Iespaidiem bagāts pieredzes brauciens dīķu un ezeru saimniekiem

Iespaidiem bagāts brauciens dīķu un ezeru saimniekiem

Vēsā un lietainā vasara zivkopjiem un dīķu īpašniekiem nebija īpaši veiksmīga. Zivis pieauga lēni. Tomēr to cilvēku loks, kuri izveido jaunus dīķus mūspusē kļūst arvien plašāks. – Dīķis nav tikai panecele, kur nospļauties. Tam ir vērtība, - sprieda staicelietis Oskars Strokšs, kad aptuveni 30 interesentu devās skatīt pieredzi Rīgas apkaimē un Jūrmalā. Brauciens Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātē Pieredzes apmaiņas braucieni Latvijā bija Alojas novada lauku attīstības speciālistes Ziedītes Jirgensones organizēts. Kupli iesaistījās Limbažu, Katvaru, Viļķenes, Pāles pagasta, tāpat vairāki Alojas novada dīķu un ezeru apsaimniekotāju biedrību pārstāvji. Kā teica profesionālais zivkopis, limbažnieks Aldis Vendeliņš, vienmēr ir derīgi ieskatīties līdzīgās saimniecībās, jo der salīdzināt, uzzināt ko jaunu un atmiņā noglabāt interesantas lietas.   

Zivsaimniecība – savas uzņēmības apliecinājums

Pirmā pieturvieta Inčukalna nomalē pie Vangažiem šai ziņā bija vērtīgākā, jo z.s. Meļķerti īpašnieks un biedrības Inčukalna zivsaimnieks dibinātājs Juris Liepiņš tāpat kā dīķu saimnieki mūspusē, piedāvā klientiem licencēto makšķerēšanu. Viņš rādīja, kā jaukā dabas stūrītī 12 gados radījis paradīzi makšķerniekiem. - Šī saimniecība ir tapusi ar domu, lai pierādītu sev, ko dzīves laikā paliekošu varam izdarīt. Zivju audzētāju skolu neesmu beidzis, profesionālu zināšanu man nav, taču ir 2 rokas un galva, -saimnieks stādījās priekšā. Viņš ir veterinārārsts, sieviņa Ineta - kultūras darbiniece, tāpēc abi neslēpa, ka ir amatieri un daudz ko darījuši, mācoties no pašu pieļautajām kļūdām. Arī tās bija vērtīgi uzklausīt.

Liepiņi kopā ar biedrību izveidojuši 11 nelielus zivju dīķus, kas savienoti kaskādē. Viņi no nulles cikla inkubē un audzē foreles, dīķos aug arī karpas un citas zivis. Atpūtniekiem pēc oriģināla projekta uzbūvēta neliela pirts. Pēc karsēšanās klienti var izbaudīt dīķa slūžu radīta ūdenskrituma spēcīgu, relaksējošu masāžu. Sākumā viss darbs balstījies uz pašu ieguldījumiem, bet kad Zivju Līderī kļuva pieejams ES fondu finansējums, izveidojuši biedrību, lai, īstenojot projektus, piesaistītu līdzfinansējumu.Meļķertu saimnieks bija atklāts un neslēpa - jo vairāk biedru, jo grūtāk vienoties, tāpēc biedrībā ir tikai 3 dalībnieki. Pirmajā projektu kārtā dīķu rakšanai līdzfinansējums nebija paredzēts, tāpēc Inčukalna zivsaimnieks iesniedzis pieteikumu ieguldījumiem pamatlīdzekļos. Pirkuši vannas zivju kāpuru audzēšanai, zāles pļāvēju un dārgu (par 700 latiem) oksimetru skābekļa koncentrācijas mērīšanai ūdenī. Dīķu saimnieks lika pie sirds, ka nav jēgas nomest zemē naudu par lētajiem, jo tie nav kvalitatīvi. - Šovasar oksimetrs noderēja forelēm. Vasara ir īsa, ja trūkst skābekļa, zivis iet bojā. Šis instruments der arī karpām. Cik zaudējumu rodas, ja ziemā nosmok 3- 4 kg smagas karpas, - viņš norādīja. Tāpat ieteica lūkot pēc dārgāka un spēcīgāka aeratora, brāķējot lētos burbuļotājus, kas nopērkami par Ls 200. Biedrība ar ES atbalstu iegādājusies aeratoru par Ls 900 un uzskata - pirkums ir vērtīgs.  - Nupat lija, gaisa temperatūra bija + 10 o, tomēr skābekļa forelēm bija par maz. Nedrīkst paļauties uz lietu, ticiet mērinstrumentiem, - mācīja inčukalnietis. Arī pēdējā kārtā biedrība iesniegusi projekta pieteikumu par 12 tūkstošiem latu viesu mājiņu būvniecībai un Juris domā, ka to apstiprinās.

