Kopējā lauksaimniecības politika

Zivsaimniecības sadarbības tīkls

Zivsaimniecība

Tīkla informācija

Autorizācija

           | 
Akvakultūras turpmākais ceļš Latvijā Drukāt E-pasts:
Otrdiena, 25 Septembris 2012

Pēdējie divi gadi Latvijā iezīmējas ar samērā aktīvu akvakultūras uzņēmējdarbības attīstību. Cerams, nozare ir izkustējusies no ilgstoša stagnācijas stāvokļa. Jau 2013. gadā jābūt skaidrībai par akvakultūras attīstības stratēģiskajiem mērķiem un valsts politiku nākošajā, 2014.–2020. gada finansēšanas periodā. Situācijas un iespēju skaidrošanai tika veltīts arī Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla un SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" organizētais starptautiskais seminārs „Storu akvakultūra un tirgus iespējas", kas notika šā gada 11. septembrī viesu namā „Rēzijas" un zinātniskā institūta „BIOR" zivju audzētavā „Tome", kur kuplā skaitā bija pulcējušies akvakultūras uzņēmēji un speciālisti, akvakultūras asociāciju vadītāji, zivju audzētāji zemnieku saimniecībās, zinātnieki un citi interesenti.

Kādi ir Eiropas Savienības (ES) mērķi un atbalsta politika akvakultūras nozarei, kāds ir tās devums Latvijai 2007.–2013. gadā, un kas sagaidāms nākošajos gados? Uzņēmējiem pārskatu par šiem jautājumiem sniedza Zemkopības ministrijas pārstāvji Jānis Lagūns un Ginta Pērle – Sīle.

1
Prezentāciju par Eiropas atbalstu akvakultūrai sniedz J. Lagūns
(Kristapa Gramaņa foto)


Patreizējā periodā pieejamais ES finansējums pasākumā „Investīcijas akvakultūras uzņēmumos" Latvijai ir 19,2 miljoni latu un platību maksājumi komerciālām dīķsaimniecībām („Ūdens vides pasākumi") – 3,86 miljoni latu, kopā akvakultūrai – 23,06 milj. Ls, jeb 19,7 % no kopējā Latvijai pieejamā EZF publiskā finansējuma (117,1 milj. Ls).

Investīcijas galvenokārt tiek ieguldītas hidrotehniskajās būvēs, audzēšanas un inkubācijas cehu celtniecībā un aprīkošanā, recirkulācijas iekārtās. Jau īstenoto projektu plānotā papildu zivju produkcija ir aptuveni 670 tonnu, tātad paredzams akvakultūras produkcijas vismaz divkāršs pieaugums, pamatā balstoties uz foreļu, storu un citu zivju sugu audzēšanu recirkulācijas sistēmās.

Attiecībā uz nākošo finansēšanas periodu pēc 2013. gada, kad ar pirmo janvāri Eiropas Zivsaimniecības fondu aizvietos Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), pagaidām īstas konkrētības vēl nav, tomēr ir publicēts EJZF regulas projekts, kur akvakultūra minēta kā viena no galvenajām finansiālā atbalsta līnijām, un ir uzskaitītas sekojošas akvakultūras aktivitātes, kurām varētu tikt sniegts atbalsts:

  • tehnoloģiju un zināšanu ieviešana resursu efektīvākai izmantošanai un ietekmes uz vidi mazināšanai, jaunu tirgus produktu ražošana, jauni procesi;
  • uzņēmumu ienākumu dažādošana, attīstot papildus darbības ārpus akvakultūras (makšķerēšana, tūrisms, akvakultūras vides pakalpojumi, izglītošanas pasākumi u.c.);
  • tehniskas, zinātniskas, likumdošanas vai ekonomiskas dabas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem (saistībā ar nacionālo un ES likumdošanu telpiskajā plānošanā, vides aizsardzībā, pārtikas drošībā, dzīvnieku labturībā, tirgus un biznesa stratēģijā);
  • cilvēkresursu nodrošināšana un sadarbības veicināšana (mūžizglītība, profesionālā apmācība, zinātnes un inovācijas izplatīšana, informācijas un pieredzes apmaiņas tīklu veidošana starp uzņēmumiem, biedrībām, zinātniskajiem institūtiem);
  • jauno uzņēmēju atbalstīšana jaunu mikrouzņēmumu veidošanā;
  • augsta vides aizsardzības līmeņa akvakultūras veicināšana (ūdens patēriņa mazināšana un notekūdeņu kvalitātes uzlabošana, t.sk. multitrofisko sistēmu ieviešana, negatīvās ietekmes uz dabu vai bioloģisko daudzveidību mazināšana, iekārtu iegāde fermu aizsardzībai no plēsīgajiem dzīvniekiem saistībā ar ES Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas prasību izpildi, energoefektivitātes celšana, atjaunojamo resursu enerģijas avotu ieviešana, esošo akvakultūras dīķu vai lagūnu atjaunošana, attīrot no dūņam, pasākumi dūņu veidošanās novēršanai);
  • pievēršanās ekopārvaldībai, audita shēmām, bioloģiskajai akvakultūrai (pāreja no konvencionālās uz bioloģisko (organisko) akvakultūru atbilstoši ES likumdošanai, dalība ES ekopārvaldības un audita shēmās);
  • akvakultūra, kas sniedz vides pakalpojumus (akvakultūras metodes atbilstošas speciālām vides vajadzībām un pārvaldes prasībām saistībā ar NATURA 2000 teritorijām (ikgadēja kompensācija), dalība nacionālajās ūdens dzīvnieku aizsardzības un mākslīgās atražošanas programmās, ekstensīvās akvakultūras formas, ieskaitot vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, ainavu un tradicionālo akvakultūras vietu pārvaldību);
  • dzīvnieku veselības un labklājības pasākumi (slimību kontrole un apkarošana akvakultūrā atbilstoši Padomes Lēmumam 2009/470/EC par izdevumiem veterinārijas laukā, vispārējas vai sugu specifiskas prakses izstrādāšana un attīstīšana biodrošībā vai dzīvnieku labklājībā, veterinārzāļu pieejamības akvakultūrai veicināšana, zāļu pareizas lietošanas veicināšana, organizējot attiecīgas farmaceitiskas apmācības un izplatot informāciju);
  • akvakultūras krājumu apdrošināšana (ja zaudējumi pārsniedz 30% no uzņēmēja vidējiem gada ienākumiem) pret zaudējumiem saistībā ar dabas katastrofām, pēkšņas klimata maiņas, pēkšņas ūdens kvalitātes izmaiņas, slimību epidēmijas vai būvju sagrūšana).


