Š. g. 29. un 30. jūlijā Salacgrīvā notika vasaras seminārs vietējām rīcības grupām (VRG) „Labā pieredze un prakse LEADER pieejas īstenošanā Latvijā un Igaunijā". To organizēja Latvijas Lauku tīkla Sekretariāts sadarbībā ar Igaunijas Lauku tīkla Sekretariātu.

Semināra mērķis bija dalīties pieredzē par LEADER pasākumu īstenošanu Igaunijā un Latvijā, kā arī stiprināt abu valstu VRG sadarbību, virzot tās kopīgiem starptautiskās sadarbības projektiem nākotnē.

Lai arī seminārs tika vērsts uz vietējām rīcības grupām, priecēja tas, ka abu valstu Zemkopības ministriju un Lauku atbalstu dienestu pārstāvji rada iespēju apmeklēt šo pasākumu, kurā piedalījās 230 dalībnieki.

Semināru atklājot, dalībniekus uzrunāja abu valstu Zemkopības ministriju pārstāvji, kā arī abi Valsts Lauku tīkla Sekretariātu vadošo organizāciju vadītāji – Mārtiņš Cimermanis (SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs") un Hannes Aamisepp (Igaunijas Lauku ekonomikas pētījumu centrs).

Semināra pirmajā daļā informāciju par LEADER pasākumu īstenošanas gaitu sniedza Zemkopības ministriju pārstāvji, bet ar Valsts Lauku tīklu darbību Latvijā un Igaunijā iepazīstināja Sekretariātu speciālisti.

Pēc oficiālajām prezentācijām sekoja gan Latvijas, gan Igaunijas pušu vietējo rīcības grupu prezentācijas par savu darbību, pieredzi LEADER pasākumu īstenošanā un gūtajām atziņām. Šīs prezentācijas ļāva labāk saskatīt kopīgās un atšķirīgās LEADER iezīmes abās kaimiņvalstīs un mudināja tālākām diskusijām, konkrētākas informācijas iegūšanai, nākotnē vērstas sadarbības veidošanai starp semināra dalībniekiem. Noklausoties Igaunijas partnerību prezentācijas, varēja secināt, ka kaimiņvalsts ir mums mazliet priekšā – Igaunijā LEADER programmas īstenošanai ir vienkāršāki noteikumi un lielāka iespējamā sabiedriskā atbalsta intensitāte. Nevalstiskās organizācijas saņem 100% atbalstu, pašvaldības – 90% un uzņēmēji – 60%, Latvijā – attiecīgi 90, 75 un 50%. Arī kopējā atbalsta summa valstīs ir krasi atšķirīga: Latvijā Lauku attīstības plānā LEADER programmas īstenošanai paredzēti tikai 2,5% ES finansējuma, bet Igaunijā tas ir četras reizes lielāks un sastāda 10%.

Otrā semināra diena tika veltīta Salacgrīvas novada iepazīšanai. Daudzi klātesošie ar apbrīnu klausījās Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja Dagņa Strauberga stāstījumu par to, kādu atbalstu un pretimnākšanu no pašvaldības saņem vietējā partnerība „Jūrkante", par iecerētajiem daudzajiem projektiem pakalpojumu uzlabošanai, kas nodrošinātu to pieejamību un lielāku dažādošanu lauku iedzīvotājiem. Tāpat varēja iepazīties ar jaunizveidotās vietējās rīcības grupas „Jūrkante" un pieredzes bagātākās VRG – „Vidzemes lauku partnerība „Brasla"" prezentācijām. Atlikusī semināra programmas daļa tika veltīta 1. kārtā īstenoto LEADER projektu apmeklējumam Pociemā un Dikļos, kur prezentācijā redzēto varēja iepazīt dzīvē. Katvaru pagasta pašvaldības vadītājs Mārtiņš Ritums Treimanis un projektu vadītāja Lāsma Jonele ar gandarījumu izrādīja ar LEADER atbalstu tapušo veselības centru, iegādātos trenažierus, saunu, atpūtas telpas, kā arī pašvaldības teritorijā uzstādītās norādes zīmes. Tas viss ir tapis, biedrībai „Braslas sākums" cieši sadarbojoties ar pašvaldību. Ieguvēji ir visi - visvairāk jau vietējie iedzīvotāji. Pēc Pociema apmeklējuma semināra dalībnieki devās uz kaimiņu pašvaldību, lai apskatītu Dikļos īstenotos projektus.

