SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Valsts Lauku tīkla pasākuma Demonstrējumi saimniecībās ietvaros 15. decembrī rīkoja semināru Demonstrējumu rezultāti augkopībā un lopkopībā 2011. Tajā izskanēja plašas prezentācijas par astoņām tēmām, no kurām dažās tika iekļauta informācija par diviem, trim atsevišķiem pētījumiem. Jau notikušas Lauku dienas katrā no demonstrējuma saimniecībām, taču tagad bija iespēja kopā tikties augkopības un lopkopības speciālistiem – lielākoties LLKC reģionālo biroju konsultantiem un citiem interesentiem, lai uzzinātu par kolēģu paveikto, noskaidrotu sev interesējošos ar praksi saistītos jautājumus. Vienlaikus LLKC izdevis arī brošūru, kurā sniegta bagātīga informācija par visiem 2011. gadā veiktajiem demonstrējumiem augkopībā un lopkopībā.

(Brošūra "Demonstrējumi augkopībā un lopkopībā 2011"(.pdf)).

Semināru atklāja LLKC Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa, uzsverot, ka demonstrējumu ierīkošana saimniecībās palīdz aizpildīt informācijas telpu starp zinātnes atklājumiem un praktisko lauksaimniecisko ražošanu, lai pārbaudītu to, vai zinātnes atklājumi ir noderīgi ražošanā.

Vienlaikus LLKC speciālisti aicināja izteikt priekšlikumus par demonstrējumiem, kādus būtu vēlams organizēt nākamajā gadā. Klātesošie atzina, ka būtu noderīgi plašāk pētīt: lopkopībā – cūku un aitu audzēšanu; augkopībā – augsnes kaļķošanu, „uztvērējaugu" nozīmi, digestāta izmantošanu, galegas un „mieža brāļa" kultūru izmantošanu spēkbarības ražošanā u. c.

• Demonstrējums Biogāzes ražošanas iespējas no dažādiem biomasas veidiem ražojošā saimniecībā. Informē Andris Skudra (LLKC Augkopības nodaļas speciālists). Zinātniskais konsultants Aleksandrs Adamovičs (Latvijas Lauksaimniecības universitāte). Demonstrējums ierīkots trīs ražojošās saimniecībās Zemgalē.

Tā kā biogāzes ražošana Latvijā vēršas plašumā un vairākās saimniecībās jau uzbūvētas biogāzes ražotnes, demonstrējuma mērķis bija noteikt efektīvāko biomasas veidu atbilstoši saimniecības specializācijai. Demonstrējums ierīkots trīs pēc specializācijas atšķirīgās saimniecībās (augkopības un lopkopības). Tajās biogāzes ražošanā tiek izmantoti arī atšķirīgi biomasas veidi, dažādās proporcijās kombinējot kukurūzu, saulgriezes, zālaugu skābbarību un dažāda veida kūtsmēslus. Tika izpētīta katras saimniecības sējumu struktūra, biomasas izejvielu attiecība un noteikta energoefektivitāte, kā arī veikts blakusprodukta – digestāta agroķīmiskais izvērtējums.

Apkopojot pētījumos iegūtos rezultātus, noteikts, ka viena MW biogāzes ražošanai saimniecībās nepieciešama ne mazāk kā 400 ha liela zemes platība. Augstākā energoefektivitāte iegūta no 1 tonnas kukurūzas skābbarības un putnu mēslu biomasas. Visvairāk biogāzes iegūts variantā ar kukurūzas skābbarību, vismazāk – variantā ar šķidrmēsliem. Savukārt LLU Agronomisko analīžu zinātniskajā laboratorijā veiktās digestāta analīzes liecina, ka tas ir bioloģiski aktīvs un viegli izmantojams kultūraugu mēslošanas līdzeklis.

