| Zivsaimniecības sadarbības tīkla darbības plāna izpilde 2011. gadā |
 |
 |
| Pirmdiena, 30 Janvāris 2012 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Zivsaimniecības sadarbības tīkla (turpmāk ZST) darbības plāna 2011. gadam ietvaros, tika īstenotas sekojošas aktivitātes:
Daļa no pasākumiem tika ieviesta visā Latvijas teritorijā – pieredzes apmaiņas braucieni Latvijā, semināri, ziņu lapa, atsevišķi pasākumi notika dažos reģionos, bet visos varēja piedalīties ikviens interesents. Pasākumu ieviešanu koordinēja, uzraudzīja, sagatavoja nepieciešamos dokumentu un atskaites, kā arī piedalījās aktivitātēs LLKC reģionālās nodaļas un Zivsaimniecības sadarbības tīkla Sekretariāts. Semināru organizēšana visā Latvijā 2011. gadā tika nodefinētas un Zemkopības ministrijā saskaņotas 6 semināru pamattēmas, kuras arī gada laikā visā Latvijas teritorijā tika īstenotas LLKC reģionālajās nodaļās un Zivsaimniecības sadarbības tīklā. Zem katras no pamattēmām, pēc nepieciešamības un klausītāju vēlmēm, bija iespējams izvēlēties konkrētākas un precīzākas apakštēmas, par kurām nepieciešams seminārā runāt, kas arī tika praktizēts. Kopumā visā Latvijas teritorijā gada laikā tika noorganizēti 35 semināri, kuros piedalījās 917 dalībnieki, t.sk. 419 sievietes, un tika izpildītas 4703.5 klausītājstundas. Populārākā no semināru tēmām 2011. gadā bija zivju audzēšanu. Par šo tēmu notikuši 14 semināri un tajos piedalījušies 342 dalībnieki. Septiņi semināri notikuši par ūdenskrātuvju veidošanu un uzturēšanu, kā arī par zivsaimniecības aktualitātēm un abās no tēmām bijis ļoti līdzīgs dalībnieku skaits – 180 par ūdenskrātuvēm un 177 par aktualitātēm zivsaimniecības nozarē (skat. tab. Nr.1). Tabula Nr.1. 2011. gada semināru tēmas, dalībnieku un semināru skaits
Balstoties uz rādītājiem, ir noticis tikai viens seminārs par zivsaimniecības vietējo rīcības grupu darbību, bet 4. ceturksnī darba grupa zivsaimniecības vietējām rīcības grupām tika organizēta ZST Sekretariāta ietvaros, līdz ar to netika norādīta pie ZST pasākumu izpildītajiem rādītājiem. 18 semināri, kas veido 51%, ir notikuši saimniecībās. Lai būtu vieglāk un saprotamāk uztvert informāciju, kā arī uz vietas redzēt, par ko runā lektors, kas ir pareizi vai nepareizi, saistošāki dalībniekiem ir tie semināri, kas notiek ārpus auditorijas. Kā atzina dalībnieki un arī organizatori, runāt par dīķu ierīkošanu vai veidošanu auditorijā ir grūti. Apmācības Apmācības tika plānotas divās daļās: akvakultūras apmācības un mācības zivsaimniecības vietējo rīcības grupu darbības uzlabošanai. 1. un 2. ceturksnī tika strādāts pie akvakultūras programmas izveides kopā ar konsultantiem un zivsaimniecības organizāciju pārstāvjiem. 2. ceturkšņa laikā programma tika licencēta, akreditēta un tika uzsāktas mācības divos reģionos - Vidzemē (LLKC Cēsu nodaļā) un Kurzemē (LLKC Tukuma nodaļā). Programmas apjoms bija 160 stundas un tajās tika ietvertas ne tikai teorētiskās, bet arī praktiskās apmācības. Tukuma nodaļā apmācības pabeidza 16 dalībnieki, Cēsu nodaļā 26, līdz ar to akvakultūras programmu kopumā apguvuši 42 dalībnieki, kas ir par 12 dalībniekiem vairāk nekā sākotnēji tika plānots. Apmācības no dalībnieku puses tika novērtētas pozitīvi, dalībniekiem, kas tajās piedalījās, tika dota iespēja braukt mācību un pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju, ko liela daļa arī izmantoja un arī ļoti atzinīgi novērtēja. Analizējot mācību procesu un izvērtējot to, jāsecina, ka 160 stundu programma ir garš un laikietilpīgs mācību process, līdz ar to turpmāk organizējot šādas mācības jārēķinās ar to, ka ne visiem, kas vēlas mācīties, ir iespējas tam veltīt tik daudz laika. Tāpēc viens no ieteikumiem bija organizēt īsākas mācības padziļināti par atsevišķām