Projekts „Literatūra - bērnu rakstura iezīmju pamatfaktors" ieviests visā partnerības „Brasla" teritorijā, iesaistot tās iedzīvotājus, skolēnus, literatūras skolotājus un bibliotekārus. Projekta mērķis bija veicināt bērnu intereses piesaisti grāmatām un lasīšanai, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību un paaugstināt informētību par mūsdienu komerckultūru negatīvo ietekmi uz bērnu attīstību un rakstura iezīmēm. Projekta ietvaros ar atraktīvu, humoristisku problēmsituāciju izspēli tiek veicināta bērnu piesaistīšana grāmatu pasaulei un lietderīgai laika pavadīšanai. Lugu autors, rakstnieks A. Niedzviedzis tieši šim projektam ir radījis atraktīvu lugu "Datārponis", kuras pamatideja ir parādīt, cik svarīgi ir nevis pakļauties tehnoloģijām, bet kontrolēt un valdīt pār tām! Biedrība „Ģimeņu apmācības un kultūras centrs", iesaistot partnerības "Brasla" teritorijas iedzīvotājus, bērnu žūrijas dalībniekus, iestudējusi lugu "Datārponis" un parādījusi to partnerības teritorijā esošajās 14 skolās, kā arī viesojusies citos Latvijas novados. Lai piesaistītu bērnu interesi, luga iestudēta, izmantojot spilgtus kostīmus, kuru izgatavošanai arī tika izmantots LEADER finansējums. Visiem semināra dalībniekiem bija iespēja noskatīties fragmentu no uzveduma un fotografēties kopā ar krāšņajos kostīmos tērptajiem lomu atveidotājiem.

Vēl LEADER ietvaros īstenots projekts „Dziesmusvētku promenāde" ar mērķi veicināt Dikļu pagasta kultūrvēsturiskās vides un kultūrvēstures mantojuma saglabāšanu un mūsdienīgu pielietojumu Dikļu novadā, kā arī Latvijas kultūrtūrisma aktīvu izmantošanu. Projekta galvenais uzdevums – izveidot valsts nozīmes nekustamā kultūras pieminekļa – Pirmo latviešu dziedāšanas svētku norises vietā, Neikena kalna teritorijā Dziesmusvētku promenādi. Tās izveidošana nodrošinājusi lauku teritorijas iedzīvotājiem tik nepieciešamo ikdienas tikšanās un atpūtas vietu, kā arī projekta mērķauditorijai un Dikļu viesiem izglītojošu un kvalitatīvu atpūtas vidi. Projekts nodrošinās saudzīgu un ilgtspējīgu valsts nozīmes nemateriālā kultūras pieminekļa Neikena kalna izmantošanu.

Pēc Dikļu pašvaldības vadītājas Renātes Zīderes teiktā, īstenojot šo projektu, atrisinātaaktuāla pašvaldības problēma – tikusi sakārtota Dikļu pagastam nozīmīga teritorija un izveidots uz pašvaldības tradīcijām balstīts inovatīvs tūrisma un atpūtas produkts „Dziesmusvētku promenāde".

Pēc divu informācijas un iespaidiem pilnu dienu darba noguruši, bet emocionāli bagātinājušies, ar kopīgi nodziedātu „Pūt vējiņi", Igaunijas un Latvijas kopīgā semināra dalībnieki šķīrās, lai atgrieztos ikdienā un ar jaunām idejām ķertos klāt atkal jauniem projektiem.

Pēc semināra saņēmām daudz pozitīvu atsauksmju, kā arī jaunus ierosinājumus šādu sadarbības semināru nepieciešamībai nākotnē. Pirmais notikušais Latvijas un Igaunijas kopīgais seminārs liecina, ka valstu institūcijas ir ieinteresētas Eiropas Savienības LEADER programmas norisēs. Paldies visiem, kas piedalījās, iesaistījās un izmantoja doto iespēju!

Visu semināra dalībnieku prezentācijas varat atrast Valsts Lauku tīkla mājaslapā www.laukutikls.lv sadaļā Vietējās iniciatīvas.


Konferences prezentācijas:

• Latvijas Valsts Lauku tīkls (L. Feldmane, Latvijas Lauku tīkla Sekretariāts);
• LEADER pieejas īstenošana Latvijā (A. Karlsone, Zemkopības ministrija);
• Balvu rajona partnerības pieredze programmā LEADER+;
• Biedrība "Talsu rajona partnerība". Pieredze un ieceres 2007.–2013. g.;
• Biedrība "Darīsim paši!" Kuldīgas rajona partnerība;
• Biedrība "Lauku partnerība Sēlija". Lauki – vide, kur vērts dzīvot;
• Biedrība "Vidzemes lauku partnerība "Brasla"";
• Biedrība "Jūrkante";
• Reģiona attīstīšana sadarbībā (A. rekor, Peipusa - Alutaguse Sadarbības kamera),
• LEADER rīcības grupa "MTU Arenduskoda" (H. Vuntuss),
• Jegevas apriņķa sadarbības kamera (A. Tamm),
• MTU KODUKANT LAANEMAA (I. Tammoja; E. Sarapu),
• Biedrība "PIIRIVEERE LIIDER" (Kaidi-Mari Liping),
• NVO "Pērnavas Līča Partnerības apvienība" (M. Merimā),
• Tartu apriņķa biedrība "Tartu Rural Development Association" (K. Līmanda; K. Randpelda),
• MTU Virumaa Koostookogu (A. Ilvesa),
• LEADER Igaunijā (A. Kimmela, Igaunijas Lauksaimniecības ministrija),
• Igaunijas Lauku tīkls (A. Bremse; K. Keiva, Lauku Ekonomikas informācijas centrs).

Publikācija informatīvā izdevumā „Lauku Lapa" Nr. 54

Sagatavoja Valsts Lauku tīkla
Sekretariāta projektu vadītāja Liene Feldmane un
VLT Sekretariāta Vidzemes speciāliste Ziedīte Jirgensone