Diskusiju laikā gan izskanēja viedoklis, vai tas ir ētiski, ka biogāzes ražošanā tiek izmantots tik daudz zaļās masas, kas audzēta mūsu labākajās lauksaimniecības zemēs, jo citās valstīs šādas ražotnes veido, lai apsaimniekotu kūtsmēslus. Tāpat nav skaidrības, kas ar biogāzes ražotnēm varētu notikt, ja tiktu samazināti tarifi, par kādiem šobrīd tiek iepirkta šādā veidā saražotā elektroenerģija. Arī šī iemesla dēļ patlaban netiek celtas jaunas ražotnes, bet vairāki esošo ražotņu tuvumā esošie zemnieki izteikuši vēlmi kļūt par biomasas piegādātājiem. Tāpēc svarīgi turpināt pētījumus, lai noskaidrotu, vai viņiem tas būtu izdevīgi, kā arī kopā ar agronomiem vairāk jāpēta digestāta izmantošanas lietderība un iespējas.

• Demonstrējums Šķiedras kaņepju izsējas normas ietekme uz ražu un kvalitāti Latgales reģionā. Informē Valērijs Kairāns (LLKC Krāslavas konsultāciju birojs). Zinātniskā konsultante Veneranda Stramkale (SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs). Demonstrējums ierīkots Krāslavas novada Piedrujas pagasta SIA Zalers (īpašnieks Sergejs Zakrevskis).

Pēdējos gados Eiropas Savienībā pieaug pieprasījums pēc dabiskās šķiedras izmantošanai celtniecībā, mašīnbūvē, papīrrūpniecībā un citur. Pieaugot arī interesei par kaņepju audzēšanu Latvijā, demonstrējuma mērķis bija noteikt ekonomiski efektīvāko šķiedras kaņepju izsējas normu, vienlaikus popularizējot šo nozari.

Izraudzītās saimniecības laukā tika ierīkoti četri varianti ar atšķirīgu kaņepju izsējas normu, katrs 0,25 ha platībā, iesējot Eiropā sertificēto kaņepju USO-31 šķirnes sēklas daudzumu – no 30 līdz 60 kg/ha. Tika veikta kaņepju ražas un kvalitātes analīze, noteikts augu blīvums. Visaugstākā raža – 5,40 t/ha tika iegūta ar izsējas normu 60 kg/ha. Taču lielāko ekonomisko efektivitāti nodrošināja variants ar izsējas normu 50 kg/ha – 96,50 Ls/ha. Audzējot kaņepes, lauksaimniekiem jau sākumā jāizvēlas konkrēts darbības virziens – sēklu vai stiebriņu ieguve. Noteikti jāturpina šādi demonstrējumi, lai varētu atrisināt neskaidros jautājumus saistībā ar kaņepju audzēšanu. Interese par kaņepju audzēšanu ir liela, turklāt ne tikai sākotnēji šajā jomā aktīvajā Latgalē. Pastāv arī labas augu pārstrādes iespējas četrās rūpnīcās Latvijā, un šobrīd Lauku atbalsta dienestā tiek spriests vēl par kaņepju pirmapstrādes ražotnes izveides projektu Kurzemē. Tāpēc nozarei ir perspektīva, tikai šādu demonstrējumu rezultātā jāgūst atbildes vēl uz daudziem jautājumiem – arī kaņepju mēslošanu, ražošanas ekonomisko efektu, specializācijas izvēles principiem sēklu vai stiebriņu ieguvē u. c.

• Demonstrējums Kultūraugu mistru agronomiskās efektivitātes noteikšana bioloģiskajā lauksaimniecībā. Informē Inese Magdalenoka (LLKC Preiļu konsultāciju birojs). Zinātniskā konsultante Līvija Zariņa (Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts). Demonstrējums ierīkots Preiļu novada Aizkalnes pagasta Artura Želvja piemājas saimniecībā.

Bioloģiskā saimniekošana Latvijā nu jau kļuvusi populāra gan kultūraugu audzēšanā, gan arī lopkopībā, kur šī metode nav iespējama, nenodrošinot ganāmpulkus ar atbilstošu lopbarību. Demonstrējuma mērķis bija novērtēt dažādu kultūraugu mistru kombinācijas, lai noskaidrotu to ražību un graudu kvalitāti tālākai izmantošanai lopbarības ražošanā. Izvēlētajā saimniecībā tika ierīkoti seši varianti, t. sk., mistri, kas dažādās proporcijās satur auzas, vasaras kviešus un zirņus.