tēmām. Paralēli notika 3 mācības arī zivsaimniecības vietējām rīcības grupām, kurās kopumā piedalījās 36 dalībnieki. Pieredzes apmaiņas braucieni Latvijā Viens no apmeklētākajiem pasākumiem 2011. gadā bija pieredzes apmaiņas braucieni Latvijā. Tie tika organizēti visās LLKC reģionālajās nodaļās, līdz ar to notika visā Latvijā. Kopumā tika noorganizēti 28 braucieni, kuros piedalījās 802 dalībnieki. Braucienu programmas tika plānotas balstoties uz dalībnieku vēlmēm un interesēm, programmas tika saskaņotas ZST Sekretariātā un piedalīties tajos varēja ikviens interesents. Informācija par braucieniem tika publicēta mājaslapā http://www.laukutikls.lv/zivsaimnieciba un pēc brauciena tur arī tika publicēts pārskats par brauciena norisi un apmeklētajām vietā. Visvairāk braucienu notika 3. ceturksnī, ko varētu skaidrot ar sezonalitāti un labiem laika apstākļiem, kad klātienē var izstaigāt teritoriju, apskatīties saimniecības un pārrunāt tās darbības principus un attīstības iespējas. Ņemot vērā to, ka Latvijas teritorijā akvakultūras saimniecību nemaz nav tika daudz un ne visas no esošajām var apmeklēt grupas, tad gada laikā dažas saimniecības tika apmeklētas vairākas reizes. Lielu popularitāti ieguva zemnieku saimniecība „Kalves” un „Sillakas”, kuras gada laikā katru apmeklēja 6 grupas. Zemnieku saimniecībā „Kalves” notika arī ZST ietvaros veiktais demonstrējums par vēžiem. Vairāk kā 3 grupas apmeklēja arī zemnieku saimniecības „Brīvnieki”, „Lielkrūzes” un „Mežvidi”. Trīs grupas apmeklēja SIA „Mauriņi”, kas ir viena no retajām saimniecībām, kas nodarbojas ar mājražošanu un ir gatavi uzņemt grupas. Braucieni tika organizēti ne tikai uz saimniecībām, bet tika apmeklēti arī Eiropas Zivsaimniecības fonda 4. ass ietvaros īstenotie projekti un zivsaimniecības vietējās rīcības grupas. Viena no problēmām organizējot pieredzes apmaiņas braucienus Latvijā ir jau iepriekš minētā saimniecību atsaucība pieņemt grupas. Ne visas saimniecības to ir gatavas darīt un ņemot vērā saimniecību nelielo skaitu, iespējas izvērsties un izvēlēties ir zināmā mērā ierobežotas. Dažas no saimniecībām gluži pretēji ir pielāgojušās un labprāt pieņem grupas. Kā jau iepriekš tika minēts, ir maz saimniecību, kas nodarbojas ar mājražošanu un ir gatavas dalīties pieredzē, lai gan braucienu dalībniekiem tā ir aktuāla un interesējoša tēma. Mācību un pieredzes apmaiņas braucieni uz Eiropas valstīm Gada laikā notika 3 braucieni ārpus Latvijas - uz Vāciju un Poliju – Lietuvu, apmeklējot akvakultūras saimniecības, un uz Igauniju, apmeklējot Peipusa ezeru. Šogad īpaša uzmanība organizējot braucienus tika pievērsta ne tikai programmas izstrādei, bet arī grupu atlasei, kas ļoti attaisnojās. Ir svarīgi, ka grupu veido cilvēki ar kopīgām interesēm, tas veicina diskusiju veidošanos ne tikai par situāciju ārpus Latvijas, bet tiek analizēti arī jautājumi, kas attiecas uz pašu aktivitātēm. Visos trīs braucienos ārpus Latvijas kopā piedalījās 90 dalībnieki. Brauciens uz Vāciju tika organizēts akcentējot dīķsaimniecību un tajā piedalījās tie dalībnieki, kas apguva akvakultūras programmu, līdz ar to viņiem bija iespēja apmeklēt saimniecības ārpus Latvijas un iepazīties ar dīķsaimniecības pieredzi Vācijā. Grupu uz Poliju un Lietuvu galvenokārt veidoja akvakultūras uzņēmēji un arī apskatītas tika akvakultūras saimniecības un to attīstība. Uz Igauniju devās ezeru apsaimniekotāji, iekšējo ūdeņu zvejnieki un daži zivsaimniecības vietējo rīcības grupu pārstāvji. Līdzīgi kā ar pieredzes apmaiņas braucieniem Latvijā, arī braucieniem ārpus Latvijas ir vajadzīga uzņemošā puse, kas palīdz sastādīt programmu un ir gatava uzņemt grupu. Šogad braucienu organizēšanai sadarbība tika veidota ar Igaunijas vietējo rīcības grupu, Polijas iekšējo ūdeņu zivsaimniecības institūtu un akvakultūras saimniecībām Vācijā. 