Limbažnieki ar interesi aplūkoja, kā iekārtota foreļu audzētava. Liepiņi foreles inkubē un audzē tikai licencētai makšķerēšanai un savam priekam. Ja makšķernieki piesakās izmantot pirti un ballējas, vakariņām viņi var pasūtīt delikatesi - kūpinātas foreles. Zinot, ka daudzi no šo kaprīzo zivju audzēšanas jau atteikušies, saimnieks uzsvēra - izmaksas tām ir ārkārtīgi lielas. Dārga ir auksta un tīra ūdens uzturēšana, vasarā ik dienu tās noēd speciālo barību par 30 latiem. Ja zivīm trūkst barības, foreles izaug tievas, garas un labu fileju no tām nevar iegūt. Lai dziļumā nogrimusī barība neaizietu postā, Juris eksperimentējis foreļu dīķī ielaist karpas. To viņš atzina par kļūdu, jo karpas ar laiku kļuvušas nekaunīgas un nomākušas elitāro sugu. - Zivju audzētāji zina - mazās zivis noteikti jānodala, citādi tās paliks nepaēdušas. Karpām vajag 4 dīķus, forelēm tāpat. Ļāvos kārdinājumam, nopirku arī stores un pālijas, tomēr tām arī vajag savu dīķi. No pavasara līdz novembrim audzējam foreļu mazuļus vannās, tad iztīrām vienu dīķi un laižam tajā, - skaidroja zivsaimnieks. Tā kā foreļu dīķis atrodas skaistā vietā meža ielokā, viņš norādīja, ka daudz enerģijas un laika ik rudeni prasa dīķu tīrīšana no lapām. Spraiga domu apmaiņa izvērtās par putnu un ūdens zvēru nodarītajiem kaitējumiem, tāpat par vilkiem avju barā. Gadījies, ka makšķernieks no foreļu dīķa izcēlis 4,5 kg smagu līdaku. - Man no pārsteiguma kājas kļuva mīkstas, - Juris neslēpa emocijas. Īpašas aizsardzības metodes dīķu saimnieks neatklāja, stāstīja, ka dīķus apjož ar elektrisko ganu, tomēr tas nav devis lielu efektu. Ziemā, kad apstājas barošana, pālijas pieaug 2 reizes labāk, nekā foreles un saimnieks priecājās, ka tās ir ļoti skaistas zivis. Licence forelēm maksā Ls 5. No pieredzes Liepiņi uzsvēra, ka foreles izdevīgāk audzēt līdz 2 kg smagas. Ja gārņu, zvēru vai citu iemeslu dēļ iet bojā 4 kg smagas zivis, tas rada lielus zaudējumus. Pastaigā pa iekopto saimniecību Jura sieva Ineta rādīja neparastus bišu namiņus, kas veidotas kā mini mājiņas un pat kā miniatūra baznīca, kuras tornis kalpo kā spietu ķērājs. Baznīcā zem viena jumta līdztiesīgi sadzīvo 2 saimes. Biškopība ir kaimiņu un arī Jura mammas nodarbošanās. Mūsu interesei saimnieks pamētāja forelēm barību, lai pārliecināmies, ka tām patiesi ir vilka apetīte.

