Mākoņains
7 °C
Piektdiena
6 °C
Sestdiena
8 °C
Svētdiena
9 °C
Pirmdiena

Zivsaimniecības popularizēšana Balvu novada jauniešiem

GalerijaPrint

Oktobra rudenīgais un lietainais rīts netraucēja Rīgas Valsts tehnikuma Balvu struktūrvienības audzēkņiem doties izglītojošā pieredzes apmaiņas braucienā uz blakus novadu Alūksni. Pasākumu organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Balvu nodaļa. 

Ziemeru pagastā SIA “GMS” saimnieks Uldis Bērziņš ir humora, darbīguma un entuziasma pilns jauns vīrietis, kurš, uzdodot pirmo jautājumu skolēniem: “Vai kāds pa kluso ir mēğinājis zvejot kaimiņa dīķī?” atvēra skolēnu sirdis interesei par viņiem visai tālu zivju audzēšanas tēmu: “Zivsaimniecības attīstība un perspektīva”.

Saimniecības pamatnozare ir storu audzēšana, kur liela nozīme ir tehnoloğijām, kuras paredzētas stores mazuļu inkubācijai. Skolēni pie āra baseiniem pārliecinājās, ka stores ir ļoti attapīgas zivis, kuras noķert ir īsts makšķernieku sports. Redzējām, ka vidēja izmēra store ir 2,5 līdz 3 kg smaga. Store ir zivs, kurai dabīgā vidē praktiski nav ienaidnieku.

Āra dīķos stores ieteicams audzēt kopā ar lašveida sugas zivīm, jo tad būtu proporcionāli sadalīts barības “galds”, jo stores, atšķirībā no citām zivīm, nevar ēst grimstošu barību. Store barojas no grunts. Citu sugu zivju klātbūtne garantē, ka dīķī nav barības nogulsnējumu.

Ziemas periodā store ir mazkustīga un pieticīga attiecībā uz skābekļa daudzumu, līdz ar to labi pārziemo dīķos.

Uldis Bērziņš skolēniem ik pēc brīža atkārtoja, ka 12 gadu pieredze un panākumi zivju audzēšanā ir tāpēc, ka daudz naudas ieguldīts tieši izglītībā. Pašā sākumā bijis daudz zaudējumu, jo, piemēram, zivju mazuļu inkubācijas periodā zaudēti 95%. Kāpēc? Viss paredzētais stores mazuļu inkubācijas tehnoloğiskais process ideāli sakārtots, bet rezultāts bēdīgs. Izrādās, ka zivju mazuļiem nav imunitātes stresa gadījumos: skaļi runājam, negaidīti zvana  telefons, logs atvērts pārāk plaši... Saimnieks uzsvēra, ka to viņš uzzinājis mācību procesa laikā. Saimnieks ieteica bērniem izvērtēt situāciju, ka pašlaik ir iespēja mācīties zivsaimniecības nozarē, kur ļoti vajadzīgi jauni speciālisti, jo labu nozares speciālistu vidējais vecums ir 60-65 gadi.

Tālāk ar jauniešiem dodamies uz Alūksnes ezera pilssalu, kur eleganta dizaina ēkā apmetušies Alūksnes ezera apsaimniekotāji. Internetā ir pieejama informācija par ağentūru “ALJA”, tiekoties ar ağentūras vadītāju Māri Lietuvieti, skolēni vēlējās dzirdēt praktisku ağentūras darbības spektru. Māris sevi pozicionē kā atbildīgo par ūdeņiem, ezeriem un upēm Alūksnes novadā. 2002. gadā ağentūra tika izveidota ar nodomu apsaimniekot Alūksnes ezeru. 2009. gadā pēc novadu reformas tika pieņemts lēmums, ka aģentūra apsaimniekos publiskos ūdeņus: pieci ezeri un divas upes. 2016. gadā ağentūras darba apjomā ir iekļauti visi novada ūdeņi, ieskaitot pagastu ezerus un upes.

Aģentūras darbības galvenais mērķis ir lietderīga un efektīva Alūksnes novada administratīvajā teritorijā esošo ezeru un upju apsaimniekošana (izņemot privātās ūdenstilpes), publisko pakalpojumu sniegšana Alūksnes novada iedzīvotājiem, kā arī viesiem un tūristiem rūpnieciskās zvejas un licencētās makšķerēšanas, ūdenssporta un atpūtas organizācijas jautājumos, kas saistīti ar Alūksnes novada ezeru (tajā skaitā – salu) un upju ūdenstilpju un krasta zonas izmantošanu.