Aizvadītajā sausajā vasarā augstākās ražas tika iegūtas no vasaras kviešiem – 3,0 t/ha un vasaras kviešu un zirņu mistra – 2,7 t/ha. Savukārt vismazākais nezāļu skaits bija mistram auzas-vasaras kvieši, jo graudaugu un pākšaugu mistri labāk konkurē ar nezālēm nekā vienas sugas kultūraugi. Taču pēc graudu kvalitātes rādītājiem atgremotājiem dzīvniekiem piemērotākie izrādījās graudaugu mistri, kuros ir augstāka enerģētiskā vērtība un mazāk kokšķiedras. Augstākā ekonomiskā efektivitāte ir gan vasaras kviešiem, gan vasaras kviešu un zirņu mistriem. Bet pats saimnieks par vislabāko izmantošanai lopbarībā atzina kviešu mistru ar auzām.

• Demonstrējums Dažādu agrovides pasākumu ieviešana intensīvi ražojošā saimniecībā. Informē Ingrīda Šteinberga (LLKC Gulbenes konsultāciju birojs). Zinātniskā konsultante Līvija Zariņa (Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts). Demonstrējums ierīkots Gulbenes novada Litenes pagasta kooperatīvajā sabiedrībā Klēts.

Demonstrējuma mērķis bija labas lauksaimniecības prakses pasākumu ieviešana saimniecībā, lai sabalansētu vides un lauksaimnieciskās ražošanas prasības Tika pētīta arī Latvijas Lauku attīstības programmas Agrovides maksājumi apakšpasākumu: buferjoslu ierīkošana, rugāju lauks ziemas periodā un bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos ieviešana saimniecībā.

Saimniecības teritorijā atrodas gan Mugurves pļavu dabas liegums, gan valsts nozīmes ūdenstece – Apkārtupīte. Lai aizsargātu šīs teritorijas no lauksaimnieciskās ražošanas piesārņojumu, gar upīti tika izveidota 10 metru plata buferjosla 600 metru garumā, iesējot zālaugus. Saimniecībā ierīkoti trīs varianti ar dažādiem rugaines apstrādes veidiem, nosakot efektīvāko augsnes erozijas mazināšanai. Tika apsekots bioloģiski vērtīgais zālājs, kurā konstatēti 12 sugu zālaugi un ligzdojošu putnu sugas, nosakot tiem saudzējošu pļaušanas termiņu.

Veiktie pasākumi atzīstami par noderīgiem. Tikai, veicot bruto seguma aprēķinus, redzams, ka nepieciešams paredzēt platību maksājumu atbalstu buferjoslu ierīkošanai visā Latvijas teritorijā, lai tiktu pildītas ES Nitrātu direktīvas prasības, gan arī lai lauksaimnieki neciestu finansiālus zaudējumus, no šīs zemes platības neiegūstot ražu. Pašreizējie kompensācijas maksājumi nespēj aizstāt aktīvu saimniekošanu. Tāpēc, lai veicinātu lauksaimniekos izpratni par intensīvu saimniekošanu, saudzējot vidi, demonstrējumi jāturpina, tajā skaitā arī nosakot optimālo buferjoslas platumu konkrētos apstākļos.

• Demonstrējums Efektīvi liellopu ēdināšanas paņēmieni nobarošanas beigu posmā. Informē Daiga Siliņa (LLKC Valmieras konsultāciju birojs). Demonstrējums ierīkots Kocēnu novada Kocēnu pagasta zemnieku saimniecībā Mazdzērvītes (saimnieks Jānis Ločmelis).

Saimniecība Mazdzērvītes dibināta jau 1989. gadā kā piena lopkopības saimniecība, taču pēdējos sešos gados kā papildu nozari attīsta arī gaļas audzēšanu, izmantojot saimniecībā dzimušos bullīšus, kas tiek kastrēti līdz mēneša vecumam. Ganāmpulks šajā laikā pieaudzis no 15 līdz 90 slaucamām govīm. Demonstrējuma mērķis bija pierādīt, ka arī Latvijā var sasniegt Francijā, Vācijā, Beļģijā un ASV lietotās intensīvās nobarošanas metodes rezultātus, panākot, ka 20-24 mēnešu vecumā vēršu dzīvsvars sasniedz 800-900 kg. Vienlaikus mērķis ir popularizēt šo metodi Latvijā, kā arī liellopu gaļas izmantošanu uzturā, iepazīstinot ar gaļas nogatavināšanas sausās fermentizācijas metodi, kas nodrošina lielisku gaļas kvalitāti. Svarīgi, lai arī citas saimniecības uzdrošinātos sākt gaļas liellopu audzēšanu papildu ienākumu gūšanai, tāpēc arī nepieciešams veikt turpmāku izpēti, izdarot ekonomiskos aprēķinus.