Kā redzam, plānotais iespējamā atbalsta spektrs akvakultūras attīstībai ir ļoti plašs. Tomēr pagaidām tas ir tikai projekts, kurā var notikt izmaiņas gan no pašas Eiropa Komisijas puses, gan pēc tā apspriešanas dalībvalstīs, gan arī atkarībā no Latvijas politikas akvakultūras nozares attīstībā. Nav zināms arī Latvijai paredzamais pieejamā finansējuma apjoms un sadalījums pa atbalsta virzieniem. Viens gan ir skaidrs – Latvijai atbalsta saņemšanai ir jāizstrādā nacionālā akvakultūras nozares attīstības stratēģija, kas nospraustu akvakultūras tālākās attīstības virzienus valstī un būtu pamatojums publiskā finansējuma tālākiem ieguldījumiem. Nozares attīstības mērķi atbilst Eiropas Savienības Kopējās zivsaimniecības politikas galvenajam uzstādījumam turpmākajā akvakultūras attīstībā: inovatīva, konkurētspējīga, uz zināšanām balstīta ilgtspējīga un resursu efektīva akvakultūra arī Latvijā.
Semināra dalībnieku viedoklis bija vienprātīgs – gan stratēģijas sagatavošanā, gan Latvijai svarīgāko EJZF atbalsta virzienu un atbalsta saņemšanas nosacījumu noteikšanā jāiesaista akvakultūras asociācijas, uzņēmēju pārstāvji un zinātne.

Svarīgs akvakultūras galvenos attīstības virzienus noteicošs faktors ir saražotās produkcijas realizācijas iespējas. Šim jautājumam seminārā bija veltīta starptautiskās organizācijas EUROFISH direktores Ainas Afanasjevas prezentācija. EUROFISH uzdevums ir palīdzēt Centrālās un Austrumeiropas reģioniem attīstīt akvakultūru, zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un realizāciju tirgū, izplatot inovatīvu informāciju žurnālā Eurofish Magazine un Eurofish mājas lapā, organizējot vai piedaloties konferencēs, semināros un projektos.

2
Aina Afanasjeva informē par akvakultūras produkcijas tirgus iespējām


Eiropas iekšējo ūdeņu akvakultūrā pēc izaudzētajiem apjomiem arvien vēl dominē varavīksnes forele (74 %) un karpa (20 %). Varavīksnes forele tirgū tiek piedāvāta kā vesela zivs, fileja svaigā vai kūpinātā veidā (zivs līdz 400g), steikos (atvēsināti), šķēlēs (karsti un auksti kūpinātas), sālīti foreles ikri ir pieprasīti Ziemeļeiropas tirgū. Foreles vidējā cena svārstās nedaudz virs trim eiro. Karpu audzēšanā dominē Čehija, Polija, Ungārija un Vācija, nodrošinot 63 % karpu tirgus, kaut šo zivju audzēšanas apjomi pēdējos gados ir nedaudz kritušies. Karpas cena tirgū dažādās valstīs ir intervālā 1,8 – 2 eiro/kg. Storu audzēšanas apjomi Eiropas mērogiem nav lieli – tie svārstās ap četriem tūkstošiem tonnu, storu kaviāram ir labs noiets Francijā, Vācijā un Lielbritānijā. Storu vidējā cena – aptuveni 7 – 8 eiro/kg.
Latvijas akvakultūrā perspektīva suga varētu būt zandarts, pēc kura pieprasījums Eiropas tirgū ir ļoti liels, un pašreizējais produkcijas apjoms ne tuvu neapmierina tirgus pieprasījumu pie vidējās cenas 8 – 9 eiro/kg.
Eiropas tirgū pieaug svaigu zivju produktu MAP iepakojuma pielietošana (vakumiepakojums, kas satur speciālu gāzu maisījumu), pieprasījums pēc dziļi saldētiem produktiem lielveikalos, pieprasījums pēc augstas kvalitātes un bioloģiskās akvakultūras produktiem.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR" zivju audzētavas „Tome" vadītājs Ivars Putviķis sniedza detalizētu informāciju par audzētavas ilggadīgo pieredzi un metodēm visā storu audzēšanas procesā, no vaislinieku atlases līdz mazuļu realizēšanai.

