Arvien lielāka interese tiek izrādīta par bioloģisko saimniekošanu. To rosību ir veicinājis valsts un Eiropas Savienības atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas pilsētās, pašu zemnieku vēlme savās ģimenēs lietot bioloģisko pārtiku, vēlme saglabāt un uzturēt sakoptu vidi un saudzēt to.

1992. gadā bijušajā Aizkraukles rajona Skrīveru pagastā tika dibināta saimniecība „Ragāres”, kur saimniekoja Māra un Jānis Vaivari. Nosaukums tai izraudzīts tādējādi, ka skaistā vieta pie Daugavas mudinājusi iemūžināt rakstnieces Kalnāres romāna „Aktrise Ragārēs” norises vietas. Kā saka saimniecības dibinātāja Māra: „Pirmajos gados savā zemē vēl kaut ko pakaisījām, jo bija bail, ka varētu nekas neizaugt, tomēr jau pašā sākumā bija skaidrs, ka mums būs bioloģiskā saimniecība. Tagad tā tāda arī ir.”

„Ragārēm” kopplatība ir 7 ha, no kuriem 3,5 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Vienu hektāru aizņem augļudārzs, kurā aug ābeles, bumbieres, plūmes, kā arī vairāku sugu eksotiskie augļukoki (smiltsērkšķi, lielogu irbenes, melnais plūškoks, ziemeļu kivi, citronliāna un citi). Otra lielākā joma, kurā saimniecība strādā, ir garšaugu un zāļu tēju audzēšana – selerijas, pētersīļi, puravi, dilles, lupstājs, estragons, oregano, izops, salvija, baziliks, koriandrs u.c.

Tiek gatavoti žāvētu garšaugu maisījumi no 10 komponentiem, kā arī daudz un dažādu tēju. Zālītes audzē dobēs un lasa bioloģiski vērtīgā pļavā – viss šajā saimniecībā ražotais ir ekoloģisks produkts, ko apliecina arī Latvijas ekoprodukta emblēma uz tēju un garšaugu paciņām. Saimniecība ir bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas shēmas dalībniece.

Pārsvarā visa produkcija tiek realizēta žāvētā veidā. Āboli un bumbieri tiek tirgoti nepārstrādāti – svaigi. „Ragārēm” piedāvājumā ziemas mēnešos ir arī divu veidu sausās zupas, kuras, kā apgalvo saimniece, esot „uz izķeršanu”.

Nu jau trešo gadu „Ragārēs” saimnieko Māras Vaivares mazdēls Jānis, kurš, realizējot Lauku attīstības programmas pasākumu „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”, pārņēma saimniecības vadību.

Jānis ir ļoti darbīgs, optimisma pilns un pozitīvi domājošs. Uz jautājumu, ko viņš vēlētos ieteikt citām saimniecībām, Jānis atbild: „Tas esot tikai laika jautājums, lai arī citi saprastu, ko nozīmē sev un citiem lietot tīru, dabīgu, veselīgu produktu.” Darba esot ļoti daudz – „eju, eju, eju. Darba diena sākas ļoti agri un beidzas vēlu vakarā, un tad jau pavisam ātri atkal ir rīts,” smej Jānis.

Saimniekošanas pirmsākumos tika iegādāta viena produktu žāvēšanas kamera. Pašlaik Jānim nu jau ir trīs tādas, jo produkcijas apjomi un sortiments, kā arī pieprasījums palielinās. Produkciju realizē Rīgā vairākās tirdzniecības vietās (Depo, Berga Bazārā, t/c „Spice”, dažādos gadatirgos, zemnieku tirdziņā) un ir izveidojies sava veida tirdzniecības tīkls, kad prece tiek nogādāta uz Ogri, Liepāju, Saldu, Jelgavu. Atliek vien apbrīnot, pa kuru laiku to visu var spēt, jo Jānis pārsvarā visus darbus dara pats, palīgā dažkārt nāk mamma.

Kā traucējošu aspektu Jānis min daudzo pārbaudes institūciju apmeklējumu, kuriem, protams, vienmēr ir jābūt gatavam. Institūciju apmeklējumi aizņem trīs līdz četras dienas, kā laikā praktiski tiek apturēts darbības process, neskaitot dīkstāves laikā daudzo dokumentu kārtošanu.

Ar valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem, ko saņem saimniecība, pietiek, lai segtu kārtējā ražošanas gada ieguldījumus. „Tā, ka saimniekot var!” atzīst saimnieks.