Demonstrējumam paredzētie dzīvnieki tika sadalīta trīs grupās (pa 9-11) atkarībā no dzimšanas laika, trīs mēnešu laikā izbarojot atšķirīgas barības devas un regulāri veicot dzīvmasas kontroli. Lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu, bija jāpanāk, lai dzīvnieki dienā apēstu 6-8 kg spēkbarības, papildu vēl izēdinot dažādu šķirņu miltus, alus drabiņas un minerālbarību, Demonstrējuma rezultātā tika panākts vidējais diennakts dzīvmasas pieaugums 2 kg. Tomēr gaļas kvalitāti šis rādītājs ietekmē mazāk nekā gaļas marmorizācijas pakāpe un nogatavināšanas process.

• Demonstrējums Spureklim draudzīga augstražīgu slaucamo govju ēdināšana, izmantojot jaunākās paaudzes barības līdzekļus. Informē Ingūna Spūle (LLKC Daugavpils konsultāciju birojs). Zinātniskais konsultants Uldis Osītis (Latvijas Lauksaimniecības universitāte).

Demonstrējuma laikā barības devās iekļaujot jaunās paaudzes barības līdzekļus, tika pārbaudīta to ietekme uz govju veselību, galvenokārt spurekli, cenšoties panākt lielākus izslaukumus. Jaunais aminoskābju komplekss DEMP (Dietary Escape Microbial Protein) ir dārgs (2000 Ls/t), un līdz šim maz aprobēts. Veikts tikai pētījums Čehijā, kur dienas izslaukums govīm pēc tā lietošanas pieauga par trim litriem dienā. Taču Latvijā veiktais pētījums nesniedza objektīvus gaidītos rezultātus, jo risinājās viskarstākajā laikā vasarā un atgremošanu iespaidoja karstuma stress. Arī apstākļi izraudzītajā bāzes saimniecībā neatbilda tiem, lai varētu izdarīt vajadzīgos secinājumus (nepietiekama gaisa apmaiņa kūtī, nepiesietās turēšanas režīms, kad govis mēdz šķirot barību).

Tika gan analizēts saimniecībā lietotās barības devas, to uzturvērtība, gan fiksēti izslaukumi (33-38 kg dienā) un piena tauku saturs. Tika vērota arī kopējā govju veselība un veikta mēslu skalošana. Lai gan izslaukumi konkrētajās saimniecībās, izmantojot jauno barības piedevu, nemainījās, mēslu analīze liecina, ka produkts radījis ļoti labvēlīgu iespaidu un govju veselību – gan barības pārstrādi, gan pozitīvi ietekmējis grūsnību. Tāpēc nepieciešams šos pētījumus turpināt, izvēloties citas saimniecības ar atšķirīgiem apstākļiem un atšķirīgiem demonstrējuma veikšanas laikiem, dodot priekšroku rudens mēnešiem.

• Demonstrējums Jaunas augu ekstraktpiedevas XTRACTTM novērtēšana slaucamo govju ēdināšanā. Informē Kārlis Zauers (LLKC Lopkopības nodaļas speciālists). Zinātniskā konsultante Aiga Trūpa (Latvijas Lauksaimniecības universitāte). Demonstrējums iekārtots Limbažu novada Pāles pagasta zemnieku saimniecībā Ūdri.

Demonstrējuma mērķis bija veikt jaunās ekstraktpiedevas XTRACTTM zootehnisko pārbaudi un novērtēt tās lietošanas ekonomisko lietderību slaucamo govju ēdināšanā. Latvijā pēdējā laikā lopbarības ražošanas uzņēmumi sadarbībā ar zinātniekiem pievērš lielu uzmanību jaunu barības piedevu izgatavošanai un pārbaudei.