Ieskats Dolē,  Jūrmalā un Engurē

Valstij piederošajā zivju audzētavā Dole, brauciena dalībnieki paplašināja redzesloku arī par lašiem, vimbām, zandartiem, nēģiem, sīgām u.c., ko inkubē un audzē zivju resursu atjaunošanai valstī. Vispirms visi noskatījās video par to, kā sadarbībā ar vietējiem zvejniekiem tiek slaukti laši un inkubācijai apaugļo to ikrus. Vēlāk, kad zivtiņas paaugas, tās izlaiž Daugavā, Lielupē u.c. Inkubācijas procesā bojā iet līdz 28 % apaugļoto ikru, audzēšanas laikā 22% kāpuru. Pērn izdzīvojuši 64 % lasēnu, un tas bijis ļoti augsts rādītājs. Pavadone, audzētavas veterinārārste, neslēpa, ka lielākos zudumus rada infekcijas slimības, kas īpaši attīstās karstā laikā un ko joprojām ir grūti apkarot. Tirgum audzētos zivju mazuļus lielākoties izpērk pašvaldības. Gadoties arī piedāvājumi no citām valstīm iepirkt lielu daudzumu zivtiņu, tomēr komercdarbību audzētavā nevarot izvērst. Tai trūkst telpu un aprīkojuma. Ir gan domāts nākotnē Dolē paplašināt sīgu audzēšanu.

Programmā bija iekļauts arī Jūrmalas brīvdabas muzeja apmeklējums Lielupē, ar uzsvaru uz zvejniecības attīstību gadsimtiem senā pagātnē. Zvejas laivas, kuģīšus, jūras izskalotus vrakus  - ekspozīciju brauciena dalībnieki uztvēra ar interesi.

Gan brīnišķīga ekskursija, gan spraigas sarunas izvērtās pie Ķemeru Nacionālā parka lepnuma - Kaņieru ezera Engures novadā. Starptautiski nozīmīgais mitrājs iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 sarakstā. Kaņierī mīt sevišķi lielas līdakas, plauži, ruduļi, līņi, ālanti, sudrabkarūsas u.c. zivis, 190 putnu sugas ar 49 īpaši aizsargājamām. Ezeru apsaimnieko VAS Latvijas Valsts meži un no turīgajiem saimniekiem tam ir savs labums. Šovasar atjaunota laivu bāze ar skatu torni, no kura labi pārredzams tiklab ezers, kā apkārtējie Engures novada miestiņi. Īpaši par to priecājās ezera uzraugs Jānis Ezerlīcis. Licence ir lēta Ls 0, 50, bet laivas nomai gan jāšķiras no Ls 6,50. Izvērsās spraiga domu apmaiņa par zivju plēsoņām, kam ezers ir barošanās vieta, jo visi ierobežojumi tiem ir atcelti. Īpaši noraizējies uzraugs ir par jūras kraukļiem vai karmarāniem. Pēdējos gados tie uzlido tādos baros, ka aizsedz debesis. Ornitologi reģistrējuši līdz 2000 putnu. Jūras ērgļi ir sevišķi rijīgi un nodara ezeram milzīgus zaudējumus, tomēr tie ir aizsargājami. J. Ezerlīcis stāstīja, ka bieži atrastas lielas, beigtas zivis ar plēsoņu izrautiem robiem uz muguras vai astē. Arī limbažnieki dalījās satraukumā par zivju rīmām. A. Vendeliņš stāstīja, ka putni savairojas mūspusē, bet Jānis Roķis piedzīvojis jūras ērgļa knābienu. Asinis nošķīdušas, kad putns ieķēries viņam pirkstā. - Vēl pirms 5 gadiem to šeit nebija, bet ja karmarānus drīz nesāks apkarot, tie kā mēris iztīrīs mūsu ezerus un dīķus, - sprieda Kaņiera uzraugs. Kādā pētījumā esot lēsts, ka Latvijas ūdenstilpēs pazudīšot niedres. Var teikt, ka šis process Kaņierī sācies. Uzraugs stāstīja - niedres pamazām iznīkst, tāpēc ezers skatam atklājas plašāk. Spēcīgā salā lagūntipa ezerā tomēr piedzīvota arī zivju bojāeja, jo ūdens līmenis tomēr ir zemāks nekā vajadzētu. Dažs uz ātru roku pacilāja iznomāšanai domātas makšķeres un ko tu neteiksi - ar pirmo metienu viļķenietis Juris Fridbergs Kaņierī izcēla vairāk nekā sprīdi garu asari. Tas šajā braucienā bija kā punkts uz i. Protams, žēl, ka pēdējā brīdī grupas pieņemšanu atteica Engures zvejnieki.

Gunitas OZOLIŅAS teksts

Pievienot komentāru