Zivju mīļotāja kalendārs

Kad rudens zivju “raža novākta”, šobrīd, kad lasāt rakstu, tam noteikti jau vajadzētu būt izdarītam, un ir pienācis laiks apkopot aizvadītā gada rezultātus.

• Cik daudz katram izdevies izaudzēt savā piemājas dīķī – mazdārziņā?
• Kāds bijis pieaugums?
• Cik zivju vasarā pazudušas, vai gluži otrādi, – nozvejots vairāk, kā ielaistas dīķī?

Kuram izdevies darboties šajā jomā, svarīgs process dīķa apsaimniekošanā ir sava darba vai hobija augļu baudīšana. Tas nozīmē, ka kaut ko no izaudzētā vajag arī nogaršot, varbūt pat, ja dīķis ir pietiekoši liels un gads bijis ražīgs, zivju baudīšana notiks visas ziemas garumā, gluži kā ar kartupeļiem no paša dārza.

Ja pieminam kartupeļus, uzreiz nāk prātā tupeņu talka, attīstot šo domu dīķu virzienā. Tā varētu būt laba tradīcija, – rīkot nozvejas talku, saaicinot savus pilsētas radus un draugus, pēc nozvejas klājot galdus, – zivis cept, vārīt, grilēt, kūpināt, vārdu sakot, kas nu kuram nāk prātā. No pushektāra liela dīķa 100–200 kg zivju noteikti var atlicināt pašu patēriņam, pārējās zivis atstājot augšanai nākamajam gadam. Ja dīķis būs mazāks, vai ieguvums mazāks, tik un tā kaut ko vajag nobaudīt no izaudzētā, kaut vai tikai, cik vajag talcinieku pacienāšanai ar pašu audzēto, lai būtu gandarījums par rezultātu. Ir mazie audzētāji, kuri zivis audzē gadu no gada, neko no dīķa ārā neņemot, palaikam kādu zivi vasarā noķerot, patīksminās un ielaiž atpakaļ, lai aug. Arī pašam man reiz nācās ko tādu piedzīvot. Audzēju karpas, – ar katru gadu lielākas un lielākas, bija jau piecus un vairāk kilogramus smagas, kad punktu pielika ziema, kura bija pilnīgi atšķirīga no citām, un, pareizi reaģējot, pavasarī nozvejas balle bija lapsām, jenotiem, kaimiņu suņiem un citiem brīvprātīgajiem talciniekiem, man pašam palika dīķis bez nevienas karpas. Tāpēc arī mans ieteikums, – katru gadu no ražas vajag nodalīt kaut ko paša lietošanai, un, ja zivis pašas dīķi nenārsto, tad vienkārši kādu noteiktu daudzumu zivju mazuļu katru gadu ielaist dīķi no jauna, tādējādi savus darba augļus varēs baudīt katru gadu.

Varbūt šo rakstu lasa kāds, kuram sava dīķa nemaz nav, bet ļoti to gribētos, un ir pat piemērota vieta un iespējas. Tad nav ko gaidīt, šobrīd ir īstais laiks, kad iezīmēt dīķa kontūru, nomērīt un pasūtīt vajadzīgā izmēra meniķi. Var, protams, to sagatavot arī paša spēkiem un pavasarī, līdzko noskrien palu ūdeņi, taisīt dīķi gatavu. Vēl ļoti piemērots brīdis veikt dīķa uzmērījumu ir pavasarī uzreiz pēc sniega nokušanas, jo sniegs ziemā ir nospiedis visu veco zāli pie zemes, un šajā brīdī ir ļoti labi redzams plānotā dīķa vietas zemes reljefs. Rudenī, ziemā un sevišķi pavasara palu laikā vajag pavērot ūdens daudzumu plānotajā dīķa vietā, ja tas nav izdarīts iepriekš, lai varētu izgatavot atbilstošu meniķi. Jāņem vērā, ka gadi ir ļoti atšķirīgi, es pat teiktu, ka vienādu nav vispār, ir tikai līdzīgi, un tas ir jāņem vērā, būvējot dīķi un aprēķinot meniķa maksimālo caurplūdi. Pareizi izveidots dīķis jums kalpos gadus 30 un vairāk. Vajag tikai censties dabu vērot, saprast, un viss izdosies. Tas taču ir tik interesanti.

Tuvojas Ziemassvētki, un uz katra sevi cienoša saimnieka galda ir jābūt arī zivīm, tad nu te būs receptes.

Krāsnī cepta zivs (recepte der praktiski visām zivīm, pats esmu mēģinājis ar forelēm un karpām)

Nepieciešamās sastāvdaļas:

Zivs 1–1,5 kg,

Garšvielas (sāls, pipari – dažādi, var dilles, speciālas zivju garšvielas), to visu sajauc vienā maisījumā.

Cepamais papīrs, ko paklāt apakšā.

Pagatavošana: Ņemam 1–1,5 kg zivi, var arī lielāku, tad gatavošanas laiks būs nedaudz (5–10 min.) ilgāks, iztīrām, ja zivij notīra zvīņas, tad būs ēdama arī āda, kas, krāsnī cepta, ir kraukšķīga un ļoti garšīga, bet var cept arī ar zvīņām. Tad zivi ierīvē ar iepriekš sagatavotu garšvielu maisījumu, ja ir laiks, zivi var nolikt virtuvē uz 1–2 stundām, ļaujot garšvielām ievilkties. Šajā laikā zivs būs sasilusi līdz istabas temperatūrai. Var arī uzreiz pēc ierīvēšanas likt cepties. Parasti pannā ieklāju cepamo papīru, uz tā lieku zivi un lieku krāsnī. Tad uzsildītā cepeškrāsnī līdz 200 grādiem liekam zivi cepties. Pēc 30–35 minūtēm zivs ir gatava. Pēc izņemšanas no cepeškrāsns zivij ļauj nedaudz atpūsties, garnējam, dalām porcijās, un vakariņas var sākties.

Pildīta karpa (tā varētu būt skaista dekorācija svētku galdam)  

Nepieciešamās sastāvdaļas:

Karpa – 1,5 kg,

Baltmaize 150 g,

Sīpoli – 2 vidēja lieluma,

Ķiploki – pāris daiviņu,

Saldais krējums – 50 g,

Dilles vai pētersīļi – neliela buntīte,

Viena ola,

Sāls, pipari.

Pagatavošana: Karpu notīra, izņem iekšas un žaunas. Novelk ādu. Nogriež zivs filejas, atdala no asakām un samaļ. Maltajai masai pievieno pildījumam paredzētās sastāvdaļas un iepilda zivs ādā, veidojot zivs formu. Ietin cepamajā papīrā un folijā. Cep cepešpannā, kur ieliets zivs buljons. Cepeškrāsnī sutina 100 grādu temperatūrā. Gatavošanās ilgums atkarīgs no zivs svara. 1,5 kg zivi sutina 1,5 stundu. Gatavu atdzesē un dekorē pēc savas gaumes un iespējām.

Lai labi garšo! Lai zivīm bagāts Jaunais gads!

Raivis Apsītis, LLKC eksperts zivsaimniecībā

Foto: ZST arhīvs