Izmēģinājuma veikšanai saimniecībā tika nokomplektētas demonstrējuma un kontroles grupas, katrā pa 25 govīm. Dzīvnieki saņēma vienādus pamatbarības līdzekļus, bet izmēģinājuma grupai barību sagatavoja AS Tukuma Straume, papildbarībai Lux pievienojot arī piedevu XTRACTTM, ar aprēķinu, lai vienam dzīvniekam piedevas daudzums būtu 0,5 g diennaktī. XTRACTTM sastāvā ir apetīti uzlabojošas vielas, kas sastopamas aromātiskajos augos un garšvielās – kanēlī, krustnagliņās, čili piparos.

Konkrētajos saimniecības saimniekošanas apstākļos jaunās barības piedevas lietošana nav devusi tādu efektivitāti kā citās valstīs veiktajos demonstrējumos. Saimniecībā bija grūtības novērst karstuma stresu, līdz ar to govīm veidojas acidoze. To parāda tauku satura krass samazinājums jūnijā un augstā olbaltumvielu un tauku attiecība (izmēģinājuma grupai 0,99 un kontroles grupai 0,93). Acidozes ietekmē barības piedeva nespēja veikt savas funkcijas, jo skābā vide bija novājinājusi mikroorganismus, ko vajadzēja stimulēt barības piedevai (proteīnu sintezējošas baktērijas optimāli darbojas tad, ja spurekļa pH ir 6,3–7,4 robežās, ko parāda augstais urīnvielas saturs pienā – vidēji 35,45 mg dl-1 – jūnijā un 39,9 mg dl-1 – jūlijā).

• Demonstrējums Lāzera aparāta STP pielietojums govīm atnešanās periodā. Informē Ziedīte Bimšteine (LLKC Jēkabpils konsultāciju birojs). Zinātniskais konsultants Ivars Lūsis (Latvijas Lauksaimniecības universitāte). Demonstrējums ierīkots Jēkabpils novada Zasas pagasta zemnieku saimniecībā Raiņi (saimnieks Guntis Rāviņš).

Lāzeraparāta STP tehnoloģija izstrādāta jau 1994. gadā Krievijā, bet tās pielietošanas metodika dzīvnieku veselības stāvokļa uzlabošanā Eiropas Savienībā sertificēta 2006. gadā. Šī demonstrējuma uzdevums bija pārbaudīt lāzeraparāta STP pielietojumu govīm atnešanās periodā un teļiem. Aparāts ir viegls un ērti lietojams, tas nav bīstams cilvēka veselībai. Lāzera staru efektivitāte darbojas uz dzīvnieka organisma imunitātes stiprināšanu, kas ļauj patstāvīgi cīnīties ar dažādu saslimšanu ierosinātājiem. Vienlaikus uzlabojas vielmaiņas procesi. Lāzera staru iedarbība sniedzas līdz pat 70 cm dziļumā.

Demonstrējuma laikā tika pētīta lāzera starojuma ietekme uz govju veselības stāvokli, dienu skaitu līdz pirmajai apsēklošanas reizei, somatisko šūnu skaitu pienā, pirmpiena kvalitāti un dzimušo teļu veselību. Tika izveidotas divas grupas – demonstrējuma un kontroles, pa 30 govīm katrā. Demonstrējuma grupas govju un vēlāk arī teļu apstrāde ar lāzeru notika pēc noteikta grafika vairākas reizes dienā pa vienai, divām minūtēm, turot ierīci 10-15 cm attālumā no ķermeņa virsmas.

Tika secināts, ka, lietojot lāzeraparātu STP, tas sniedz pozitīvus rezultātus: samazinās somatisko šūnu skaits pienā, paaugstinās pirmpiena kvalitāte, stabilizējas govju un teļu veselības stāvoklis, uzlabojas atražošanas rādītāji. Tāpēc ieteikums – profilakses nolūkā izmantot STP arī citās lopkopības nozarēs.

Foto: Kārlis Zauers, Daiga Baltiņa

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste