Atzīmējot Pasaules pārtikas dienu, Latvijas platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) šī gada 10. oktobrī Eiropas Savienības mājā Rīgā organizēja diskusiju par pārtikas drošību un nodrošinājumu. Diskusijā piedalījās Linda Jākobsone (LAPAS), Zane Ruģēna – Bojāre (kustība „Brīvs no ĢMO”), Anda Grīnberga (LR Ārlietu ministrija), Juris Zinārs (LR Zemkopības ministrijas Veterinārais un pārtikas departaments), Agita Hauka (biedrība „Latvijas Zemnieku federācija”) un citi interesenti.

Diskusijas galvenās tēmas bija pārtikas pieejamība Latvijā un pasaulē, pārtikas kvalitāte, drošība un tirgus.

Mūsdienās visā pasaulē iezīmējas kopējas tendences, kas ietekmēs pārtikas pieejamību nākotnē:

• lauksaimniecībā izmantojamā zemes pieejamības samazināšanās – tā lielākoties ir lielo uzņēmumu un ražotāju īpašumā,
• sēklu gēnu materiāla trūkums,
• dzeramais ūdens trūkums – pasaulē ir vērojamas saldūdens resursu privatizācijas tendences,
• urbanizācija – lauku iedzīvotāju pārcelšanās uz dzīvi pilsētās,
• lauku iedzīvotāju novecošana – jauniešiem trūkst motivācijas strādāt un dzīvot laukos.

Statistikas dati liecina, ka badacietēju skaits pasaulē palielinās. Arī Latvijā palielinās to iedzīvotāju skaits, kuriem nākas lūgt sociālo palīdzību, lai pabarotu ģimenes. Iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku ir globāls izaicinājums, kam ik gadu tiek atvēlēti lieli finanšu līdzekļi. Tomēr, neskatoties uz dažādu valstu un fondu finansiālo atbalstu, pārtikas nodrošinājums kļūst par arvien aktuālāku problēmu ne tikai jaunattīstības valstīs, bet visā pasaulē. Ir aprēķināts, ka, palielinoties iedzīvotāju skaitam, 2050. gadā attīstītajām valstīm būs jāspēj ražot par 60 % vairāk pārtikas kā šodien, savukārt jaunattīstības valstīm – divas reizes vairāk kā šodien.

Diskusiju dalībnieki aicina sabiedrību apzināties realitāti – pārtikas trūkums pasaulē tieši ietekmēs arī Latvijas pārtikas tirgu – pārtika kļūs dārgāka.

Pārtikas cenas ietekmē saražotās produkcijas apjoms un kvalitāte noteiktā reģionā. Cenas palielina energoresursu izmaksu sadārdzinājums. Pārtikas drošību un pieejamību ietekmē dažādu infekciju pārrobežu izplatība. Pasaules pārtikas piedāvājumu un cenas ietekmē arī sabiedrības ēšanas paradumu maiņa, kā piemēru minot strauji augošo Ķīnas tirgu, kurā palielinoties pieprasījumam pēc liellopu gaļas, strauji palielinājās graudu un citu produktu cenas visā pasaulē.

Jaunattīstības valstīs bieži vien pārtikas nepietiekamību sekmē valsts iekšējie konflikti un nemieri.

Pasaules politikas galvenais uzstādījums ir tāds, ka katras valsts attīstība ir valsts atbildība un būtiski ir sekmēt katras valsts ražošanas attīstību, lai tā pati spētu nodrošināt pārtiku valsts iedzīvotājiem. Eiropas Savienība 2010. gadā, meklējot jaunu risinājumu pārtikas nodrošinājuma problēmām jaunattīstības valstīs, kā vienu no prioritātēm izvirzīja atbalstu mazo saimniecību veidošanai un attīstībai.

Kā informēja Ārlietu ministrijas pārstāve A. Grīnberga, šobrīd Latvija nesniedz divpusēju palīdzību pārtikas nodrošināšanai kādai no jaunattīstības valstīm, bet tās līdzdalība šī jautājuma risināšanā ir neliela daļa no valsts iemaksām ES kopējā budžetā, kas kopā ar citu dalībvalstu finansējumu tiek izmantota kā atbalsts pārtikas nodrošināšanai jaunattīstības valstīs.