2011. gadā, apmeklējot konferences, bija iespēja tikties ar dažādu valstu akvakultūras, ministriju, vietējo rīcības grupu cilvēkiem, tika meklēti kontakti turpmāku braucienu sekmīgai organizēšanai. Nereti braucienos dalībniekiem barjeru rada valoda, tāpēc ir būtiski grupai nodrošināt tulku. Ziņu lapas sagatavošana Lai izplatītu informāciju par aktualitātēm zivsaimniecības nozarē, informētu iedzīvotājus par zivsaimniecības vietējo rīcības grupu darbību, to īstenotajiem projektiem, ZST aktivitātēm katru otro mēnesi – 6 reizes gadā – tika izdota ziņu lapa „Zivju Lapa” ar kopējo apjomu 4,9 autorloksnes. Katra no 6 ziņu lapām tika pavairota 5600 eksemplāros, kopā veidojot 33 600 eksemplārus gadā. Ziņu lapa tiek izplatīta drukātā veidā visā Latvijā caur LLKC reģionālajām nodaļām, tā ir pieejam elektroniski mājaslapā http://www.laukutikls.lv/zivju_lapa un tie iedzīvotāji, kas ir pieteikušies ziņu lapas saņemšanai elektroniski, saņem to savos e-pastos. Latvijas un starptautiska zivsaimniecības konference 2011. gadā tika noorganizētas divas konferences – viena no tām bija ikgadējā Latvijas zivsaimniecības konference, kas tika veltīta piekrastes attīstībai, otra starptautiska konference par recirkulācijas sistēmām akvakultūrā, papildinot ZST pasākumu ietvaros tulkot rokasgrāmatu par recirkulāciju. Konferencē piedalījās arī grāmatas autors no Dānijas. Abās konferencēs kopā piedalījās 108 dalībnieki. Kā liecina citu pasākumu norise, zvejnieki ir grūti iesaistāmi šādos un līdzīgos publiskos pasākumos. Pie zvejnieku aktivizēšanas būtu jāturpina strādāt arī 2012. gadā, arvien vairāk motivējot viņus iesaistīties, piedalīties dažādos pasākumos, izteikt viedokli un uzklausīt citus kolēģus. Demonstrējumu saimniecības 2011. gadā pilotprojekta veidā tika īstenoti divi demonstrējumi divās saimniecībās: „Dažādu tehnoloģisko pieeju izmantošanas efektivitāte vēžu audzēšanas procesā” zemnieku saimniecībā „Kalves” (Krustpils novada kūku pagasts) un „Storu un varavīksnes foreles audzēšanas efektivitātes paaugstināšana, izmantojot barības piedevas” Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” zivju audzētavā „Tome” (Ķeguma novads, Ķegums) un tās filiālē „Kārļi” (Amatas novada Drabešu pagasts). To mērķis bija veicināt progresīvu, zinātniski pamatotu saimniekošanas tehnoloģiju ieviešanu, popularizēt labu praksi akvakultūras saimniecībās. Demonstrējumi noritēja sekmīgi un tika iegūti vērtīgi rezultāti: Demonstrējumā „Dažādu tehnoloģisko pieeju izmantošanas efektivitāte vēžu audzēšanas procesā” tika salīdzināta trīs dažādu barību izmantošanas bioloģiskā un ekonomiskā efektivitāte: 1) variants - rapšu spraukumi + pamatbarība + papildbarība; 2) variants - linu spraukumi + pamatbarība + papildbarība; 3) variants - dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (zivis, kautuves subprodukti (liesas, nieres, mēles, aknas)) + pamatbarība + papildbarība. Demonstrējums ilga no 9.jūnija līdz 10. oktobrim, tā zinātnisko pamatojumu un uzraudzību nodrošināja zinātniskais institūts „BIOR”. Demonstrējuma rezultāti tika publiskoti noslēguma seminārā 25.novembrī. Vislabāko vēžu svara pieaugumu deva dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu piedevu (zivis, kautuves subprodukti) izmantošana barībā. Papildbarībā izmantojot dzīvnieku izcelsmes proteīnu, tika sasniegts par 5% lielāks vidējais vēžu svara pieaugums, nekā izbarojot rapšu spraukumus. Papildbarībā izmantojot linu spraukumus pieaugums bija par 2% lielāks salīdzinoši ar rapšu spraukumiem. Visu pielietoto barošanas veidu rezultāti bija ļoti labi (svara pieaugums vidēji 37,3 %), tāpēc vēžu akvakultūrā var veiksmīgi izmantot pieejamāko un konkrētai saimniecībai