Ikdienā, veicot dažādus pasākumus mājsaimniecībās, ir iespējams saudzēt vidi un uzlabot klimata pārmaiņu situāciju. Izmantojot sekojošos ieteikumus ir iespēja ne vien saudzēt vidi, bet arī ietaupīt līdzekļus, kurus jūs tērējat par elektrību, ūdeni, apkuri un citiem pakalpojumiem.

Nepārkurini māju - samazinot temperatūru, jūs varat ietaupīt daudz enerģiju un naudas. Temperatūras samazināšana par 1 ⁰C var samazināt jūsu elektrības rēķinus par 5-10% un novērst līdz pat 300 kg/gadā CO2 emisiju uz vienu mājsaimniecību.

Labi nosiltiniet māju. Laba ēku siltumizolācija ir viens no efektīvākajiem veidiem, ka samazināt CO2 emisiju un ietaupīt enerģiju ilgākā laika posmā. Siltuma zudums caur sienām, jumtu un grīdu parasti sastāda vairāk kā 50 % no kopējā telpas siltuma zuduma. Izolējiet karstā ūdens tvertnes, centrālapkures caurules, tāpat arī spraugas sienās. Reizēm sienas aiz radiatoriem ir plānākas, tāpēc siltums var vieglāk aizplūst. Ja starp sienu un radiatoru ir pietiekami daudz vietas, tad Jūs siltuma zudumus varat aizkavēt, izmatojot īpašas siltumizolācijas plāksnes vai folijas. Tās ievieto starp radiatoru un sienu. Tā Jūs istabā saglabājat siltumu, nevis apkures izmaksas. Sākumā tas jums prasīs lielākus ieguldījumus, bet jūsu apkures rēķini ievērojami samazināsies.

Pārbaudiet ūdens krānu stāvokli. Pilošs ūdens krāns vienā mēnesī var patērēt tik lielu ūdens zudumu, ar kuru varētu piepildīt vannu. Pārbaudi vai jūsu tualetes skalojamā kaste ir kārtībā. Tekoša skalojamā kaste var radīt milzīgu nelietderīgi izlietota ūdens daudzumu.

Mazgā drēbes retāk un sagaidi pirms veļas mazgājamo mašīnu var piekrāmēt pilnu. Nevajag mazgāt pa divām trīs drēbēm četras reizes nedēļā. Tā vietā, izmantojot vienreiz pilnu veļas mašīnu jūs ietaupīsiet gan elektrību, gan ūdeni.

Arī trauku mazgājamo mašīnu darbini, kad tā pilna. Bet, ja tomēr ir nepieciešams darbināt pustukšu mazgājamo mašīnu, tad izvēliet ekonomisko režīmu.

Žāvē veļu dabīgi. Centrifūgu izmanto tikai gadījumos, kad nav citas iespējas. Apģērba dabiska žāvēšana ir saudzīgāks un lētāks veids. Pie tam katrs žāvēšanas cikls centrifūgā rada vairāk nekā 3kg CO2 emisijas.

Padariet telpas gaišākas ar dabīgo apgaismojumu. Cik vien ilgi iespējams izmantojiet dienas gaismu. Bet remontējot māju vai biroju izvēlieties gaišas sienas, griestus un grīdu, ja iespējams ierīkojiet arī spoguļus, kas atstaro gaismu.

Atstājot telpu izslēdziet gaismu. Neatstāj iedegtas lampas gaiteņos un istabās, kur jūs neuzturaties. Tā jūs izvairīsieties no lieka elektrības patēriņa un ietaupīsiet arī naudu.

Vēdini telpas īsu brīdi un kārtīgi, bet tajā laikā noslēdz apkures padevi. Tādā veidā efektīvāk tiks izvēdinātas telpas, j karstums neizplūdīs ārā, nepārtraukti vēdinot. Atkārto to vairākas reizes dienā.

Nomaini logus. Izvēlies logus ar dubultstiklojumu, tādējādi samazināsi enerģijas zudumu caur logiem līdz 50%.

Aizejot no mājas samazini apkures padevi. Nav vajadzības kurināt tukšu māju. Vislabāk uzstādīt elektroniskos termostata ventiļus, kurus var noregulēt, ka pa dienu temperatūra ir zemāka, bet atgriežoties mājās atkal normālā režīmā.

Iegādājoties jaunu sadzīves tehniku, pievērsiet uzmanību enerģijas patēriņa marķējumam. Elektroiekārtu patēriņš ir novērtēts no A (zems patēriņš) līdz G (augsts patēriņš) klasei. Iegādājoties A klases elektroiekārtas jūs ietaupīsiet naudu uz elektrības rēķiniem un saudzēsiet vidi, radot mazāku enerģijas patēriņu.

Izvēlieties prātīgi ledusskapju, ūdens sildītāju un citu iekārtu režīmus. Ledusskapi nevajag iestatīt uz visaukstāko režīmu, bet ūdenssildītāju uz viskarstāko, arī drēbes nevajag mazgāt ar visaugstāko temperatūru. Optimālā temperatūra ledusskapjiem ir 1-4 0C, bet ūdenssildītājam ne augstāku par 60 0C.

Šī ir tikai neliela daļa no veidiem, kā saudzēt vidi mājsaimniecībās. Ieviešot šos pasākumus, jūs varat ievērojami samazināt CO2 emisiju, tikai no mājsaimniecības vien. Iesakiet to pašu darīt radiem, draugiem un kaimiņiem savās mājās. Uzlabosim situāciju kopā!

Publikācijas tapšanā izmantota informācija:

1. Pasaules Dabas fonda informācija.
2. EK informatīvo materiālu „Klimata pārmaiņas".
3. Laikraksts „Vides Vēstis".