2023. gadā noganīt nevar. Šobrīd notiek skaņošanas process ar Eiropas komisiju, lai no 2024. gada iekļautu prasību par atļauju ekstensīvai Zaļo joslu noganīšanai. 2023-04-11 |
19. Es saprotu tā,ja izvēlos pildīt LLVS 8 prasību nodrošināšanai 2m joslu gar lauka malu, tad papildus varu izveidot 4m zaļo joslu, kas kopā būs 6m. 1) Vai šīs abas joslas var būt apkārt laukam, gar konvensionālo lauksaimnieku? 2) Vai 2m. josla tiek iekļauta lauka platībā? 3) Kā iezīmēt EPS kartē abas joslas? |
Atbild ZM: 2) Jā, visa LLVS 8 aizņemtā platība tiek ietverta pamatlauka platībā, par ko tiek aprēķināts ISIP/MLS. 3) EPS kartē tiks piedāvāts rīks – 2 dažādu krāsu līnijas, kur būs norādīts, kura atbilst LLVS 8 prasību izpildei, bet kura – LA10.1. Aktualizēts 11.04.2023, ZM: Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi: Nē, nevar. laukmale ir ierīkota gar aramzemes lauka malu, kas robežojas ar tādu objektu, kas nav aramzeme (piemēram ceļu, grāvi, mežu), vai starp bioloģisko un konvencionālo lauku, ja starp tiem robeža ir identificējama dabā. 2023-04-11 |
20. Kad ir jābūt izveidotai buferjoslai/zaļai joslai un ko darīt situācijā, ja šobrīd ir ziemāji. |
Atbild ZM: Zaļās joslas segums ir atšķirīgs no augu seguma pieguļošajā aramzemes laukā un to var aizņemt sētu augu maisījums no dažādām šādu augu sugām: stiebrzāles; tauriņzieži; nektāraugi un ārstniecības augi; kaņepes un saules puķes; sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu zālaugu un lakstaugu maisījums). Joslai jābūt izveidotai šī gada pieteikuma sezonā, t.i. līdz 24.jūnijam. Ja šobrīd platībā ir ziemāji, tad pieļaujams, ka joslai nepieciešamā platība tiek mulčēta, sadiskota, iesēti iepriekšminētie kultūraugi, lai nodrošinātu joslas izveidi.
Aktualizēts 11.04.2023, ZM: Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi: Komerckultūras audzēt nevar. Ražot nevar – ir jāapsaimnieko. · ierīkot zaļo joslu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 25. jūnijam, ja saistību uzņemšanās brīdī zaļā josla aramzemē vēl nav ierīkota, un ik gadu uzturēt zaļo joslu apstiprināto saistību apjomā; · laukmale ir ierīkota gar aramzemes lauka malu, kas robežojas ar tādu objektu, kas nav aramzeme (piemēram ceļu, grāvi, mežu), vai starp bioloģisko un konvencionālo lauku, ja starp tiem robeža ir identificējama dabā. · buferjosla ir ierīkota aramzemē gar objektiem, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru (ŪSIK – tumši zilā krāsā LAD EPS); · zaļās joslas segums ir atšķirīgs no augu seguma piegulošajā aramzemes laukā, un to var aizņemt: o sētu augu maisījums no dažādām tādu augu sugām kā stiebrzāles un nektāraugi, kā arī tādiem eļļas augiem kā kaņepes un saulespuķes; o gan dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski), kurā, sākot ar saistību ceturto gadu, nav vējauzu un rudzusmilgu, gan sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu zālaugu un lakstaugu sēklu maisījums). 2023-04-11 |
21. Zaļās joslas |
Atbild ZM: Lauksaimniecības izkliedētā piesārņojuma būtiski ietekmētie ūdens objekti, kas atrodas riska ūdens objektu sateces baseinu teritorijās šobrīd normatīvajos aktos kartes formātā nav redzamas. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir sagatavojis šādu slāni un nodevis LAD rīcībā, maksājumu administrēšanai (skatīt karti). Precīzo informāciju vai lauks atrodas mērķteritorijā varēs redzēt LAD EPS, piesakoties atbalstam. |
22. Vēlos veidot zaļo joslu jau esošos 3 gadus vecos aramzemē sētajos zālājos gar meliorācijas grāvi! Vai tā būs pareizi darīts? Jo agrovides pasākuma saistības ir jāuzņemas uz 5 gadiem, bet jau pēc 3 gadim šie aramzemē sētie zālāji būs kļuvuši par ilggadīgajiem zālājiem, kuros zaļās joslas, cik saprotu, nedrīkst veidot? |
Atbild ZM: Ja būs apstākļi, ka Zaļai joslai pieguļošais lauks tiek noteikts kā ilggadīgais zālājs (ķepiņu slānis), kurā nevar deklarēt citu kultūraugu, tad tiks izvērtēta iespēja pārtraukt uzņemtās LA10.1. saistības bez atmaksas.
