Mēs ikdienā runājam par laika apstākļiem, to izmaiņām, jo tas ietekmē lielu mūsu dzīves daļu. Laika apstākļi nosaka mūsu apģērba izvēli, ēšanas paradumus, pārvietošanās veidu un nereti arī noskaņojumu. Bet laika apstākļi nav tas pats, kas klimats. Vai mēs maz zinām kas ir klimats, klimata pārmaiņas un kā tās rodas?

Klimats pārmaiņas

Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laika apstākļu režīms.

Klimats vienmēr ir mainījies un mainīsies dabisku cēloņu dēļ, piemēram, vulkānu izvirdumi, kuri var ietīt zemi putekļu mākonī, kura dēļ saules siltums nenonāk Zemes atmosfērā, daļējas saules starojuma izmaiņas, kā arī pašas klimata sistēmas dabīgās svārstības.

Tomēr šobrīd, tikai nelielu daļu šīs sasilšanas var izskaidrot ar dabīgiem cēloņiem. Vairums zinātnieku piekrīt, ka klimata pārmaiņu cēlonis ir cilvēku darbības izraisītā siltumu aizturošos siltumnīcas gāzu pieaugošā koncentrācija atmosfērā jeb „siltumnīcas efekts".

Kā rodas „siltumnīcas efekts"?

Saules enerģija sasilda zemes virsmu, un, temperatūrai pieaugot, siltums tiek atstarots atpakaļ atmosfērā infrasarkanās enerģijas veidā. Daļu enerģijas atmosfērā absorbē "siltumnīcas gāzes". Siltumnīcas gāzes būtiski ietekmē Zemes atmosfēras temperatūru.

Atmosfēra darbojas līdzīgi siltumnīcas sienām, ielaižot redzamo gaismu un absorbējot izejošo infrasarkano enerģiju, līdz ar to saglabājot siltumu iekšpusē. Šo dabas procesu sauc par "siltumnīcas efektu". Ja tā nebūtu, vidējā temperatūra uz zemeslodes būtu -18°C, kamēr pašlaik tā ir +15°C.

Tomēr cilvēka darbība palielina siltumnīcas gāzu, sevišķi oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda daudzumu atmosfērā, tā pastiprinot dabisko siltumnīcas efektu un rezultātā padarot pasauli siltāku. Šo cilvēka radīto papildus sasilšanu sauc par „pastiprināto" siltumnīcas efektu.

Globālā sasilšana

Globālā sasilšana ir Zemes atmosfēras un Okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujais pieaugums pēdējo 120-150 gadu laikā. Vidējā gaisa temperatūra pēdējos 100 gados ir palielinājusies par nepilnu 1 0C. Tas var šķist neievērojams skaitlis, bet Eiropas Vides aģentūra (EVA) ziņo, ka pašreizējās klimata izmaiņas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības, kas novērotas pēdējā tūkstošgadē.

Zemes gaisa, ūdens un sauszemes sistēmas vienmēr ir pastāvējušas dinamiskā līdzsvarā. Klimata pētījumi rāda, ka arī iepriekš ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi. Klimata pārmaiņas bijušas gan straujākas, gan lēnākas, taču vienmēr saistītas ar dabā notiekošajiem procesiem. Mūsdienās aktuāls kļūst jautājums, cik lielā mērā šīs pārmaiņas ietekmējusi cilvēka darbība, un vai tādēļ izmaiņas nav straujākas, nekā, ja tās būtu "dabiskas"?

Domas par šo temperatūras pieaugumu dalās. Globālās sasilšanas skeptiķi uzskata, ka temperatūras pieaugums radies dabīgas sasilšanas perioda rezultātā. Bet globālās sasilšanas teorijas atbalstītāji uzskata, ka šo procesu radījušas vai būtiski veicinājušas cilvēku saimnieciskā darbība, precīzāk - tās radītās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes.

Globālā sasilšana veicina jūras līmeņa celšanos, izraisot postošus plūdus, vētras, ilgstošus sausuma periodus un saslimšanas ar tropiskajām slimībām. Daudzviet pasaulē jau šobrīd ir izjūtamas traģiskās globālās sasilšanas sekās.

Globālā sasilšanas ietekmē sākas klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā palielināts mākoņu daudzums, sniega segas noturības novirzes, ūdens režīma izmaiņas. Atsevišķos reģionos biežāk sākuši līt tā sauktie skābie lieti, kas saistīti ar apkārtējās vides piesārņojuma izraisītu paaugstinātu skābes veidojošu gāzu koncentrāciju augstākajos atmosfēras slāņos. Biežāk ir novēroti viesuļi, arī krasas gaisa temperatūras svārstības - no ļoti silta laika uz ilgstošiem aukstuma uzplūdiem. Būtiskākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju cēloņi ir naftas produktu, ogļu un dažādu gāzu intensīva izmantošana saimnieciskajā darbībā, kā arī lietus mežu izciršana.

Procesu mijiedarbība

Īsumā šo trīs procesu mijiedarbību varētu aprakstīt šādi. Siltumnīcas efektu radošo gāzu daudzuma palielināšanās atmosfērā ietekmē rodas siltumnīcas efekts, kā ietekmē rodas globālā sasilšana, kas izpaužas Zemes atmosfēras un Okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujā pieaugumā, kā rezultātā sākas klimata pārmaiņas.

Publikācija tapusi izmantojot informāciju:

1. Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas informāciju
2. Interneta bibliotēku Wikipedia.