Iespējams, šobrīd lielākā daļa no mums pat neiedomājas vai it kā nejūt šīs mistiskās klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas šķiet ir kaut kāda tālas nākotnes problēma, kas mūs neskar vai skar cilvēkus un dabu tālākās un tropiskākās (eksotiskākās) zemēs un tāpēc par to var nelikties ne zinis un neuztraukties. Bet skarbā patiesība klimata pārmaiņas ir reāla problēma jau šodien un tepat.

Piemēram, pēdējā pusgadsimta laikā cilvēka darbības rezultātā ir samazinājies ozona slāņa vidējais biezums. Galvenā ozona slāņa funkcija ir Saules ultravioletā (UV) starojuma absorbēšana, tādējādi pasargājot Zemi (t.sk., cilvēkus, dzīvniekus un augus) no tā kaitīgās ietekmes.

Ozona slānī atrodas gandrīz 90 % no visa pasaulē sastopamā ozona. Ilgu laiku novērojot ozona slāni tika uzskatīts, ka tā biezuma maiņa ir atkarīga no gadalaika, taču atklājot ozona caurumu un dažādu vielu koncentrāciju palielināšanos atmosfērā, jautājums par ozona slāņa aizsardzību kļuva aktuāls un tāds ir vēl šodien. Tās ir globālas, cilvēces darbības rezultātā radušās sekas.

Galvenais ozona slāņa noārdīšanās cēlonis ir pieaugošā freonu koncentrācijas paaugstināšanās atmosfērā. Freoni tiek izmantoti aerosolu ražošanā, saldējamās iekārtās, putuplasta ražošanā. Viena no vielām, ko tie rada, sadaloties augšējos atmosfēras slāņos spēcīgā ultravioletā starojuma ietekmē, ir hlors. Katrs hlora atoms var noārdīt 100 000 ozona molekulu. Ozona slāņa noārdīšanās rezultātā Zemi sasniedz palielināts daudzums saules UV-B starojuma, kas atstāj negatīvu ietekmi gan uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem), gan uz priekšmetiem.

Ozona slāņa samazināšanās un ozona "caurumu" paplašināšanās ozona slāni noārdošo vielu ietekmē tiek uzskatīta par vienu no 20. - 21. gadsimta nozīmīgākajām vides problēmām. Ozona slāņa noārdīšanās izraisa ievērojamas sekas - Ultravioletais starojums palielina saslimšanas biežumu ar vairāku veidu ādas vēzi, cilvēku āda noveco arvien straujāk, pavājinās organisma imunitāte un tādēļ pieaug saslimstība ar dažādām slimībām, biežāk konstatē saslimšanu ar acs kataraktu, samazinās lauksaimniecības ražas un zivju nozveja, samazinās dažādu materiālu (piemēram, gumijas) izturība un līdz ar to lietošanas ilgums.

Klimata pārmaiņas ietekmēs mūs visus tuvākā vai tālākā laika periodā, ikviens no mums arvien spēcīgāk sāks izjust klimata pārmaiņu radītās sekas. Iespējams, ir radies maldīgs priekšstats, ka klimata pārmaiņas ietekmē tikai dabu, bet patiesībā spēcīgi šo situāciju izjūt augi, dzīvnieki un arī mēs – cilvēki. Arvien karstākas vasaras, pastiprinātās alerģijas, novājināta imūnsistēma, arvien jaunas slimības un to uzliesmojumi, saindēšanās ar pārtikas produktiem – tās visas lielākā vai mazākā mērā ir klimata pārmaiņu sekas.

Un ilgtermiņā klimata pārmaiņas ikvienu ietekmēs arvien intensīvāk.

Pastāv priekšstats, ka viens cilvēks neizmainīs pasauli un tāpēc nav jēga pašam mainīties un kaut ko darīt situācijas uzlabošanai. Bet pārvarot slinkumu ar dažādiem maziem pasākumiem ir iespējams uzlabot situāciju. Tieši cilvēku slinkums ir lielākā problēma cīņā ar šo situāciju. Par to liecina arvien pieaugošā siltumnīcas gāzu emisijas izmešu daudzums. Fakts, ka ES 10 % no siltumnīcu gāzu emisijas izraisa tieši personīgās automašīnas, ir kārtējais apliecinājums mūsu slinkumam. Mēs izvēlamies šobrīd ietaupīt uz ilgtermiņa ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Sabiedrība ir pārāk maz informēta par tik daudz dažādajiem veidiem kā saudzēt vidi, tāpēc pat necenšas kaut ko iesākt. Ir radies iespaids, ka kaut ko ir iespējams mainīt tikai krasi mainot savu dzīvi un ikdienu, bet patiesībā ir neskaitāmi sīki veidi kā saudzēt vidi nemainot savu dzīvi.

Sabiedrības izpratnes veicināšanai un informēšanai tiks veidota rakstu sērija, kurā varēs uzzināt par klimata pārmaiņu ietekmi uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem, par iespējām dažādos veidos saudzēt vidi un citām ar klimatu pārmaiņām saistītām tēmām.