Ağentūras darbība balstās uz pašvaldības finansējumu. Papildus aģentūra ienākumus gust, izsniedzot licencētās makšķernieku atļaujas. Ja citur pietiek iegādāties makšķerēšanas karti, tad licencētajās makšķerēšanas vietās papildus jāiegādājās maksas licence. Gan pašvaldības dotācijas, gan papildu ienākumi ļauj ağentūrai atražot zivju resursus, uzturēt veselīgu Alūksnes ezera infrastruktūru. Un tas ir svarīgi cilvēku plūsmas palielināšanai. Ja gadā tiek pārdotas no četriem līdz pieciem tūkštošiem makšķerēšanas licencēm, tad puse no tām ir Alūksnes novada ciemiņiem no citiem Latvijas novadiem un ārzemēm.

Makšķernieku mērķa zivs ir līdaka, kura ir arī visvienkāršāk noķerama. Skolēniem bija pārsteigums, kad viņi uzzināja, ka līdakai ļoti garšo burkāni.

Māris Lietuvietis stāstīja par interesantu piedzīvojumu ar varavīksnes forelēm, kuras trīs gadus bija audzētas zivju audzētavā. Alūksnes ezerā tika ielaistas trīs tonnas šo zivju. Izrādās, ka varavīksnes forelēm nebija izveidojies jebkāds pašsaglabāšanās instinkts. Jā, makšķerniekiem sākuma bija liels pārsteigums, ka zivs pati nāca klāt. Tikai pēc gada varavīksnes forele iemācījās dzīvot.

Lielu postu Alūksnes ezera zivīm nodara  kormorāni jeb jūraskraukļi, to dēļ cieš arī dīķu zivaudzētāji. Šo putnu populācija rada milzīgu piesārņojumu. Putnu ekskrementi ne tikai nogalina kokus un visu, kas ir kolonijas mājvietas apkārtnē, tie nonāk augsnē, ar nokrišņiem tiek noskaloti un maina ūdens sastāvu ezerā. Slāpekļa un fosfora koncentrācija ezerā kolonijas tuvumā vairākkārtīgi pārsniedz pieļaujamo. Šo vielu pieplūdums maina ūdens ķīmisko sastāvu. Jūraskraukļi dienā katrs apēdot 400–600 g zivju,gada laikā ievērojami samazinot dabisko un mākslīgo ūdenskrātuvju zivju krājumus, turklāt tie ar aso knābi arī savaino ļoti daudz zivju, kas pēc tam iet bojā.

Viens no ağentūras darbiem ir arī veidot makšķernieku kultūru un sadarbībā  ar biedrību “C.Albula” rīkot bērnu un jauniešu vasaras makšķerēšanas nometnes. Katru gadu tiek izvēlēta cita vecuma grupa. Alūksnes jauniešu centrā gada laikā notiek pieteikšanās un arī atlase vasaras nometnei. Konkurence ir liela, jo makšķerēšanas nometnes darba plāns ir tik interesants, ka ļoti daudzi vēlās apgūt teoriju un baudīt gan dienas makšķerēšanu, gan nakts copi, gan nakšņošanu teltīs. Nometne ir ļoti vērtīga, jo bērni iegūto informāciju nodod tālāk ğimenē.

Māris Lietuvietis uzsvēra, ka ağentūras darbā vārds “es” ir nomainīts ar vārdu “mēs”, jo tikai kopīgs TIC, novada plānošanas un attīstības nodaļas, dabas aizsardzības pārvaldes un ağentūras kopīgā darba  rezultātā ir izdevies dabūt regulāru cilvēku plūsmu, kurai ir interesanti, lietderīgi un komfortabli uzturēties, darboties un atpūsties Alūksnes novada veidotajos tūrisma maršrutos.

Balvu LLKC organizētais brauciens ir izdevies, jo jauniešiem stāstījumi un brauciens ļoti patika un aizrāva. Interese bija liela un radās cerība, ka nākotnē mums varētu būt papildinājums gan makšķernieku pulciņā, gan zivsaimniecības speciālistu rindās.

Nora Boka,

LLKC Balvu biroja lauku attīstības konsultante

Foto galerija: 

Pievienot komentāru

Partneri

Iepriekšējais

Kļūda | Lauku tīkls

Kļūda

Statusa ziņojums

  • shoutbox_cron: Launched in thread 1
  • queue_smtp_failure_queue: Launched in thread 1
  • queue_views_bulk_operations: Launched in thread 1
  • simplenews_cron: Launched in thread 1
  • queue_smtp_send_queue: Launched in thread 1
Tīmekļa vietnē notika negaidīta kļūda. Lūdzu, mēģiniet vēlreiz vēlāk.