Vecpiebalgas novada Inešu pagastā zemnieku saimniecība Jaun-Vītiņi saimniecei Ingai Bridāgai ir divus hektārus liels bioloģiski sertificēts ilggadīgo ārstniecības augu dārzs, kā arī bioloģiskās pļavas aptuveni 50 hektāru platībā, kur tiek vākti ārstniecības augi.

Saimniecība jau 2 gadus ir bioloģiskās pārtikas shēmas dalībniece, kuras produkcijas atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības prasībām  veic VSIA Sertifikācijas un testēšanas centrs.

Uzsākt saimniecisko darbību – savvaļas un ārstniecisko kultūraugu pārstrādi, I. Bridāgu iedrošinājis patērētājs. Saimniece stāsta, ka šī vasara ārstniecības augu audzēšanai un vākšanai ir bijusi labvēlīga.

Jaun-Vītiņi klientiem piedāvā tēju maisījumu Vecpiebalgas tēja, kuras sastāvā ir 15 dažādi ārstniecības augi. Kopumā tirgū tiek piedāvāti pieci zīmoli – Vecpiebalgas tējas, Vecpiebalgas medus, Vecpiebalgas ogas, Vecpiebalgas augļi un Vecpiebalgas aromāti, kuru piedāvājumā ir arī pirtslietas.

Saimniece atzina, ka iesaistoties kādā no pārtikas kvalitātes shēmām ir jāpilda atskaites un jāievēro Eiropas Komisijas regulas un direktīvas. Esot pārtikas kvalitātes shēmas dalībniekam, saimniecība tiek pakļauta inspekcijām un kontrolēm, taču ir arī ieguvumi – finansiālais atbalsts, pieredze un atbilstoši prasībām sakārtota ražotne.

Saimniecībai ir izveidojusies sadarbība ar sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, piedāvājot krodziņos Vecpiebalgas tēju lielajā burkā, kas vizuāli piesaista apmeklētāju uzmanību un mudina nogaršot bioloģiski audzēto tēju. Jaun-vītiņi savus produktus realizē arī izbraukuma tirdzniecībā.

Interesi par Jaun-vītiņu produktiem izrāda ārzemēs dzīvojošie latvieši, kuri lielā skaitā iegādājās Vecpiebalgas aromātus, kuru sastāvā ir tradicionālajai latviešu mājai raksturīgie dievkociņi, kas ir aromātiski un ļoti enerģētiski. Saimniecībā ir īpaši ierīkota dievkociņu audze un saimniece plāno to palielināt, jo par šo augu cilvēkiem ir interese.

Saimniecības nākotnes vīzija ir attīstīt ražošanu un kooperēties, un kā uzskata uzņēmēja – viena no attīstības iespējām ir ārējo tirgu apgūšana.

Rakstu sagatavoja Evija Atvara,

LLKC Cēsu nodaļas Lauku attīstības speciāliste