| Konferences "Lauksaimnieku kooperācija Latvijā un citās pasaules valstīs" kopsavilkums |
 |
 |
| Trešdiena, 04 Novembris 2009 |
|
2009. gada 29. oktobrī Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju rīkoja starptautisku konferenci "Lauksaimnieku kooperācija Latvijā un citās pasaules valstīs".
Konferences mērķis bija iepazīties ar lauksaimnieku kooperācijas pieredzi starptautiskā līmenī. Konferencē piedalījās lektori Per-Erik Lindström no Somijas, Adam Piechowski no Polijas un Prodromos Kalaitzis no Beļģijas, kuri stāstīja par kooperatīvo kustību citās Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Savienības politiku attiecībā uz lauksaimnieku kooperatīvu attīstības veicināšanu. Lai pastāstītu par Latvijas pozitīvo lauksaimnieku kooperācijas praksi, konferencē ar prezentāciju uzstājās arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča. Papildus par kooperatīvu „Piena ceļš" un tam piederošo piena pārstrādes uzņēmumu A/S „Jaunpils pienotava" stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivis Aizsilnieks. Jāuzsver, ka citās Eiropas Savienības valstīs kooperatīviem ir jau vairāk kā simts gadu pieredze, savukārt, Latvijā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības savu attīstību ir uzsākušas tikai desmit gadus atpakaļ. Mums nepieciešams saprast, vai esam uzsākuši pareizo kooperācijas attīstības ceļu Latvijas lauksaimniecībā. Nepieciešams izvērtēt, kā savu darbību paplašināt un ko vēl Latvijas kooperatīvi zemniekam var piedāvāt, lai samazinātu tā izmaksas un padarītu to darbību efektīvāku. Jāuzsver, ka neskatoties uz salīdzinoši mazo pieredzi, attīstības tempa ziņā Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi var lepoties – kopējais lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību neto apgrozījums ik gadu strauji pieaug. 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, ir pieaudzis par 50%. Tāpat katru gadu palielinās arī kooperatīvu biedru skaits un to tirgus daļa. Tas priecē. Konferences laikā tās dalībnieki varēja saprast kooperācijas lielo lomu citās Eiropas Savienības valstīs. Pie tam - kooperācija Eiropā ir aptvērusi ne tikai lauksaimniecības nozari, bet arī citus tautsaimniecībai svarīgus virzienus. Kā spēcīgākās kooperatīvās sabiedrības no ārvalstu lektoru puses tika minētas kooperatīvu bankas, lauksaimniecības kooperatīvi, māju kooperatīvi, patērētāju kooperatīvi un strādnieku kooperatīvi. Jāuzsver, ka Latvijā kooperācija visveiksmīgāk attīstījusies tieši lauksaimniecībā. Citu nozaru kooperatīvi (piemēram, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības) bieži vien nestrādā pēc vispārējiem kooperācijas principiem, neskatoties uz to, ka tie reģistrēti kā kooperatīvās sabiedrības un strādā atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likumam. Ja vērtē pēc kooperatīvu biedru skaita, tad Eiropas Savienībā līderes ir tādas valstis kā Francija (gandrīz 40 miljoni), Vācija (apmēram 25 milj.), Itālija (vairāk kā 10 milj.), Polija (gandrīz 10 milj.). Konferences laikā Somijas Kooperatīvu konfederācijas pārstāvis prezentēja kooperācijas vispārējos principus. Domāju, ka mūsu kooperatīvu cilvēkiem tie jau ir zināmi, taču ikdienas darbībā bieži vien tiek aizmirsti. Slikta pakalpojumu kvalitāte vai to trūkums, pārlieku dārgas preces, maza konkurences, nav aizņēmumu sistēmas, nav lauksaimniecības preču tirgus – lietas, kas veicina iedzīvotāju savstarpējo kooperēšanos. Piemēram, Somijā kooperatīva tīkla modelis tika izveidots vien pāris gados: centrālā banka 1902. gadā, centrālais tirdzniecības kooperatīvs 1904. gadā, centrālais piensaimniecības kooperatīvs 1905. gadā. Un iemesls – tirgū pastāvēja visi augstāk minētie faktori. Tāpat sabiedrības kooperēšanos veicina sabiedrības stabilitāte, moderna likumdošana, veiksmīgi strādājošas finanšu sistēmas, pieejama informācija un padomi, kā uzsākt kooperatīvu. Būtiski ir, ka sabiedrība saprot un atbalsta kooperēšanos. Bijušās sociālisma valstīs Eiropā (tai skaitā Latvijā) viena no būtiskākajām problēmām ir veidot pozitīvu izpratni sabiedrībā par kooperācijas nepieciešamību, jo cilvēkiem ir sliktas atmiņas un līdz ar to negatīva attieksme. Dienvideiropā kooperatīviem ir ievērojamas nodokļu atlaides un cits ekonomiskais atbalsts. Lielā daļā Eiropas valstu šādu atvieglojumu nav. Piemēram, Somijas lauksaimnieku kooperatīvi nemaz to valdībai neprasa, jo vēlas strādāt pie līdzvērtīgiem nosacījumiem kā pārējiem uzņēmumiem. Taču – grūti salīdzināt valstis, kur kooperatīvu vēsture ir jau tik ilga, ar tādām valstīm kā Latvija, kur kooperatīviem ir salīdzinoši neliela pieredze. Tādēļ Latvijā valdībai būtu jāsaprot, ka nepieciešams piedalīties kooperācijas „iekustināšanā", izmantojot dažāda veida mehānismus (finansiāls atbalsts, cita veida likumdošanā noteiktas priekšrocības). Būtībā kooperatīvi ir kā daļa no sociālās ekonomikas un to attīstības ceļš ir lēns un grūts. Taču pie labi izstrādātiem iekšējiem nosacījumiem – gala rezultātā veiksmīgs un modelis ir izdevīgs visai sabiedrībai. Saskaņā ar konferences laikā prezentēto informāciju, iekšējie faktori, kas nodrošina veiksmīgu kooperatīvu darbību, ir labi, funkcionāli un taisnīgi lēmumi, skaidrs un vienkāršs mērķis, viendabīgs biedru klāsts (jo līdzīgāki biedri, jo labāk, jo biedriem ir līdzīgākas vajadzības, jo viņi sadarbojas labāk), laba kooperatīva darba organizācija, stipra pārvalde (īpašnieku kontrole), laba iekšējā kontrole un audits, biedru regulāra informēšana par kooperatīva aktivitātēm. Tāpat konferences laikā tika sniegta informācija par moderna kooperatīva darbības pamatprincipiem, kas ir sekojoši:
|