3
Zivju audzētavas „Tome" vadītājs Ivars Putviķis


Savukārt institūta „BIOR" pētnieks Mārcis Ziņģis semināra dalībniekus iepazīstināja ar storu akvakultūras bioloģisko pamatu, kā arī sniedza interesantu informāciju par centieniem atjaunot Atlantijas stores populāciju Baltijas jūrā, kam 2012. gadā ir pievienojusies arī „BIOR" zivju audzētava „Tome", audzējot 5000 šā gada Atlantijas stores mazuļu, ar mērķi tos nākošajā gadā izlaist Latvijas upēs. Iespējams, Atlantijas store pievienosies citām Latvijas zivju resursu mākslīgās atražošanas plānošanas dokumenta "Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādnes 2011. - 2016. gadam" aptvertajām sugām.


4
Tāda izskatās Atlantijas stores (Acipenser oxyrinchus) jauna zivs
(M. Ziņģa foto)

 

5
Attēlā: Atlantijas stores šā gada mazuļi zivju audzētavā „Tome"


Semināra noslēguma daļa notika institūta „BIOR" zivju audzētavā „Tome", kur I. Putviķis dalībniekus iepazīstināja ar tās praktisko darbību:

 6

Lielu interesi semināra dalībniekos izraisīja jaunas rokasgrāmatas akvakultūrā „atvēršana". Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls ar Zemkopības ministrijas atbalstu ir izdevis Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Zvejniecības un akvakultūras tehniskā dokumenta Nr. 554 „Karpu polikultūra Centrālajā un Austrumeiropā, Kaukāzā un Vidusāzijā" tulkojumu latviešu valodā. Grāmatas 72 lappuses ietver ne tikai plašu praktisku un informatīvu materiālu karpu audzētājiem un akvakultūras uzņēmējiem, bet padziļinātas izpratnes iegūšanai un detalizētākai informācijai tajā ir arī apkopota visa pieejamā FAO literatūra saistībā ar akvakultūru, kas publicēta no 1960. līdz 2009. gadam. Rokasgrāmatas elektroniska versija ir publicēta Zivsaimniecības sadarbības tīkla mājas lapā:
http://www.laukutikls.lv/pielikumi/3249_FAO_tehniskais_dokuments_554_Rokasgramata_karpu_polikultura.pdf. Rokasgrāmata iespiestā veidā ir pieejama LLKC Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariātā, Ozolniekos, Rīgas ielā 34, tālr. 63050227, vai LLKC reģionālajās nodaļās (http://www.llkc.lv/?id=401116).

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls arī turpmāk sniegs visu iespējamo informatīvo un izglītojošo atbalstu akvakultūras attīstības veicināšanai.

Sagatavoja Māris Vītiņš,
LLKC Lauku attīstības nodaļas
vecākais konsultants
Foto: M. Vītiņš

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Izmanto iespēju!

Vai arī es varu saņemt ES atbalstu?

Reklāmkarogs

Atceries, lauku uzņēmēj!

Notikumu kalendārs

<<  Aprīlis 2014  >>
POTCPSS
    

Tuvākie notikumi

25.04.2014 - 28.04.2014 Lauku sēta – lauku tūrisms
25.04.2014 - 10:00
Aktualitātes bioloģiskajā lauksaimniecībā
25.04.2014 - 10:00
Interaktīva programma jauniešiem „Tu vari vairāk” mācības
25.04.2014 - 10:00
Aizaugusī lauksaimniecības zeme – kā to izmantot lietderīgi. Kādu atbalstu mežam v...
28.04.2014 Lauksaimniecības produkciju ražojošo saimniecību konkurētspējas palielināšana.
28.04.2014 - 29.04.2014 Lauksaimniecības produkciju ražojošo saimniecību konkurētspējas palielināšana.(Aug...
29.04.2014 Lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšana
29.04.2014 Lauksaimniecības produkciju ražojošo saimniecību konkurētspējas palielināšana.

Jaunākie raksti