izdevīgāko barības variantu. Labie vēžu augšanas rezultāti norāda uz perspektīvu vietējas izcelsmes un viegli pieejamas barības izmantošanu to veiksmīgā audzēšanā. Demonstrējuma „Storu un varavīksnes foreles audzēšanas efektivitātes paaugstināšana, izmantojot barības piedevas” tika novērtēta barības piedevas Orego Stim un bioloģiski saistītā cinka barības piedevas „Biomet Zn” izmantošanas efektivitāte foreļu un storu audzēšanā zivju svara pieauguma veicināšanai. Demonstrējumu uzsāka 1.jūlijā un tā noslēguma seminārā 2.decembrī tika ziņots par rezultātiem. Abu audzētavu barības piedevu demonstrējumi liecina par pietiekošu cinka saturu tradicionālajās rūpnieciski ražotajās granulētajās zivju barībās. Demonstrējumā izmantotajām zivju sugām attiecīgajā vecumā, pielietotajā laikā un veidā izmantotās barības piedevas neuzrādīja lietderīgu un ekonomisku pielietošanas pamatojumu, bet, lai rezultātus vispārinātu, būtu nepieciešami papildus pētījumi. Kopš demonstrējumu uzsākšanas regulāra informācija par to īstenošanas vietām, mērķiem, saturu un noslēguma semināriem tika sniegta ZST mājaslapā un ziņu lapā „Zivju Lapa”, kā arī LLKC mājaslapā. Demonstrējumu saimniecības tā laikā bija pieejamas interesentiem. Bet neskatoties uz to iedzīvotāju ieinteresētība par šo pasākumu bija zema, kas liek domāt par tā nepieciešamību lielākai sabiedrības daļai. Demonstrējuma pasākumi tika īstenoti atbilstoši to vadlīnijām, tika nodrošināta demonstrējumu zinātniskā uzraudzība un nepieciešamā publicitāte. Demonstrējumu noslēguma semināros tika apkopoti to rezultāti, sniegtas rekomendācijas un tika iekļauti ar demonstrējuma tēmu saistīti citu akvakultūras speciālistu ziņojumi. Kopumā demonstrējumu mērķi tika sasniegti – pārbaudīta un novērtēta dažādu barošanas tehnoloģiju efektivitāte un pielietojamība vēžu, storu un varavīksnes foreļu audzēšanā, popularizējot labu praksi akvakultūras saimniecībās. „Rokasgrāmata recirkulācijas akvakultūrā: ievads jaunās, videi draudzīgās un augstražīgās slēgtajās zivju audzēšanas sistēmās” Rokasgrāmatas oriģinālvaloda ir angļu, bet, lai tajā esošā informācija būtu pieejama arī latviešu valodā, sadarbībā ar starptautisko organizāciju EUROFISH un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu „BIOR”, tā tika sagatavota iespiešanai latviešu valodā. Pēc grāmatas izdošanas notika konference par recirkulācijas sistēmām, kurā tika prezentēta arī grāmatas latviskā versija. Grāmata tika pavairota 500 eksemplāros plānoto 150 eksemplāru vietā un esošā situācijā liecina par to, ka pieprasījums pēc grāmatas ir liels. Šobrīd tā ir pieejam ikvienam interesentam ZST un LLKC reģionālajās nodaļās drukātā veidā. Grāmatu var lasīt arī elektroniski ZST mājaslapā http://www.laukutikls.lv/rokasgramata_recirkulacijas_akvakultura. Zivsaimniecības sadarbības tīkla 2011. gada pasākumi, plānoties un sasniegtie rezultatīvie rādītāji
Izplatot anketas un vācot iedzīvotāju viedokļus par to, kādus pasākumus viņi vēlētos apmeklēt nākošajā 2012. gadā, lūdzām novērtēt arī 2011. gada pasākumus un izteikt savu viedokli par tiem. Lai gan šis vērtējums netika saņemt no liela skaita cilvēku, tomēr no tiem, kas tika iesūtīt, secinājām, kā vērtīgākos dalībnieki novērtējuši seminārus un pieredzes apmaiņas braucienus Latvijā. Nākošie augstākie rādītāji bija informatīvajam izdevumam „Zivju Lapa” un pieredzes apmaiņas braucieniem ārpus Latvijas. Vēlmi piedalīties pieredzes apmaiņas braucienos dalībnieki ir izteikuši arī anketās, kuras tiek aizpildītas pēc semināriem vai pieredzes apmaiņas braucieniem. Balstoties uz līdzšinējo pieredzi, pasākumu dalībnieku un sadarbības partneru ierosinājumiem tika plānots arī 2012. gada darba plāns. Zivsaimniecības sadarbības tīkla projektu vadītāja Gunta Švarce |
