Raunas novada Drustu pagasta zemnieku saimniecības Norēni īpašnieks Pēteris Plakans saimniecību ir dibinājis 1992. gadā un šobrīd saimniecībā ir vairāk nekā 50 bišu saimju un gadā tiek iegūtas vidēji divas tonnas medus. Kopš 2005. gada dažādu ziedu medus, kaltēti ziedputekšņi un šūnu medus ir iekļauti bioloģiskās lauksaimniecības shēmā.

Saimnieks atzīst, ka produkcijas realizācijā problēmas neesot, jo klienti uz saimniecību atbrauc paši, turklāt vēl ar savu taru. Ar saimniecības darbiem saimnieks tiek galā pats, bet, tā kā ir liels bišu saimju skaits, palīgā nāk arī dēls. Atbalsta maksājumi, kurus saimniecība saņem, motivē saglabāt dalību pārtikas kvalitātes shēmā, lai gan bioloģiski sertificētam produktam ražošanas izmaksas ir lielākas, bet tirgus cena nav augstāka par konvencionāli ražotu produktu.

Par pārtikas kvalitātes shēmu saimnieka vērtējums ir sekojošs: tā ir pārāk liela papīru gūzma, un, lai šo sistēmu uzturētu, vajadzīgs vēl viens darbinieks. Pēteris uzskata, ka pārtikas produktu izsekojamība balstās uz saimnieka godaprātu. Pārāk lielās birokrātijas dēļ saimnieks neiesaistās, piemēram, Lauku saimniecību modernizācijas projektā, bet vajadzīgās iekārtas pērk bez atbalsta, tādējādi neuzņemoties ilggadējas saistības.

Drustu ģeogrāfiskās atrašanās vietas, tajā skaitā ne vienmēr izgreiderēto zemes ceļu un ziemā ne vienmēr kvalitatīvi uzturētā ceļa seguma dēļ, šī puse neinteresē intensīvajiem ārzemju lauksaimniecības ražotājiem. Saimnieks zināmā mērā par to ir priecīgs, jo tā vide tiek saudzēta no piesārņojuma un citiem nevēlamiem blakus faktoriem. Pēteris saka, ka Drustu apkārtnē dzīvojošie šo vidi pieņēmuši tādu, kāda tā ir, un salīdzinoši ekoloģiskā vide mudinājusi šeit izveidot vairākas biškopības saimniecības. Pateicoties paugurainajam reljefam, tiek attīstītas zivsaimniecības un medību saimniecības, darbojas lauku tūrisma objekti, kas nerada draudus bioloģiskajām biškopības saimniecībām. 

Bioloģisko sertifikāciju veic VSIA Sertifikācijas un testēšanas centrs. Šobrīd Pēteris Plakans nopietni spriež par to, vai ražošanas apjomus vispār vajadzētu palielināt, jo tas nepārprotami liktu domāt par pārstrādes ceha celtniecību.

Sagatavoja Evija Atvara, LLKC Cēsu nodaļas lauku attīstības speciāliste