Projekts „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana Vārkavas vidusskolā” ir galā, taču ir projekti, kuru īstenošana rit pilnā sparā („Vārkavas novada ceļa Piliškas – Vēverauka 1,8 – 5,66 km rekonstrukcija” un „Vārkavas novada ceļa Raunieši - Slapkava – Svaļbišķi - Mačāni 2,21 – 4,43 km rekonstrukcija”), kā arī ir projekts„ Speciālistu piesaiste Vārkavas novadā”, kuram ir daļējs rezultāts, jo viens no speciālistiem - sociālais darbinieks - pagaidām nav atrasts.

8.septembrī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektores Mārītes Putniņas rokām saņēma Eiropas Kultūras mantojuma dienu karogu. Saņemt šo karogu ir liels gods, jo tas nozīmē, ka pašvaldība ir paveikusi ko patiešām nozīmīgu kultūras vērtību saglabāšanā un kultūrvides uzlabošanā, un tās darbs bijis vērsts uz kultūras mantojuma saglabāšanu.

Brocēnu novada Remtes pagasta centrs atrodas skaistā un rāmā Remtes ezera krastā. Iebraucot Remtē, skatu piesaista ezers un pils parks ar Mīlestības ozolu, Medību torni, Mīlestības saliņu un jaunajiem tiltiņiem pār mākslīgi veidoto upīti. Pakalnā spītīgi turas Remtes pils, kurā pašlaik atrodas pamatskola. Par pili un katru parka vietu ir sava teika. Remtes pils–skola piedalās Latvijas Piļu un muižu asociācijas rīkotajā akcijā „Apceļosim Latvijas pilis!”. Remtes skolas karoga mastā lepni plīvo „Zaļais karogs”, ko skola ieguvusi, „dzīvojot zaļi” un piedaloties „mammas dabas” rīkotajos konkursos.

Šī gada 28. aprīlī konkursa „Iedzīvotāji veido savu vidi 2011”, ko trešo reizi organizē Krāslavas novada dome sadarbībā ar Nīderlandes fondu „Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij”, žūrija tikās ar visu deviņpadsmit šogad iesniegto projektu pārstāvjiem, ļaujot pretendentiem prezentēt savu projektu ieceres un plānus.

Šogad iedzīvotāju aktivitāti nedaudz mazināja fakts, ka KNHM piešķirtais finansējums sastāda 40%  no projekta summas, atlikušie 60% ir Krāslavas novada domes un pašu pieteicēju līdzfinansējums.

Iedzīvotāju apgāde ar karsto un auksto ūdeni un tā racionāla izmantošana ir viens no būtiskiem pašvaldību uzdevumiem. Jaunajos ekonomikas apstākļos ir īpaši svarīgi, lai komunālās saimniecības uzņēmumi izmantotu efektīvas metodes un tehnoloģijas, kas ļauj precīzi uzskaitīt ūdens piegādi un patēriņu. Tas ir nepieciešams, lai klienti maksātu par reāli patērēto ūdens daudzumu, lai nebūtu jāmaksā par neatklātām sūcēm ūdensvadā vai par kāda negodīga patērētāja nozagto ūdens daudzumu.