Kā atzīst Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja A.Hauka, - tiekoties ar biedrības biedriem, Latvijas mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, ir skaidrs, ka katra saimniecība spēj nodrošināt ar pārtiku ģimeni, draugus un daļu pilsētnieku. Tomēr arī Latvijā ir vērojama tendence, ka lielie lauksaimniecības uzņēmumi, no kuriem daudzi pieder ārvalstniekiem, izpērk lauksaimniecībā izmantojamo zemi, bet mazie lauksaimnieki ir spiesti doties peļņā uz pilsētām un ārvalstīm. Būtisks jautājums Latvijā ir jauniešu interese un iespējas dzīvot un strādāt laukos. Jāmin arī bioenerģijas ražošanas ietekme uz pārtikas ražošanu – arvien lielākas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības tiek izmantotas nevis pārtikas ražošanai, bet gan kultūraugu audzēšanai, kas tiek izmantota alternatīvās enerģijas ražošanai.

Biedrības „Latvijas Samariešu apvienība” projektu vadītājs Mārtiņš Etkins norāda uz Latvijai aktuālu jautājumu – pārtikas produktiem veikalos, kuri pēc to norādītā derīguma termiņa tiek izmesti atkritumos, lai gan daļu no tiem vēl varētu lietot uzturā. Biedrības veiktie apsekojumi liecina, ka ik dienas lielveikals atkritumos izmet pārtikas produktus, kam  beidzies derīguma termiņš, ap 2 līdz 3 tūkstošu latu vērtībā. Ņemot vērā pārtikas nodrošinājumu un sabiedrības pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas pakām, Latvijā būtu vērtīgi pārņemt Vācijas pieredzi, kur norakstītajiem pārtikas produktiem tiek veiktas pārbaudes un uzturā lietojamie produkti tiek nevis izsviesti atkritumos, bet nodoti sociālajiem fondiem, kuri šo pārtiku nogādā sociālās palīdzības saņēmējiem.

Latvijas Sarkanā Krusta prezidents Valdis Nagobads, atsaucoties uz M. Etkina priekšlikumu, kā veiksmīgu uzņēmēju un nevalstiskās organizācijas sadarbību minēja organizācijas līdzšinējo sadarbību ar Rīgas Centrāltirgu, kura tirgotāji dienas beigās, dienu pirms produkta derīguma termiņa beigām, ziedojuši produktus Latvijas Sarkanā Krusta virtuvei.

Lai risinātu ar pārtikas drošību un nodrošinājumu saistītos jautājumus, diskusijas dalībnieki izvirzīja vairākus vienotus ieteikumus:

• Valstiski lobēt mazos un vidējos lauksaimniekus,
• Sekmēt ar lauksaimniecību saistīto profesiju prestiža palielināšanos,
• Veicināt lauksaimnieku savstarpējo kooperāciju,
• Lauksaimniekiem pašiem būt aktīviem savstarpējai sadarbībai,
• Veicināt tiešās pirkšanas kustības attīstību (pircēju grupa ↔ lauksaimnieki),
• Nodrošināt iespēju izglītības iestādēs izmantot vietējos produktus, paredzot tam labvēlīgus tiesiskos regulējumus,
• Produktus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, atkārtoti pārbaudīt un novirzīt sociālajam atbalstam,
• Veidot informācijas punktu, kas varētu būt arī interneta vietne, pārtikas produktu apmaiņai,
• Izglītot sabiedrību cienīt pārtikas vērtību,
• Attīstīt sabiedrības paradumu iepirkties plānveidīgi pēc iepriekš pārdomāta pārtikas saraksta,
• Vairāk gatavot maltītes mājās un mazāk izvēlēties pusfabrikātus.

Pasaules pārtikas diena ir starptautisks notikums, kas tiek organizēts ar mērķi paaugstināt sabiedrības izpratni par pasaules pārtikas problēmām un stiprināt solidaritāti cīņā pret badu, nepietiekamu uzturu un nabadzību. Pasaules pārtikas diena pirmo reizi tika izsludināta 1979. gadā ANO Pārtikas un tirdzniecības organizācijas rīkotajā konferencē.

Informāciju sagatavoja Agnese Hauka, VLT Sekretariāta projektu vadītāja