Saimniecība izveidojusies deviņdesmitajos gados, taču kopš 2003. gada Eicēnos saimnieko ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, domājot par apkārtējo vidi, veselību un ilgtspējīgu saimniekošanu. Zemnieku saimniecība Eicēni pirmo pārtikas kvalitātes shēmu pieteikumu Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālajā pārvaldē iesniedza pirms diviem gadiem, par šo iespēju uzzinot Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijā VSIA Sertifikācijas un testēšanas centrs, kuras inspektori noteikti atbrauc apmeklēt katru bioloģisko saimniecību vismaz reizi sezonā. Sertifikācijas inspektori pārbauda arī produkcijas atbilstību bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Zemnieku saimniecība Eicēni atrodas Pārgaujas novada Straupes pagasta Dārziņos. Tās saimnieki Jānis un Elita Reinhardi apsaimnieko 13 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lielākoties audzējot lauka dārzeņus un labību. Siltumnīcās visu sezonu pa kārtai tiek sēti salāti, spināti, redīsi, rukola, tomāti, gurķi. Vasaras beigās ienākas ziedkāposti, kolorābji, brokoļi, sviesta pupiņas, dažādas pupas, bietes, burkāni, kāposti, kabači, sīpoli, pastinaki, kartupeļi, kā arī citi dārzeņi. Saimniecei ir plaša garšaugu kolekcija un nedaudz tiek audzēti arī ziedi.

Vasarā darbs dzen darbu, un dienas varētu būt krietni garākas... Saimnieki atzīst, - labi, ka reizēm piepalīdz dēli. Šosezon kā praktikants bioloģiskajā saimniecībā darbojas arī jauneklis no Vācijas – Rihards Katcs, kurš studējis vides zinātnes, pašlaik mācās Vācijā arodskolā biodinamisko lauksaimniecību un kā prakses vietu izvēlējies Latviju, lai gan bijusi iespēja doties uz jebkuru Eiropas Savienības valsti, kā arī Šveici, Norvēģiju un Indiju.

Sākotnēji izaudzētos dārzeņus saimniecība piegādāja vairumtirgotājiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, taču zemās dārzeņu cenas lika meklēt citus risinājumus.

Gatavojoties iesaistīties Pārtikas kvalitātes shēmā, saimniecība Pārtikas un veterinārajā dienestā vispirms reģistrēja mājās ražotu produktu pārstrādi, uzsākot kāpostu skābēšanu un gurķu sālīšanu.

Pārtikas kvalitātes shēmu nosacījumus izstrādā Zemkopības ministrija, un šī atbalsta mērķis ir veicināt augstvērtīgu vietējo pārtikas produktu ražošanu, to pirmapstrādi, apstrādi un pārstrādi, lai nodrošinātu produktu pieejamību mazumtirdzniecībā.

Sadarbībā ar bioloģisko lauksaimnieku brīvprātīgajiem atbalstītājiem iepazīta AMAP pieredze Francijā. Organizācijas AMAP jeb Zaļie pārtikas grozi būtībā ir sabiedriska kustība, kuras pirmsākumi meklējami Japānā. Tā radusies kārtējās ekonomiskās krīzes laikā. Pasākumu rosināja sabiedrība, šajā gadījumā pilsētnieki, kuri atbalsta savas valsts zemniekus. Šī kustība darbojas sekojoši: pilsētnieki paši pēc savas iniciatīvas izveido patērētāju grupas, kuras pārstāvis noteiktā vietā un laikā ik nedēļu ierodas pēc iepriekš avansā apmaksāta zemnieku atvesta pārtikas groza. Tā saturs atbilst sezonai, bet zināmā mērā ir pārsteigums klientam. Kopš 2009. gada 8. maija Eicēni pirmie Latvijā sāka Zaļo grozu sistēmu. Ievērojamu  atbalstu šīs kustības virzībā sniegusi SIA Ekovirtuve veidotāja Sandra Stabinge.

Šobrīd zaļie dārzeņu grozi, vidēji ap 20 katru nedēļu, tiek piegādāti trīs vietās Rīgā. Vasarā patērētāju pieprasījums ir mazāks, ziemā lielāks, jo pilsētnieki atgriežas no vasarnīcām un atvaļinājumiem.

Saražoto produkciju - bioloģiskos skābētos kāpostus un mazsālītos gurķus piegādā patērētājiem tieši ar Zaļajiem groziem. Pārstrādātie dārzeņi ir glīti fasēti un marķēti ar atbilstošām etiķetēm. Eicēnu produkciju var iegādāties SIA Ekovirtuve, Ekosan, Dabas dobe un pie citiem bioloģisko produktu pārdevējiem.

Šobrīd saimniecība gatavojas reģistrēt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nelielu augu izcelsmes produktu pārstrādes vietu - cehu, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības normatīvajiem aktiem. Papildus sālīšanai un skābēšanai tiek plānots tīrīt un fasēt burkānus. „Cilvēki labprāt iegādājas kvalitatīvu, jau lietošanai gatavu produktu,” stāsta Elita. „Ir ērti pa ceļam paņemt jau gatavus graužamus burkānus, vai, gatavojot ēdienus, iebērt katlā tīrus un jau sagatavotus dārzeņus.”

Kāda bijusi motivācija, lai iesaistītos Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas kvalitātes shēmā? „Audzējot dārzeņus ilgstoši, secinājām, ka par vienkārši no lauka novāktu dārzeni cilvēki maz maksā, bet apstrādātam jau ir cita vērte. Dārzenis ir jāpārvērš produktā,” saka saimnieki. Reģistrējot saimniecībā augu izcelsmes pārstrādes uzņēmumu, pretendents var pieteikties lielākam atbalstam. „Protams, iesaistoties pārtikas kvalitātes pasākumā, saimniecībā ir gaidāmas kontroles, tāpēc pašiem vairāk uzmanības jāpievērš dokumentācijai, taču PVD reģistrēts uzņēmums var savu produkciju realizēt veikalos, saražotais produkts nekļūs dārgāks, tas būs gatavs lietošanai un patērētājs būs priecīgs par dažādību. Citiem iesakām – nenolaist rokas un ķerties pie darba”, aicina Elita un Jānis Reinhardi.

Jānis un Elita Reinhardi izstādes stendā 2011. gada jūnijā Priekuļos

Vairāk informācijas: www.eiceni.lv

Sagatavoja Dace Kalniņa, LLKC Cēsu nodaļas lauku attīstības speciāliste