2010. gada 22. un 23. jūlijā interešu grupas “Zaļie rūķi “ un “Arvien “ piedalījās SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" un Valsts Lauku tīkla pasākuma ietvaros organizētā pieredzes apmaiņas braucienā uz Limbažu, Kocēnu un Alojas novadu saimniecībām.

Braucienā piedalījās 21 Trapenes, Gaujienas, Apes un Virešu pagasta lauku uzņēmējs. Šī brauciena mērķis bija rast jaunas idejas, dalīties pieredzē netradicionālās uzņēmējdarbības jomās lauku apvidos. Brauciena dalībniekiem tika dota iespēja iepazīties ar dažādām saimniecībām, saimniekošanas metodēm un pieredzi.

Pirmā no saimniecībām, ar kuru iepazināmies, bija Limbažu novada Vidrižu pagasta „Sautlāči”. Tās īpašnieks Jānis Ulme nodarbojas ar ārstniecības augu un garšaugu audzēšanu, pārstrādi un realizēšanu. Saimnieks uzsvēra, ka šim darbam ir jābūt saistītam ar zinātni un cilvēka dzīvesveida izpēti. Ļoti liels darbs jāiegulda reklāmā. Taču pie viena arī saimnieks uzsvēra, ka ikviens lauku uzņēmējs, kuram ir ticība saviem spēkiem, prasme komunicēt un vēlēšanās to darīt, var šo biznesu uzsākt un veiksmīgi realizēt. Pieprasījums ir, līdz ar to arī peļņa ir nodrošināta.


Tālāk iepazināmies ar netradicionālo dzīvnieku – šinšillu un paipalu – audzēšanu Kristīnes Gulbes saimniecībā.


Diskusijās tika izvērtētas pozitīvās un arī negatīvās (tiesa gan, tādu ir ļoti maz) šī biznesa puses, tādējādi liekot aizdomāties par šī biznesa iespējām ikviena enerģiska, uzņēmīga saimnieka sētā. Saimniece uzsvēra, ka pats galvenais ir atrast eksporta tirgu, uzsākt audzēšanu ar jau nopietnu dzīvnieku skaitu, precīzi zināt un ievērot barošanas un audzēšanas noteikumus, tad produkcijas kvalitāte un līdz ar to peļņa ir garantēta.



Tad devāmies uz Kocēnu novada Dikļu pagasta z/s „Saulgoži”, kas nodarbojas ar lauku tūrismu, atkritumu šķirošanu un sava ekolaukuma izveide.

Saimnieki iepazīstināja ar ļoti labu pieredzi sadarbībai ar pašvaldībām un skolām, piesaistot ES līdzekļus – viņu darbošanās ir ekoloģijas jomā. Daloties pieredzē par lauku tūrismu Latvijā, saimnieki uzsvēra, ka nepieciešama vēlme strādāt un šim darbam pieiet radoši, ar izdomu. Tiesa, sliktākais šajā biznesā ir sezonalitāte, kas ir ļoti izteikta, jo tuvumā nav īpašu dabas jaukumu – pakalnu un ūdenskrātuvju.


Otrā dienā apmeklējām Alojas novada Ungurpils z/s „Lielkalniem”, kur saimniece Aija Paukšēna mūs iepazīstināja ar ārstniecības augu, kā arī ogu un augļu audzēšanu un pārstrādi. Aktuālākais mūsu skatījumā bija tieši pārstrāde, jo audzēt mēs mākam gana labi, bet ne visiem ir zināšanas, prasme, uzņēmība un varēšana saražoto pārstrādāt un realizēt. Šī saimniecība mums ļoti patika, jo te varējām daudz ko redzēt, izrunāt aktuālākos jautājumus saistībā ar mājražošanu, kontrolējošo iestāžu prasībām, problēmu risinājumiem. Uzzinājām arī dažus ”knifiņus”, kas saistās ar šo nodarbi.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Alojas novada Ungurpili, kur saimnieks Imants Urpēns pašlaik ir Latvijā lielākais un arī vienīgais šitakē sēņu audzētājs. Viņš dalījās ar mums savā pieredzē par sēņu audzēšanu, bet galvenais sarunas temats bija problēmas, kas saistītas ar saražotās produkcijas realizēšanu. Saimnieks uzsvēra, ka Latvijas tirgus ir krietni par mazu šīs produkcijas realizēšanai, jo cilvēki vēl nezina šo sēņu vērtību, to ārstniecisko efektu, līdz ar to uzskata, ka šitakē sēnes ir par dārgu un tās nepērk. Viņš ļoti daudz strādā, lai atrastu savai produkcijai tirgu un varētu to realizēt, taču arī vienlaikus uzsvēra, ka galvenais šajā biznesā ir gan kvalitāte, gan kvantitāte. Ja gribi nodarboties ar šo šajā biznesu, jādomā ne tikai Latvijas robežās. Lielu iespaidu uz mums atstāja saimnieka uzņēmība, neatlaidība, vēlme darīt un neatkāpties no iecerētā un sev jau zināmā biznesa.

Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki šajā pasākumā guva daudz jaunu ideju un ļoti atzīstamu pieredzi, tāpēc saka lielu paldies organizētājiem un finansētājiem par iespēju papildināt savas zināšanas un optimismu tālākai darbībai.

Interešu grupas „Zaļie rūķi” un „Arvien” vadītāja Valija Šļukuma