Pat salīdzinot ar tuvējām kaimiņu valstīm Latvijā pārtikas mājražošana vēl ir bērnu autiņos un aktuāla kļūst vien krīzes situācijās, kad rodas saražoto izejvielu pārpalikums. Taču ekonomiskie, vides, nodarbinātības un vēl daudz citu aspektu liecina, attīstot mikrouzņēmumus, šai nozarei ir nākotne.

Šogad Lauku attīstības programmā rasti līdzekļi jaunam pasākumam, kas ļauj iegūt atbalstu mājražošanas attīstībai. To administrēs vietējās rīcības grupas, kas speciāli šim nolūkam veica izmaiņas savos pamatdokumentos – stratēģijās. Biedrība Jūrkante būs pirmā, kur projektu pieteikumu pieņemšana notiks no 20. janvāra līdz 20. februārim, bet Vidzemes lauku partnerībā Brasla, tāpat arī Īģē konkursi tiks izsludināti vēlāk. Šai sakarā otrdien Valsts Lauku tīkla Sekretariāts sadarbībā ar Jūrkanti un Braslu Limbažos rīkoja semināru Pārtikas mājražošanas nozare Latvijas laukos. Kuplais dalībnieku pulks liecināja – šī joma cilvēkus interesē un daudzi domā – kā atbalsta iespēju izmantot. Lektore, Valsts agrārā institūta nodaļas vadītāja Ligita Melece piedāvāja tiešām bagātu informācijas apjomu, dodot ieskatu gan par nozares attīstību ES, gan par to, kā šis lauku bizness būtu uzsākams un veidojams no idejas līdz ražošanas procesam, tirgum un higiēnai u.c. Ar interesentiem tikās arī kontroles institūcijas – Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļpierīgas nodaļas inspektore Liene Eiduka, jo pārtikas mājražošanas uzsākšana, kā zināms, saistās ar dažādu normatīvajos dokumentos iekļautu prasību ievērošanu.

Atzīmējot Pasaules pārtikas dienu, Latvijas platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) šī gada 10. oktobrī Eiropas Savienības mājā Rīgā organizēja diskusiju par pārtikas drošību un nodrošinājumu. Diskusijā piedalījās Linda Jākobsone (LAPAS), Zane Ruģēna – Bojāre (kustība „Brīvs no ĢMO”), Anda Grīnberga (LR Ārlietu ministrija), Juris Zinārs (LR Zemkopības ministrijas Veterinārais un pārtikas departaments), Agita Hauka (biedrība „Latvijas Zemnieku federācija”) un citi interesenti.

Diskusijas galvenās tēmas bija pārtikas pieejamība Latvijā un pasaulē, pārtikas kvalitāte, drošība un tirgus.

Ņemot vērā patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem un pārtikas ražotāju ieinteresētību ražot pārtikas produktus ar augstu pievienoto vērtību, Latvijas uzņēmējiem ir iespēja piedalīties šādās pārtikas kvalitātes shēmās:

• Bioloģiskās lauksaimniecības shēmā;
• Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā;
• Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā;
• Aizsargātas cilmes vietas nosaukumu shēmā;
• Garantēto tradicionālo īpatnību shēmā.

Uzņēmējam pārtikas kvalitātes shēmas sniedz iespēju ražot un piedāvāt tirgū kvalitatīvus vietējus produktus ar augstu pievienoto vērtību, marķējot produktus ar sabiedrībā atpazīstamu marķējumu, kas patērētājus informē par produkta īpašo kvalitāti.

Šis bija pirmais šāda veida iesniegums kopš 2010. gada 20. aprīlī spēkā stājās grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz pašvaldībai tiesības izsniegt šādu atļauju. 28. oktobrī šis jautājums tika skatīts Preiļu novada domes sēdē un deputāti nolēma atļaut zemnieku saimniecības „Kalni” mājas vīna ražotnes atvēršanu ar kopējo apjomu līdz 800 l, ar alkohola stiprumu līdz 8%.

Domes sēdē tika apstiprināti arī saistošie noteikumi „Par kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja vīna, raudzēto dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai Preiļu novada teritorijā”, kas turpmāk, pēc apstiprināšanas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, noteiks un regulēs kārtību, kādā komersants ir tiesīgs saņemt atļauju vīna, raudzētu dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai attiecīgās pašvaldības teritorijā.

www.preili.lv