Klimata pārmaiņas neatstāj ietekmi tikai uz dabu un cilvēkiem, tās arī ļoti spēcīgi ietekmē dzīvniekus un to veselību. Bet šīs problēmas paralēli arvien biežāk un smagāk ietekmēt arī cilvēku veselību un ekonomisko stāvokli.

Jaunākās tendences liecina, ka klimata pārmaiņas ir veicinājušas dzīvnieku slimību rašanos un izplatību. Dzīvnieki sirgst ar gremošanas traucējumi, pārnēsātāju izraisītām slimībām, cieš no karstuma dūrieniem vai dehidrācija. Lielākās problēmas ir lielais karstums un klimata pārmaiņu izraisītās dzīvnieku migrācijas teritoriju svārstības.

Ar dzīvnieku migrāciju saistās bažas par dažādu slimību izplatības palielināšanos arvien plašākās teritorijās. Pārnēsātāju izraisītas slimības, piemēram, Rifas ielejas drudzis, Āfrikas zirgu mēris, Rietumnīlas drudzis un jo īpaši infekciozais katarālais drudzis ir tikai dažas no slimībām, kuras izplatību varētu ietekmēt klimata pārmaiņas. Katarālais drudzi, kas uzliesmoja 2006.gada vasarā Nīderlandē noturīgums un izplatība vērojama līdz Zviedrijai, kas ir daudz tālāk uz ziemeļiem, nekā iepriekš zināmā vīrusa izplatības teritorija.

Infekciozais katarālais drudzis ir slimība, kas skar atgremotājus (piemēram, liellopus, aitas un kazas) un ko slimību pārnēsātāji kukaiņi izplata no viena dzīvnieka uz otru. Tas nozīmē, ka slimības parādīšanos un izplatīšanos lielā mērā ietekmē vides apstākļi. Pastāvot labvēlīgiem vides un klimatiskajiem apstākļiem, slimību pilnīgi uzņēmīgās (t.i., neimūnās) atgremotāju populācijās vasaras nogalē un rudenī ir iespējami slimības epidēmijas viļņi, ko ir ārkārtīgi grūti kontrolēt.

Šo slimību ES līdz pagājušā gadsimta 90. gadu beigām uzskatīja par eksotisku, jo tajā laikā tika ziņots vienīgi par sporādiskiem slimības uzliesmojumiem ES dienvidos. Tomēr no 21. gadsimta sākuma situācija ir dramatiski mainījusies: daudzās dalībvalstīs, ieskaitot Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstis, ir bijuši vairāki epidēmijas viļņi, kas radījuši būtiskus zaudējumus dzīvnieku saslimstības, mirstības un tirdzniecības traucējumu ziņā. Pēdējos dažos gados pēc masveida vakcinācijas kampaņām, kas kļuva pieejamas no 2008. gada, situācija ir ievērojami uzlabojusies. Tomēr dažos apgabalos bija vērojama tendence, ka slimība ir kļuvusi endēmiska, un ir iespējams, ka turpmāk no šiem apgabaliem varētu izraisīties epidēmijas viļņi.

Par endēmiju sauc kādas infekciozas vai neinfekciozas slimības regulāru atkārtošanos noteiktā apvidū.

Tādu slimību dinamiku, kuras neizraisa pārnēsātāji, piemēram, inficēšanās ar putnu gripu, arī var ietekmēt izmaiņas savvaļas putnu migrācijas maršrutos. Jau 2006. gada sākumā ES pieredzēja gadījumu, kad ļoti bargas ziemas dēļ savvaļas putni mainīja migrācijas ceļu un tā ienesa ļoti patogēno H5N1 apakštipa putnu gripas vīrusu. Dažas savvaļas putnu sugas jau ir samazinājušas migrācijas teritoriju, kas varētu arī sekmēt dažu zivju infekcijas slimību izplatību citos apgabalos. Vīrusu izturību vidē, arī ūdenī, var ietekmēt temperatūras izmaiņas. Savvaļas dzīvniekiem ir liela nozīme tādu dzīvnieku slimību pārnēsāšanā kā putnu gripa, trakumsērga, klasiskais cūku mēris un tuberkuloze. Ūdens trūkums pastiprinātu dzīvnieku pulcēšanos un tādējādi sekmētu apstākļus pastāvīgai patogēnu cirkulācijai.

Klimata pārmaiņu ietekmē vasaras kļūst arvien karstākas, kas ietekmē cilvēku un arī dzīvnieku veselības stāvokli. Līdz ar ganību sezonas sākšanos dzīvniekus skar arī karstuma stress un kukaiņu pastiprināti uzbrukumi. Jūtīgi pret paaugstināto karstumu ir gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki. Dzīvniekam ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās un ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, dzīvniekam iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi.

Pārāk augsta temperatūra nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības dzīvnieku veselību un produktivitāti. Regulāri atrodoties pārāk augstā temperatūrā dzīvniekiem samazinās apetīte, tie kļūst mazkustīgi, samazinās produktivitāte – izslaukums, dzīvmasas diennakts pieaugums.

Ganībās mājdzīvniekus apdraud arī dažādi asinssūcēji kukaiņi, kas sagādā dzīvniekiem sāpes, stresu un nereti arī nopietnus draudus to veselībai un dzīvībai.

Vairākas asinssūcēju kukaiņu sugas masveidā savairojas karstā jeb sutīgā laikā, kad pazeminās ūdens līmenis ūdens baseinos, tas ir pietiekoši silts, lai kukaiņi varētu savairoties.

Dzīvnieku slimības, karstums un kukaiņu uzbrukumi ietekmē arī ekonomisko situāciju, bieži ļoti plašos reģionos. Lielas dzīvnieku slimību izplatības reizēm graujoši iedragā vietējo ražotāju ekonomisko stāvokli. Bet karstums un knišļu uzbrukumi ir grūti atvairāmi, arvien vairāk laika un līdzekļu jāpatērē, lai dzīvniekus pasargātu no šīm problēmām. Ar zināmajām slimībām var cīnīties ar vakcinācijām veicot dažādas profilakses. Bet līdz ar slimību izdzīvošanai labvēlīgās vides veidošanos, arvien grūtāk prognozēt pret kādām slimībām cīnīties pirms tās sasniegušas attiecīgo apgabalu.

Publikācijas tapšanā izmantota informācija:

1. EK darba dokuments „Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku, dzīvnieku un augu veselību".
2. LR Pārtikas un veterinārā dienesta informācija.