Šī gada pirmā konference – diskusija lauku iedzīvotājiem „Latvijas lauki – mūsu šodiena un rītdiena” notika 2011. gada 7. janvārī Ozolniekos, ko organizēja Latvijas Zemnieku Federācija (LZF) un Valsts Lauku tīkla Sekretariāts.
Konferencē – diskusijā piedalījās Zemkopības ministrijas (ZM) Parlamentārais sekretārs Armands Krauze, ZM Lauku attīstības departamenta direktora vietniece Andra Balode, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, biedrības LĢPSVA „Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes ekonomikas zinātņu doktore Inguna Leibus, Bauskas Lauksaimnieku apvienības vadītājs Agris Veide, LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis un 70 lauksaimnieki un lauku iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem.
Konferences laikā lauksaimnieki un iedzīvotāji diskutēja par Latvijas laukiem un to nozīmi šodien un nākotnē, par demogrāfisko situāciju un tās tendencēm laukos un pilsētās, par dažādiem nosacījumiem mazajiem un lielajiem lauksaimniekiem un uzņēmējiem, par lauksaimniekiem pieejamajiem atbalsta pasākumiem 2011. gadā un par lauku attīstības scenārijiem 2011. – 2030. gadā un Latvijas lomu tajos.
ZM Parlamentārais sekretārs A. Krauze uzrunā norādīja: „Kā strādāsim, tā arī dzīvosim”, aicinot lauksaimnieku organizācijas efektīvāk sadarboties un pārstāvēt savas intereses gan Latvijā, gan Eiropā. LOSP valdes priekšsēdētājs E. Treibergs atzinīgi novērtēja Zemkopības ministrijas gatavību un vēlmi palīdzēt lauksaimniekiem un aicināja lauksaimniekus risināt jautājumus mierīgi, bet rezultatīvi.
Dr. oec. I. Leibus norāda, ka samaksāto nodokļu apjoma palielināšanās liecina, ka Latvijā zemnieku saimniecības kļūst arvien lielākas, bet joprojām ir ļoti daudz mazo saimniecību, par kurām ir jādomā, nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus gan lielām, gan mazām saimniecībām. A. Kraņevskis pauž viedokli, ka nedrīkst atbalstīt tikai lielās saimniecības, jo jebkura lielā saimniecība reiz ir bijusi maza saimniecība ar vienu, trijām, piecām un desmit govīm.
Latvijas Zemnieku Federācijas valdes priekšsēdētāja A. Hauka uzsver, ka mērķis nav visas saimniecības pārveidot par lielām, bet gan lai Latvijas laukos vienmērīgi un visur ir gan lielas, gan vidējas, gan mazas zemnieku saimniecības un visas ir efektīvas atbilstoši savai saimniekošanai.
LLKC valdes priekšsēdētājs M. Cimermanis, iepazīstinot ar lauku attīstības scenārijiem 2011. – 2030. gadam, informē, ka šobrīd ne līdz galam korektā interpretācija par lauksaimniecības un lauku politikas savstarpējām attiecībām rada slogu lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, īpaši tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri iegulda kapitālu šajā nozarē un saista savu personīgo un ģimenes labklājību ar šīs nozares ražošanas attīstību. M. Cimermanis ir novērojis, ka sabiedrības apziņā ir nostiprinājusies uztvere, ka lauku attīstības politika ir ekvivalenta ar lauksaimniecības politiku, tādēļ pastāv priekšstats, ka lauku iedzīvotāju labsajūta un pārticība ir saistīta tieši ar Zemkopības ministrijas politiku, varbūt arī ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, bet ne ar Ekonomikas vai Satiksmes ministriju un, galu galā - ar valdību, kas ir tieši atbildīga par teritoriālo attīstību kopumā.
Konferences laikā bija jūtama lauku iedzīvotāju vienota nostāja – Latvijas lauki ir jāsaglabā. A. Hauka, konferences organizatore, atzina, ka konferences – diskusijas rezultātā ir definēti vairāki jautājumi, kas steidzami ir jārisina, ja mēs gribam, lai Latvijas lauki saglabātos apdzīvoti un būtu attīstīti. Būtiska ir Latvijas zemes saglabāšana Latvijas pilsoņiem un steidzams atbalsts ģimenēm, īpaši jaunajām ģimenēm, lai tās būtu motivētas veidot lauku saimniecības un radīt bērnus, zinot, ka arī laukos viņiem būs nodrošināta sakārtota infrastruktūra veiksmīgas saimniecības un ģimenes dzīves veidošanai. Nopietns jautājums šobrīd ir arī lauksaimniecības izglītības programmu pilnveidošana, lauksaimniecības profesionālo skolu aprīkojums un jaunu zinošu un profesionālu lauksaimnieku skološana.
M. Cimermanis papildina, ka šobrīd valstij būtu jāstrādā ar trim instrumentiem: 1) uzņēmējdarbības vides attīstības veicināšanu tieši lauku teritorijās, 2) infrastruktūras attīstību, 3) izglītību - masveidīgu lauku iedzīvotāju resursu attīstības programmu.
Rakstu sagatavoja Agnese Hauka
Valsts Lauku tīkla projektu vadītāja
t. 63007558; m.t. 28374741
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
Komentāri