Aktualizēts 11.04.2023, ZM: Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi: Tauriņziežus neiekļauj maisījumos. · zaļās joslas segums ir atšķirīgs no augu seguma piegulošajā aramzemes laukā, un to var aizņemt:
2023-04-11 |
23. Vai gar ŪSIK ūdensobjektu var ierīkot 10 metru platu laukmali? |
Atbild ZM: LAD EPS sistēmā ir paredzēts rīks, kas gar ŪSIK (tumši zils) neļauj ierīkot laukmali, bet tikai buferjoslu. Laukmali var ierīkot gar grāvjiem, kas nav ŪSIK (gaiši zili vai bez krāsas). LLVS 8 standarta izpildei variet ierīkot no 2-20 metri platu laukmali vai buferjoslu. Abām ir vienādas prasības to ierīkošanā. Ja vēlaties saņemt arī agrovides atbalstu LA10.1., par 8m buferjoslu vai 4m laukmali, tad jums gar ŪSIK ir jāierīko kopā 10m plata buferjosla. Buferjoslas ierīkošanas prasības ir tādas pašas kā laukmalei. Apsaimniekošana ir līdzīga – ne vairāk kā 1x sezonā jānopļauj un jānoved no lauka vai jāatstāj neskarta līdz nākamā gada 15. martam, kad pēc šī datuma to ir atļauts nopļaut līdz ar zemi vai sasmalcināt un atstāt. Lūdzu precizējiet jautājumu, kāds ir iemesls, ka vēlaties ierīkot laukmali nevis buferjoslu? 2023-04-06 |
24. Jūsu precizējumā rakstīts, ka laukmalēs audzē "sētu augu maisījums no dažādām tādu augu sugām kā stiebrzāles un nektāraugi, kā arī tādiem eļļas augiem kā kaņepes un saulespuķes." Vai laukmalē - zaļajā joslā starp konvenciālo un bioloģisko var audzēt arī tauriņziežus tīrsējā vai maisījumu ar augstu tauriņziežu saturu > 50%? |
Atbild ZM: Nē, zaļajās joslās nevar audzēt tauriņziežus tīrsējā vai maisījumu ar augstu tauriņziežu saturu > 50%. 2023-05-06 |
25. Šogad plānoju gan laukmales (4m), gan buferjoslas (10m) savos laukos, attiecīgi, iznīcinot šajos laukos jau iesētos kultūraugus. Vai varat sniegt skaidrojumu, vai saņemšu paredzēto atbalstu arī situācijā, ja jau 2023. gadā tiks pārsniegta mērķa platība – 6410 ha un līdz ar to tam paredzētais finansējums. Vai ir kādas prioritārās grupas, kuras šo atbalstu saņems obligāti, ja būs nepietiekams finansējums? Ja nesaņemšu, kā un vai plānots segt zaudējumus, kas saimniecībai veidojušies, izveidojot zaļās joslas, plānojot, ka par tām tiks saņemts attiecīgs finansējums. Strauji tuvojas 01.06.2023., kad jāiesniedz pieteikums (Jo uz Lauksaimnieka DD jāpiesakās šajā datumā) - joprojām ir ļoti daudz tehnisku problēmu un vispārīgu neskaidrību. Ļoti gaidīšu atbildi-skaidrojumu, lai būtu iespēja korekti un ar pārliecību pildīt Ģeotelpisko iesniegumu.
|
Atbild ZM: Atbildot uz Jūsu jautājumu kā un vai plānots segt zaudējumus, kas saimniecībai veidojušies, izveidojot zaļās joslas, par kurām netiks uzņemtas saistības, skaidrojam: Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu nr. 197/2023 37. punktam, ja kādā no gadiem intervencei LA10.1. Zaļās joslas piešķirtais finansējums nav pietiekams, saistības tiks uzņemas prioritārā secībā: 1. par buferjoslu un laukmali ūdensobjektu teritorijās, kurās tiek īstenots Eiropas Savienības LIFE programmas integrētais projekts "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai"; 2. par buferjoslu – Īpaši jutīgās teritorijā (ĪJT) un riska ūdensobjektu sateces baseinu teritorija (RŪO) (turpmāk – mērķteritorijā); 3. par laukmali – mērķteritorijā; 4. par buferjoslu – pārējā LV daļā, ārpus mērķteritorijas; 5. par laukmali – pārējā LV daļā, ārpus mērķteritorijas, ja atbalstu saņem intervencē LA11 Bioloģiskā lauksaimniecība; 6. par laukmali – pārējos gadījumos. Tātad, lielāka prioritāte ir buferjoslām, kuras ierīko gar ūdeņiem, savukārt attiecībā uz teritorijām – vietās, kurās visbūtiskāk ir ierīkot zaļās joslas ūdeņu kvalitātes uzlabošanas nolūkā. Tā kā Zemkopības ministrija ir partneris Eiropas Savienības LIFE programmas integrētajā projektā "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" (projekta Nr. LIFE18IPE/LV/000014), kura mērķis ir projektā iekļauto 27 ūdensobjektu ūdens kvalitātes uzlabošana līdz 2027. gadam, un tas sakrīt ar šīs intervences mērķi, tad arī šādi 27 ūdensobjekti būtu atzīstami par prioritāriem: G264DA Aģe_2; G337 Aģe_1; D408DA Mergupe_2; D409 Mergupe_1; D411 Zaube; L117SP Auce_2; L118 Auce_1; V093DA Slocene_2; V094 Slocene_1; V142 Vašleja; V060 Zaņa; V045 Ēda_1; V046DA Ēda_2; E039 Saukas ezers; E085SP Lubāns; E002 Papes ezers; V081SP Līgupe ar Līgupes-Paurupes kanālu; V058 Lētīža; V082 Roja_2 ar Mazroju; V087 Dursupe; V114 Imula_1; V115 Imula_2; G262 Pēterupe; G327 Gosupe; D516 Ludza_2; V034DA Rīva_1; G234 Melnupe. LA 10.1. Mērķteritorija |