Iršu pagasta zemnieku saimniecībā "Zemitāni" izveidots Latvijā pirmais savvaļas dzīvnieku gaļas pārstrādes cehs. Tajā dažādus gaļas izstrādājumus gatavo no saimniecības briežu dārzā izaudzētajiem dzīvniekiem.

10. aprīlī zemnieku saimniecības „Kopli" virtuvē pulcējās Dienvidigaunijas un Ziemeļlatvijas uzņēmēji, kas nodarbojas ar pārtikas produktu audzēšanu un pārstrādi, lai „FoodStudio" šefpavāra un Igaunijas Šefpavāru Apvienības prezidenta Indreka Kivisalu

vadībā meklētu dārzeņiem interesantu pielietojumu.

Lai gan pēdējos gados uz mūsu galdiem ir parādījušies ļoti interesanti ēdieni no dārzeņiem, tomēr daudzu pie mums audzēto dārzeņu potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. Tā, piemēram, Latvijā un Igaunijā varētu audzēt krietni vien vairāk jaunus dārzeņu veidus, kā arī, gatavojot ēdienus no tradicionāliem dārzeņiem, ļaut fantāzijai brīvāk lidot. „Jo trakāka ideja, jo vairāk tā šefpavāriem patīk," apstiprināja apmācību vadītājs Indreks Kivisalu.

No 27. februāra līdz 1. martam, „Foodart" projekta ietvaros, notika mācību brauciens uz Dāniju ar mērķi iepazīt Dānijas vietējo ēdienu un ēdiena kultūras attīstību.

Dānija ir spēcīgs lauksaimniecības un pārtikas ražošanas reģions, kurā roku rokā darbojas liels Eiropas mēroga koncerns „Arla" un tūkstošiem mazo ražotāju. Dānija ir Jaunās Ziemeļvalstu virtuves šūpulis, Kopenhāgenā atrodas arī 2011. gadā par pasaules labāko restorānu atzītais restorāns „Noma" (http://www.theworlds50best.com/awards/1-50-winners/noma).

Pat salīdzinot ar tuvējām kaimiņu valstīm Latvijā pārtikas mājražošana vēl ir bērnu autiņos un aktuāla kļūst vien krīzes situācijās, kad rodas saražoto izejvielu pārpalikums. Taču ekonomiskie, vides, nodarbinātības un vēl daudz citu aspektu liecina, attīstot mikrouzņēmumus, šai nozarei ir nākotne.

Šogad Lauku attīstības programmā rasti līdzekļi jaunam pasākumam, kas ļauj iegūt atbalstu mājražošanas attīstībai. To administrēs vietējās rīcības grupas, kas speciāli šim nolūkam veica izmaiņas savos pamatdokumentos – stratēģijās. Biedrība Jūrkante būs pirmā, kur projektu pieteikumu pieņemšana notiks no 20. janvāra līdz 20. februārim, bet Vidzemes lauku partnerībā Brasla, tāpat arī Īģē konkursi tiks izsludināti vēlāk. Šai sakarā otrdien Valsts Lauku tīkla Sekretariāts sadarbībā ar Jūrkanti un Braslu Limbažos rīkoja semināru Pārtikas mājražošanas nozare Latvijas laukos. Kuplais dalībnieku pulks liecināja – šī joma cilvēkus interesē un daudzi domā – kā atbalsta iespēju izmantot. Lektore, Valsts agrārā institūta nodaļas vadītāja Ligita Melece piedāvāja tiešām bagātu informācijas apjomu, dodot ieskatu gan par nozares attīstību ES, gan par to, kā šis lauku bizness būtu uzsākams un veidojams no idejas līdz ražošanas procesam, tirgum un higiēnai u.c. Ar interesentiem tikās arī kontroles institūcijas – Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļpierīgas nodaļas inspektore Liene Eiduka, jo pārtikas mājražošanas uzsākšana, kā zināms, saistās ar dažādu normatīvajos dokumentos iekļautu prasību ievērošanu.

Atzīmējot Pasaules pārtikas dienu, Latvijas platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) šī gada 10. oktobrī Eiropas Savienības mājā Rīgā organizēja diskusiju par pārtikas drošību un nodrošinājumu. Diskusijā piedalījās Linda Jākobsone (LAPAS), Zane Ruģēna – Bojāre (kustība „Brīvs no ĢMO”), Anda Grīnberga (LR Ārlietu ministrija), Juris Zinārs (LR Zemkopības ministrijas Veterinārais un pārtikas departaments), Agita Hauka (biedrība „Latvijas Zemnieku federācija”) un citi interesenti.

Diskusijas galvenās tēmas bija pārtikas pieejamība Latvijā un pasaulē, pārtikas kvalitāte, drošība un tirgus.