Lilastē varēja apskatīt „roņu drošo" zivju murdu

Ceturtdien, 25. aprīlī Lilastē zvejas uzņēmumi Zītari plus un Krasts J pirms ievietošanas jūrā komplektēja tām piederošo „roņu drošo" zivju murdu. Tā kā LLKC Zivsaimniecības sadarbības tīkls sadarbojas ar šiem uzņēmumiem demonstrācijas projektā Roņu droša murda izmantošanas efektivitāte Latvijas piekrastes zvejā, zvejnieki, kurus tas interesē, varēja apskatīt un „aptaustīt" klātienē šo Zviedrijā un Somijā plaši izmantoto piekrastes zvejas rīku. Šāds murds, ja tas sevi attaisnos mūsu piekrastē, ir vienīgā iespēja, kā atsevišķos rajonos un periodos vispār saglabāt zvejas iespējas ar murdiem. Minētajās valstīs šāda tipa murdi gan pasargā zvejnieku lomus no roņu postījumiem, gan paši zvejas rīki mazāk tiek bojāti.

Stāsta LLKC Lauku attīstības nodaļas vecākais konsultants Māris Vītiņš:

- Latvijas piekrastes zvejā roņi rada lielus zaudējumus. Arī decembrī LLKC Zivsaimniecības sadarbības tīkla un Talsu konsultāciju biroja rīkotajā diskusijā Rojā piekrastes zvejnieki, tiekoties ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, sūdzējās par vienu no savām galvenajām problēmām – ievērojamajiem postījumiem, kas tiek nodarīti zvejas rīkiem un lomiem.

Apsveicama ir zvejas uzņēmumu Zītari plus un Krasts J iniciatīva – tie iegādājušies „roņu drošu" murdu, liekot lietā par „sagrieztajiem kuģiem" saņemto kompensāciju. Tas ir viens no nedaudzajiem piemēriem, kad šī nauda atkal nonāk atpakaļ zvejniecības attīstībā. Jāteic, ka šāds murds ir salīdzinoši dārgs, un piekrastes zvejniekiem pašiem to iegādāties „nav pa kabatai".

 

Atis Minde (zinātniskais institūts "BIOR"), sadarbības zvejnieki Jānis Grūbe (SIA "Krasts J") un Valdis Līdums (ZS "Zītari plus"), Māris Vītiņš (LLKC).

Izmantojot to, ka Latvijā parādījusies „pirmā bezdelīga", vienojāmies par sadarbību ar minētajiem zvejniecības uzņēmumiem, lai praksē pārliecinātos par šāda murda lietderību mūsu apstākļos un varētu par to informēt citus interesentus. Zvejnieki, kuri iesaistījās kopīgā pētījumā, darbosies savā parastajā komerczvejas režīmā, izmantojot divus līdzšinējos „parastos" zivju murdus, plus papildus – arī jauno. Viņi iesniegs mums apkopošanai detalizētus datus par to, kāda katrā murdā ir nozveja, iespējamie postījumi un ronīšu apciemojumi zvejas rīkos. Šajā darbā palīdzēs arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieks Atis Minde, kurš institūtā vada piekrastes pētījumu darbus. Viņam izveidojušies labi kontakti ar zvejniekiem, kas ļaus saņemt informāciju par roņu „vizītēm" arī citos zvejas rajonos.

Kopdarba mērķis ir izpētīt, kāda ekonomiskā atdeve ir šādiem murdiem Latvijas piekrastes zvejā. Viena lieta – zviedru un somu zvejnieku iespējas, intereses un zivju sugas lomos, cita – šāds samērā dārgs zvejas rīks mūsu apstākļos. Murda galvenā sūtība, protams, ir laikā, kad sākas lašveidīgo zivju migrācija uz upēm, un roņi uzskata, ka viņiem piekrastē „galds ir klāts"...

Zvejnieki Ilmārs Legzdiņš no Lapmežciema, Iveta un Uldis Meijeri no Engures

Datu reģistrēšana turpināsies līdz rudenim, kad informācija tiks apkopota un analizēta. Šodien murds tika pirmoreiz ielaists ūdenī.

Var tikai zvejniekiem novēlēt: „Ne asakas!"

Roņi un piekrastes zveja – tā ir problēma, kuras risināšanā neapšaubāmi būs nepieciešams valsts atbalsts, gan lai pasargātu šos jaukos dzīvnieciņus, gan mūsu zvejniekus - no izputēšanas.

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste

Pievienot komentāru